Aivars Mazurs, A. Ozols, Dziga Vertovs, Kunis Knuts, Padsmitnieks un citādi. – BONIFĀCIJA DAUKŠTA publicista, vēsturnieka un dzejnieka pseidonīmi – te, Latvijā. – Pirmās oficiozās biogrāfijas, latviski. – Piemēri.

_
Bonifācijs Daukšts (dz.12.12.1950 Aglonā) – vēsturnieks, diplomāts, literāts, tulkotājs un publicists. Mācījies Aizpuriešu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, 1969.–1974.g. studējis vēsturi LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis vēstures pasniedzējs Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā un vairākās vakarskolās. Pie oficiantēm, tālsatiksmes šoferiem, šuvējiem, stenogrāfiem..
_
1977.-1993.g. – LVU/LU docētājs. Iestarpus 1991. – 1994.g. beidzis LVU aspirantūru (iesniedzot disertāciju par PSRS un LR attiecību problēmām 1930.gados).
_
B. Daukšts ir viens no valstisko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, ārlietu dienesta veidotāju kopas. (Skat.par to dokumentālo filmu „Atjaunotāji”).
_
LR ĀM oficiāli strādā no 1991.gada sākuma, bijis eksperts – padomnieks Latvijas Republikas delegācijā sarunās ar Krieviju par tās Bruņoto Spēku izvešanu no Latvijas, LR ĀM nodaļas, departamenta vadītājs. 1995.-1999.g. – padomnieks LR vēstniecībā Austrijā (Vīnē), līdztekus padomnieks arī vēstniecībās Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā, kā arī – pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā, Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē – IAEO un 1.sekretārs EDSO .
_
Padomnieks un misijas vadītāja vietnieks LR vēstniecībā Lietuvas Republikā (2003 – 2007…). Vēlāk – ārštata padomnieks LR ĀM.
_
Jau kopš 1990.gadu sākuma B. Daukšts aktīvi darbojies nevalstiskās organizācijās. 1992.g. janvārī ievēlēts par jaunizveidotā Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu. Ir Baltijas – Ziemeļu pētījumu centra prezidents, valdes priekšsēdētājs kopš 2003. g. un bijis Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsedētāja vietnieks kopš 2009. gada.
_
2015.gada 29.maijā oficiāli iecelts par neatkarīgās Užupes Republikas – Užupio Respublika – ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Kairos – Skaistajos mirkļos jeb Īstajā laikā.
Užupes Republika bauda stabilu diplomātisku starptautiskās sabiedrības un kultūras pasaules uzmanību.
_
B. Daukšts ir pētījis PSRS politikas Baltijā un specdienestu vēsturi, tās mūsdienu konsekvences. Publicējis vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu Eiropas valstīs un (kopautorībā) – ASV. Kopš Atmodas laikiem uzstājies zinātniskās konferencēs un kongresos Latvijā, VFR, Francijā, Polijā, Lietuvā u.c.
_
Zinātnisko un diplomāta kvalifikāciju B. Daukšts ir paaugstinājis Ķīnas Ārlietu augstākajā (Džou Eņlaja) skolā Pekinā 2001.g., kā arī augstāko amatpersonu kursos VFR, Dž. Māršala centrā Gārmišā – Partenkirhenā, arī citur. – Sazinās 11 valodās.
_
Raksta galvenokārt intīmu dzeju, publicējies, pamatā Latvijā, – jauno dzejnieku kopkrājumā „Acis” (1981), Dzejas dienā, portālā ¼ Satori, Latvijas preses izdevumos, Lietuvas antoloģijās. Atdzejojis vairākus ukraiņu un krievu dzejniekus, nozīmīgākie latviskojumi – M.Ļermontova Kopotos rakstos.
_
Izkopa savu satīriskas vēsturiskas publicistikas stilu rakstos, kurus nereti dēvējis par HISTORESKĀM.
Publicista pseidonīmi (Latvijā): Aivars Mazurs, A. Ozols, A. Krasts u.c.
Pseidonīmus citās valstīs skat. spec. bibliogrāfijā.
_
Grāmatas Latvijā:
Bonifācijs Daukšts. Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012.
Bonifācijs Daukšts. Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929-1940). Rīga, LU akadēmiskais apgāds, 2012, 2015…
***
Daukšta uzvārdā nosaukta zvaigzne ORIONA zvaigznājā. Apstākļus neizpauž.










Tincinātājiem daru zināmu pirmo grupu – tos, kas līdz šim izmantoti Latvijā un latviešu preses (ieskaitot vienreizējos) izdevumos:
1) Bonifācijs Daukšts, pīļkopis. Pēc vienošanās ar reālu tāda paša vārda un uzvārda īpašnieku, Latgales sovhoza pīļkopi, kurš reizēm savu vārdu rakstīja arī – Bonifatijs. Viņš mani visādi atbalstīja – savu adresi uzdodot u.c. – kā man tas bija nepieciešams. Tagad Latvijā esmu palicis tikai viens ar tādu vārdu un uzvārdu.
2) Aivars Mazurs. Vai Mazūrs. Publicējoties “Rīgas Laikā”, raksts par Žirinovski, piemēram..
3) A. Ozols. Čeku skarošos rakstos.
4) A. Krasts. Diplomātijas vēsturē.
5) Kunis – Knuts. Studentu laika mistifikācijās.
6) Dziga Vertovs.
—
Pagaidām pietiks.
Par A – Eiropas reģionu – Poliju, Ungāriju, Austriju u.c. – citreiz, varbūt.