https://bonis.lv/2017/09/07/mans-draugs-un-bralis-ernests-dauksts-aizgaja-boja-rakesu-spradziena-uz-otvazhnyi-1974-g-30-augusta-pie-sevastopoles/

—–
http://www.xxiamzius.lt/archyvas/xxiamzius/20030430/atmi_01.html
http://www.xxiamzius.lt/numeriai/2005/12/28/zvil_01.html

—–

В 9:55 утра корабль прибыл на полигон, на нем была объявлена учебно-боевая тревога.
Личный состав занимал по тревоге свои места, некоторые последний раз в жизни.
В пост контроля ракет в погребе ЗУР № 8 прибыл старшина стартовой команды мичман Шупортяк. Туда же прибежали

старшие матросы Карякин и

Даукште, матрос Винцловас.

***

10.02. НЕОЖИДАННО в районе кормовых труб в небо с шипением вырвался огромный столб огня и дыма, раздался МОЩНЫЙ ВЗРЫВ. Взрывной волной за борт ВЫБРОСИЛО семь человек. В это время в кормовом ПКС находились старшина команды предстартовой подготовки мичман А. Шупортяк, старшие матросы А. Корякин и

Э. Даукштэ, матрос А. Венцловас. Все они на долю секунды оцепенели, когда сквозь толстое стекло прямоугольного иллюминатора увидели ослепительную вспышку огня, белый дым, от нарастающего гула и давления у них заложило уши.

УЖАСНЕЕ и БЕЗЫСХОДНЕЕ ситуации нельзя представить. Стало ясно: прямо в погребе самопроизвольно запустился пороховой двигатель одной из ракет. Затем воспламенились и другие. Оцепенение быстро прошло, когда, БЕЗУСПЕШНО пытаясь доложить командиру батареи о случившемся по КГС и поняв опасность ситуации, Шупортяк крикнул: “Покинуть ПКС!”. Все выбежали в коридор № 11.

Тут же командир объявил БОЕВУЮ, а затем аварийную тревогу, остановил двигатели, по трансляции дал команду: “Носовой и кормовой аварийным партиям тушить пожар!”. Буквально через 20 секунд корабль содрогнулся от ВТОРОГО взрыва, примерно с таким же интервалом прогремели ТРЕТИЙ и ЧЕТВЁРТЫЙ.

http://flot.com/blog/katastrofa/gibel-bpk-otvazhnyy-chast-i.php

http://sc.mil.ru/files/morf/military/archive/flagr_2014-08-30.pdf

15.57. БПК “Отважный” затонул в точке Ш – 44о43,0` ; Д – 33о01,5` на глубине 122 метра по пеленгу 300 градусов на дальности 178 каб. от мыса Херсонес.

16.00. Дано приказание на БПК “Бедовый”: “Обозначить место гибели буями…”. Моряки “Отважного” держались 355 минут. Проявили массовый героизм.

***

ЭКИПАЖ матросов и старшин Города-Героя Севастополь – Страница 5 …

https://forum.sevastopol.info › … › Черноморский флот Tulkot šo lapu 2011. gada 10. maijs – 25 ziņas – ‎6 autori

старший матрос Даукштэ Эрнест Эрнестович, … молчания,также минутой молчания почтили память погибших накануне Шахтёров..

Гибель БПК “Отважный”. Часть I – Flot.com

flot.com › … › katastrofa Tulkot šo lapu

2014. gada 6. jūn. – … кораблей и подводной лодки, стал на Стрелецком рейде Севастополя. … же прибежали старшие матросы Карякин и Даукште, матрос Винцловас. … Вершинин и Альгирдас Макштутис и, видимо, сразу погибли.

Блог Алексея Пелевина: “Поющий фрегат” уходит в бессмертие …

https://aleksey-pelevin.blogspot.com/2015/09/blog-post_16.htmlTulkot šo lapu

2015. gada 16. sept. – Работы проводились на глубине 127 метров, при этом погиб …. мичман А. Шупортяк, старшие матросы А. Корякин и Э. Даукштэ, матрос …

Блог Алексея Пелевина: 30 августа – День памяти БПК “Отважный …

https://aleksey-pelevin.blogspot.com/2015/09/30.htmlTulkot šo lapu

2015. gada 16. sept. – ДАУКШТЭ Эрнест Эрнестович, старший матрос …. 30 августа 1974 года на рейде Севастополя погиб бо… Обучающий семинар по …

БПК “Отважный” – Памятники Севастополя – uCoz

uletay7.ucoz.ru › … › Черноморский флот › БПК “Отважный” – Tulkot šo lapu

2012. gada 17. sept. – Линкор “Севастополь” (Парижская Коммуна) [3] … на “Отважном” практику курсантов в результате взрыва погибли 24 … ДАУКШТЕ Э.Э.

---

Доклад комиссии вызвал крейне негативную реакцию главкома ВМФ, заявившего, что она не выполнила поставленной задачи и вместо того чтобы предложить способ подъема нашла доводы в пользу отказа от него. В раздражении С.Г. Горшков приводил оскорбительные высказывания иностранной печати, что “русские потеряли лучший корабль и не могут поднять даже гайки с него”. Под его давлением Аварийно-спасательная служба (АСС) в лице Ю.К. Сенатского дала обязательство поднять «Отважный». Фактически же, как и предполагалось, демонтировали и подняли только радиолокационные антенны, а сам корабль взорвали, так что почти вся возвышавшаяся над грунтом его часть была уничтожена. Этим была поставлена точка в вопросе о подъеме БПК “Отважный”.

Protams – viens pats izpeldējos tādā kā pusslēgtā basku Donostijas – Sansebastjānas kinofestivāliskā pludmalē.

Turpat jau tā poļu un baltiešu balstītā kopējā VDK jeb KGB izpētes lieta lokāli centrējas un grozās.

Ciemos pie draugiem.

• Pārpublicējot atsauce uz http://www.bonis.lv obligāta.

APOLINĀRIJS Daukšts un Andris Onckulis – no Aglonas – uz Vidusjūras flotes vadības īpašā kreisera.

Atbrīvots no dienesta 3 mēnešus pirms oficiālā laika (!!!), sakarā ar t.s. PSRS “ūdenspola komandas skandālu”, lai nevarētu izmeklētājiem liecināt.. – Skat. Soveršenno Sekretno!

—

1976 — Официальный визит советских кораблей в составе КРУ «Жданов» и БПК «Смелый»

под флагом командира 5 ОПЭСК вице-адмирала В. А. Акимова в порт МЕССИНА, Италия.

Командир крейсера капитан 2 ранга А. М. Шакун, замполит капитан 3 ранга Э. Ф. Белоусов. – U.t.t.

—

Abi “Brīvnieku” mantinieki, brāļi Lorijs un Boņuks kādās senākās Aglonas svētku dienās.

3 responses to “Lielākais manis rakstīto lasījušais Hitlera, Staļina (un Iksijas) spiegs – Orests Berlings. – Viņš jautā par mani. Tas vēlāk.”

1. Pingback: B. Daukštam ir RAKSTS par “Licejistu”, ko vismaz četras reizes lasījis pats leģendārais Staļina un Hitlera “starpsiegs”.. | Bonis.lv Edit
2. Pingback: “IKSIJAS aģents”. – Hitlera un Staļina “starpspiegs”, kas vismaz 4 reizes pārlasījis B. Daukšta rakstu. | Bonis.lv Edit
3. Pingback: Orests BERLINGS – par kuru drīz iznāks grāmata Krievijā (?) | Bonis.lv Edit

ЛИЛЯ Брик была бешеной поклонницей Татьяны Ицыкович. Татьяна – творчества Маяковского

Маяковский – Лили Брик любовь втроем

Par Lilī Briku un sieviešu apakšēju vietu padomju diplomātijā

Viena no pazīstamākajām augstākās sabiedrības biedrenēm, kas раlaikam figurēja padomju pilnvarotās pārstāvniecības (sūtniecības) štatos Latvijā, bija Ļiļa Brika jeb Lilī Brik, kā viņu dēvēja mākslinieciskākas dvēseles. Proletariāta un padomju varas galma dzejnieka Vladimira Majakovska draudzene Ļiļa ar savu sarkano padomju pasi ieradās Rīgā 1921. gada rudenī. Viņa sabija šeit aptuveni četrus mēnešus, dzēra kafiju lepnākajā kafūzī Liepājā, atgūstot gūžu apjomu un normālu svaru, un, kā tika apgalvots, piedevām vēl deva nozīmīgu ieguldījumu sarkanās Krievijas un baltās Latvijas tirdznieciskajās sarunās Rīgā… *
Te nu atkāpeniski būtu jāpiebilst, ka sievietes diplomātes šī vārda patiesajā nozīmē padomju sūtniecībās Baltijas valstīs bija liels retums. Un ne tikai tāpēc, ka tam par šķērsli kļuva oficiālās nostādnes un aizspriedumi attiecībā uz sieviešu politiskajām potencēm, bet lielā mērā arī padomju ārpolitiskā resora vadītāja Cičerina izteiktās misogīnijas (sieviešu nīšanas) dēļ.
Uz Rietumiem aizbēgušais padomju diplomāts G. Besedovskis savās „Padomju diplomāta atmiņās” par Čičerinu rakstīja: „Viņa galvenā rakstura iezīme, kas dūrās acīs kopš iepazīšanās brīža, bija kaut kādas patoloģiskas antipātijas pret sievietēm. Čičerins nepanesa sievietes klātbūtni. Ar grūtībām pacieta mašīnrakstītājas un stenogrāfistes klātbūtni, pie kurām bija pieradis. Taču, ja tieši šīs darbinieces kaut kādu apstākļu dēļ uz laiku nomainīja ar citām, viņš tūlīt kļuva nervozs, stundām ilgi burkšķēja un griezās ar žēlabainām pretenzijām pie Ārlietu tautas komisariāta kolēģijas sekretāra, sava drauga Kantoroviča: „Nu saki, kāpēc man atsūtītas šitās „duras”? *
Otra Čičerinam raksturīga iezīme bija rijība un alkoholisko dzērienu pārliecīga lietošana…” Tikai pēc Čičerina faktiskās aiziešanas no diplomātiskās arēnas, kad Ārlietu tautas komisariātā nostiprinājās konkurējošās, M.Ļitvinova vadītās grupas kadri, vēstnieces rangu ieguva vīrišķīgā Aleksandra Kolontaja.
Tieši Aleksandras Kolontajas ietekmē padomju ārpolitikas ziemeļrietumu virziens (Baltijas valstis un Ziemeļvalstis) izņēmuma kārtā kļuva par „vissievišķīgāko” (ja skatām dzimumu proporcijas diplomātiskajā korpusā). Aleksandra Kolontaja, kuras civilvīrs bija, kā tagad zināms, izlūkdienesta aģents, bet toreiz par diplomātu uzskatītais Alfrēds Austriņš, trīsdesmitajos gados sāka nopietni ietekmēt PSRS ārlietu resora kadru politiku visās Baltijas reģiona valstīs, arī Latvijā. *
Aleksandras Kolontajas it kā maigajai “Maskavas rokai” trīsdesmitajos gados piemita gluži nesievišķīgs spēks un vara. Viņai bija arī vareni atbalstītāji un sirsnīgi domubiedri Ārlietu tautas komisariātā Maskavā. Visupirms jau Boriss Stomoņakovs, kuram vēlāk NKVD jokdari, spēlēdami nāvīgas spēles čekas kancelejā, “piešuva” pretpadomju masoņa nopelnus. Līdz 1936. gadam B.Stomoņokovs bija ietekmīgs sovjetu ārpolitikas Baltijas virziena kurators, un Kolontaja saziņā ar viņu pārcēla no Tālo Austrumu sfērām uz Dzintarjūras krastiem ļaunu slavu iemantojušo Ivanu Andrejeviču Cičajevu. Vienu pašu, bez sievas, kuras viņam tolaik, šķiet, vēl nemaz nebija. Sākot ar 1938. gadu, tieši šis PSRS pilnvarotās pārstāvniecības Latvijā darbinieks, faktiski tās idejiskā un politiskā galva, būdams padomnieka amatā, kopā ar žiperīgo pirmo sekretāru Mihailu Vetrovu līdz izgurumam rosījās 1940. gada “revolūcijas” politisko marionešu briedināšanas druvā.
Ir grūti apstrīdamas liecības, ka Vaņa Čičajevs no Mordovijas, tā teiksim, tīri arhitektoniskā nozīmē esot fascinējis un valdzinājis jau paveco, iekārīgo Kolontaju. Taču tā, protams, paliek ” padomju vīrietes” Kolontajas gaumes lieta. *
Ivana draugs Latvijā – Vilis Lācis – , kurš vēlāk 1940. gadā elementāri pārlējās no vienas sabiedrības krējuma otrā, šķiet, visu to diplomātisko aizkulišu būšanu būtu varējis mums izklāstīt diženākos triepienos. Savulaik (1962. gada 16.jūlijā) vēstulē „dārgajam Ivanam Andrejevičam” Vilis Lācis neizslēdza domu, ka vēl pagūs uzrakstīt aizkustinošas atmiņas, kurās viņi abi ar Vaņu un citiem padomju draugiem, lieliem vīriem un sievām, attiecīgi ies notikumu pirmajās rindās:
„Tu ieteic man ķerties pie memuāriem (…) var būt, ka nākamajā gadā šajā virzienā sākšu kaut ko darīt. Materiālus diemžēl šim nolūkam neesmu krājis – ir tikai tas, kas saglabājies atmiņā un arī kaut kas dienasgrāmatās.” Vēstulēs Čičajevam Lācis,” protams, atcerējās “vareno Kolontaju”, nekad neaizmirsa arī 1940. gada padomju „diplomātu” laulāto draudzeņu veselību un palaikam norādīja uz viņu nozīmīgo personisko devumu Baltijas sovjetizēšanas jomā. *
„Liels sirsnīgs sveiciens Ksenijai Mitrofanovnai (Cičajeva sievai — B.D.). Ja satiec Vetrovus un Jemeļjanovus, pastāsti, kas notiek ar mani, un lai viņi piedod manu klusēšanu.” *
Noskaņojums, kā redzat, abinieciski dzejisks, gluži vai J. Jevtušenko dzejoļa garā: „Ar mani, lūk, kas tagad noliek,
Mans draugs pie manis nenāk šodien,
Bet tie, kas nāk, un tie, kas iet,
Nav īstie tie un gaidītie.” (Visādi Vosi.) * Ja jautātu, kāds sakars šīm peršām ar raksta tematu, būtu jāatbild, ka Viļa Lāča sentiments par „skaisto, vētraino” 1940. gadu sabalsojas ar bijušā TASS korespondenta Latvijā Jemeļjanova sievas īpašo iemīlestību uz dažādiem izteiksmīgiem dzejas darbiem par reģionālās vēstures tēmām. Taču turpināsim par sievietēm. *
Ne m-me Sotow, ne m-me Wetroff nedz citas m-me, kas toreiz rosījās Antonijas ielā 2 (tāļr.3570) tai 1939.—1940. gadā  politiskā ziņā – tomēr – nav bijušas gluži zemē metamas. 1939.gada nogalē viņām, starp, citu, tika izvirzīti speciāli sūtniecības otrā līmeņa uzdevumi. Pilnvarotais pārstāvis Ivans Zotovs toreiz izvērsa aktīvu darbību pret „apmelojumiem” par Latvijas sovjetizāciju. Ziņojumā Maskavai viņš uzsvēra, ka dažu diplomātisko misiju darbībā parādījušās jaunas bīstamas tendences:
„Amerikāņu un angļu vēstniecībās periodā, kad Maskavā tika parakstīts līgums ar Igauniju un Latviju vai no ādas līda laukā, centās izjaukt sarunas, iebaidīt igauņus un latviešus ar Baltijas „sovjetizāciju”. Enerģisku darbību izvērsa „miermīlīgo valstu” vēstnieki un viņu sievas:”…” *
“Atbildot uz naidīgo diplomātisko misiju sieviešu aktivizēšanos, padomju pilnvarotās pārstāvniecības sievietes vēl ciešāk saliedējās ap dzimto partiju, biedru Staļinu un savu pārstāvniecības vadītāju Antonijas ielā.” “Dažādos diplomātiskos rautos un saiešanās viņas kopīgiem spēkiem deva nesaudzīgu un neatvairāmu propagandistisku prettriecienu” maigā dzimuma pārstāvēm no imperiālisma nometnes.. Tādas viņas te bija. Taisni žēl atcerēties.. Ja kas.

ANDRIS VILCĀNS vēl iesaka izlasīt

1) Masha Gessen “The Man without a Face. The unlikely Rise of Vladimir Putin”2) Rob Sears “Vladimir Putin. Tips for ewerday Success, inspired be nyt World’ s most powerful Man”3) Николай Зенькович “Путинская энциклопедия. Семья, команда, оппоненты, преемники” https://www.labirint.ru/books/178528/4) Ирина Мокроусова “Друзья Путина. Новая бизнес -элита России” https://www.libfox.ru/314072-irina-mokrousova-druzya-putina-novaya-biznes-elita-rossii.html5) Андрей Колесников “Я Путина видел” https://www.labirint.ru/books/58782/6) Андрей Колесников “Меня Путин видел” https://www.labirint.ru/books/58781/7) Андрей Колесников “Путин. Человек с ружьем” https://www.litres.ru/andrey-kolesnikov/putin-chelovek-s-ruchem/chitat-onlayn/8) Виктор Илюхин “Путин. Правда, которую лучше не знать” https://www.litres.ru/viktor-iluhin/putin-pravda-kotoruu-luchshe-ne-znat-polnaya-versiya/chitat-onlayn/9) Эрик Форд “Путин и Ротшильды. Игра на мильярды” https://www.litres.ru/erik-ford/putin-i-rotshildy-igra-na-milliardy/chitat-onlayn/10) Исраэль Шамир “Сирийская атака Путина” https://www.litres.ru/israel-shamir/siriyskaya-ataka-putina/chitat-onlayn/

Rate this:

Rate this: