Strēgā.

Pēc Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es kvēloju saulē un mokos.
Man zirgi sāk pulcēties apkārt,
Un sievietes apstaigā lokos.

Cik dziļi stāv debesīs saule,
Tik dziļi es zaļumā grimstu.
Trīs ķēves caur mani sāk auļot,
Lai ceļos un nenorimstu.

Ar gariem skatieniem ganu
Es lielīgas zosis aiz sētām,
Un saulgriežos iestigšanu
Mēs divi ar sauli svētām.

Pēc Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es iestrēdzis esmu
šai sviestā…

Bet mobilais smejas un sprēgā:
Tev vienmēr kas gadās,
tev piestāv…