Gadalaiks ar zvanu pie ārējiem saulgriežiem..

Virtuve
ir šī dzīvokļa skaistākais gadalaiks…
Es cienu
tavu pilnīgi atklāto galdu
un jauno, dedzīgo plīti,
kas sajūsminās
par pannas pastāvīgajiem izlēcieniem…

Krāns te mūžīgi pilns
un nervozi raustās,
kad kaimiņos vannā
stjuarte grimstot sāk dziedāt
par vasaras navigāciju, –
šķiet, ka aizskarts viņš jūtas
šai sakarā…

Bet principā es to nevaru zināt,
jo esmu tikai cilvēks,
un,
kad tu lūdz ar sevi parunāties,
es saku vienīgi to,

ka virtuve ir šī dzīvokļa skaistākais gadalaiks, jo
nekad es neesmu redzējis tevi tā uzplaukstam,
kā šai katliņu, pannu
un puķaino šķīvīšu savvaļā…

“Nu tad pagaidām” ielā,
ar zvanu pie ārējiem saulgriežiem.