RSS

Monthly Archives: July 2021

Daaudzu slēpinātā VDK “kara biļete”. – LVU arhīvs. – Pa fakultātēm rodamais.

Tā zaļā KGB rezerves augsto un zemo OFICIERU “kara biļete”.

Secret_KGB-02
 
Leave a comment

Posted by on 31/07/2021 in Uncategorized

 

Sava, Daukšta, – ZVAIGZNE, arī SAULE. – Kremt daudziem Visumā..

DAUKŠTA – zvaigzne un saule. Oriona zvaigznājā. – Užupes Republikas vēstnieku uzvārdu zvaigznes NASA u.c. atlantos.

Attēlu rezultāti vaicājumam “NASA daukshta star orion”
https://bonislv.files.wordpress.com/2012/10/image2555.jpg?w=829&h=754

Zvaigzne aizgājušo piemiņai un atnākošo dzīves spēkam.https://bonis.lv/2011/05/01/dauksts-reabilitets-vacu-trockists-dzimis-riga-asm-1937-kam-bralis-kapec/

 
Leave a comment

Posted by on 31/07/2021 in Uncategorized

 

Dabūjamas MILJONŠČICAS.

Krievijas miljonāru sievas savos franču Zilā krasta, Sicīlijas un Jūrmalas atpūtas “izsūtījumos”.

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 31/07/2021 in Uncategorized

 

“Krievu KALABRIJA” Itālijā – bijums. – Dzeja par ceptiem kartupeļiem.

← Sicīlijā ieskrieniet MAFIJAS MUZEJĀ Korleonē!

Nedaudz aspektuāli iepazītās “Krievu KALABRIJAS” vietas – Marateja un Skaleja.

http://www.scalea.ru/webtv_i_foto/

ar VIDEO.

Latvijas saiknes arī..

Kalabrijā. – Ceptu kartupeļu poēzija. – Mans Amendolas ceļš.

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 31/07/2021 in Uncategorized

 

Vīnes vīna kalni. HOIRIGERI. Stammtiši. – Iepazīšanai.

Grincinga un pārējā pasaule.. –

IMAGE3139
IMAGE3138
IMAGE3140

Mana tā gada vīnogu princeses galma pāža slavas reize.

Vīnes HOIRIGERS – jaunvīns un tāpat sauc “vīnogu vagas gala” krogus ap VĪNI, vispirms jau GRINCINGĀ.  

Heuriger  – jaunais vīns, šī gada vīns no austriešu vārda “heuer” – šogad. To vēl mēdz atšķaidīt, vēlams ar skaidravota ūdeni..

Vīnes vīni
Andris Vilks, LNB direktors

Tuvojoties atvasarai, gribu uzrakstīt vienu “vasarīgu” pastāstu. Tas būs saistīts ar mielastu zem klajas debess un Austriju. Pirmo reizi tur nonācu 1996.gadā. Tā bija konference, kurā tika apkopoti bibliotēku sadarbības programmas Austrumi – Rietumi, t.i., Austrumeiropas un Rietumeiropas, projekti. Dzīvojām Cilleres klosterī, kas atrodas Austrijas vidienē. Visas trīs ēdienreizes atbilstoši pieticīgajam dzīvesveidam klosterī tika noturētas vēsturiskajā ēdamzālē. Konference nobeidzās ar cita — Melkas klostera apmeklējumu. Klosteris un baznīca ir saistīti ar Umberto Eko bestselleru Rozes vārds. Starp citu, Austrija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā klosteru bibliotēku tīkls papildina publisko bibliotēku tīklu.

Krodziņu omulība

Mana ciemošanās (Latvijas) vēstniecībā bija labs iegansts doties vakariņās uz Grincingu. Tā ir Vīnes teritorijā iekļauta viduslaiku pilsētiņa vīna kalnos. Tur ir dzīvojušas daudzas slavenības. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Grincinga iemantojusi slavu, ir tās neskaitāmie krodziņi. Vispirms metropoles iedzīvotāji esot braukuši uz vīna kalniem, lai baudītu un pirktu vīnus. Tad dārznieki esot saņēmuši atļauju pircējus pacienāt ar ēdieniem. Tā rezultātā katram dārzniekam bija arī savs krodziņš ar vīna dārzu zem klajas debess. Tā izveidojusies romantiskā viena un divu stāvu apbūve.

Šie krodziņi ļoti iepatikās arī tāpēc, ka vēl svaigā atmiņā bija laiki, kad pie mums Latvijā gandrīz visa sabiedriskā ēdināšana bija zem jumta un krodziņi noslēpti pagrabos vai aiz bieziem, necaurspīdīgiem aizkariem.

Šovasar ar ģimeni uz vienu dienu bijām iegriezušies Vīnē. Ļoti gribēju parādīt Grincingu. Runājot par vasaras priekiem, mums laimējās divkārši. Atradām krodziņu, kurā bija sēņu, patiesībā — gaileņu nedēļa. Tad nu ēdām gaileņu uzkodas, zupas un gulašu (veģetāro). Gribu uzsvērt, ka vietējais vīns, ko parasti pasniedz lielās krūzēs, arī bija izcils. Atgādināšu, ka austriešu tāpat kā šveiciešu vīnus neeksportē. Pusdienojot atcerējos vienu epizodi no cita Grincingas apmeklējuma.

Savējo priekam

Toreiz bijām kopā ar Bonifāciju. Kā jau gardēži bijām izvēlējušies Grincingā iecienīto lielo pannu diviem. Tā bija jaukta gaļas izlase, kurā tomēr pārsvarā bija ribiņas — viens no populārākajiem ēdieniem visā bijušās Austroungārijas telpā. Tad krodziņā ienāca trokšņaina tūristu grupa no Latvijas. Viņi kaut kā neaptvēra mūsu “labdienu”, kas nemaz nelīdzinājās grussgott (Austrijai un Bavārijai raksturīgs sveiciens, ko varētu brīvi tulkot “ar Dievpalīgu”), pagāja garām un sāka mieloties. Viesus izklaidēja vietējie “prāģeri”.

Neatceros, kuram no mums ienāca prātā doma tautiešus izjokot. Katrā ziņā vairākas reizes (neuzbāzīgā, bet faktiski neatsakāmā veidā – B.D.) mudinājām muzikantus atskaņot dziesmas, kuru melodijas cēlušās Austrijā vai Vācijā, bet ar latviešu tekstiem adaptētas Latvijā. Pie Dzintara jūras, utt.

Nabaga tūristi no Latvijas! Viņi tiešām iedomājās, ka restorāniņš bija sarūpējis viņiem vien veltītu mūzikas programmu.

***

Laikam gan DIENA, Piektdiena, 2005. gada 16. septembris.

https://widgets.wp.com/likes/index.html?ver=20210413#blog_id=12966072&post_id=53346&origin=bonislv.wordpress.com&obj_id=12966072-53346-61046e5541f5f&domain=bonis.lv

Related

Kā iznīcināja PSRS VDK bīstamu arhīvu informāciju!13/07/2021

Vīnes HOIRIGERS – jaunvīns un tāpat sauc “vagas gala” krogus ap VĪNI, vispirms – GRINCINGĀ.21/03/2013In “Biogrāfijas”

Prostitūtas savā laikā Krievijas impērijā. – Ar ļoti pazeminātu sociālo atbildību.. Bet komunists Rudzutaks Šabanē.29/04/2021Edit2 Comments

Posted by bonis on 17/07/2017 in Biogrāfijas, Galerija← Vīnes kafūzis – kārtīga vīnieša faktiskā dzīves vieta, lasītava, pasta adrese un.. nekā nedarītava..Gribat dzīvot ilgi? – Ēdiet daudz, un 6 reizes dienā! Smejietes vismaz 15 minūtes, nepārtraukti, katru dienu! →

2 responses to “Vīnes vīns. – Grincinga un pārējā pasaule.. –

  1. Pingback: Grincingā būt.. | Bonis.lv Edit
  2. Pingback: Vīnes vīnu vīnība. – Grincingas jaunvīnu – hoirigeru šaisaule. | Bonis.lv Edit
 
Leave a comment

Posted by on 30/07/2021 in Uncategorized

 

KUR ta noziedējis VODO ??

Vladimir Vodeau (Владимир Водо) – vispārējs tulkotājs.

Vladimir VodeauVladimir Vodeau Lithuania

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 30/07/2021 in Uncategorized

 

Nenoskaidrotie tumsas SPĒKI un KOLONNAS Latvijā.

Cik “trešo spēku” un “piekto kolonnu” līdz šim fiksēts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ???

IMAGE3482
IMAGE3483

Tapešu istabas griestu palīme.

 
Leave a comment

Posted by on 30/07/2021 in Uncategorized

 

Mana izcilīgie semināra studenti ! – Par VALSTS TERORU. – Tālu dzīvē. Atbildes arhīvā.

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 30/07/2021 in Uncategorized

 

Rauls VALENBERGS un Viļa LĀČA Maskavas gani.

Raula VALENBERGA traģiskajā liktenī pretņu lomu īstenoja Latvijas okupācijas čekistiskie špicrezidenti Mihails VETROVS un Ivans ČiČAJEVS

Attēlu rezultāti vaicājumam “Mihails VETROVS un Ivans ČiČAJEVS”
https://bonislv.files.wordpress.com/2012/08/image2260.jpg
https://bonislv.files.wordpress.com/2012/08/image2261.jpg
https://bonislv.files.wordpress.com/2012/08/image2264.jpg

***

No B.Daukšta raksta “Komunistu pazudinātais ebreju glābējs Rauls Valenbergs “

***

Aktualitāte

http://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-tiesa-liedz-piekluvi-vallenberga-lietas-materialiem.d?id=49253847

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 30/07/2021 in Uncategorized

 

LĀCIS Vilis. – Šis..

Vilis Lācis un citas marionetes (1939 – 1940)


Apsviedīgais 1. sekretārs Mihails Vetrovs ieradās Rīgā posmā, kad, kā to apraksta Mariss Vētra, PSRS pilnvarotajai pārstāvniecībai Rīgā (labu kaimiņattiecību demonstrēšanas kontekstā un politiskas balansēšanas spēlē) “neviens velns nemeta līkuma”. Tā “Oktobra revolūciju padomju sūtniecībā svētīja visa Rīgas sāls un pipari – prezidenti, ministri, direktori, ģenerāļi un, saprotams, diplomāti. Ap lielo ēdamgaldu drūzmējās dejotāji, dziedātāji, rakstnieki, aktieri, dzejnieki un citi dižcilvēki. Klāt nebija vienīgi iemīļotā rakstnieka Viļa Lāča un dziedoņa Rūdolfa Bērziņa. Maz ļaužu bija arī no agrākiem sociāldemokrātiem”.
Uz Vili Lāci gan pārāk ilgi nebija jāgaida. Kā atceras LKP Rīgas komitejas loceklis J. Gustsons, 1938. gadā M. Vetrovs jau bija paņēmis iepriekš apdomīgi konspirējušos rakstnieku “savā aizbildniecībā” un 1939. gadā slepenais komunistu mīlētājs jau regulāri un tīksmi sāka piedalīties sūtniecībā organizētajos priekos un kontaktos.
V. Lācis iepazinās arī ar sev liktenīgo sūtniecības padomnieku Ivanu Čičajevu, PSRS “legālās” rezidentūras Latvijā laikā no 1938. līdz 1940. gadam rezidentu. Acīmredzot, jau pirms 1940. gada jūnija Lācim tapa skaidrs, ka žiperīgais, latviešu valodu jau gandrīz apguvušais “visuresošais”, ar vajadzīgajiem “intelektuāļiem” aktīvi kontaktējošais Miša Vetrovs tomēr ir tikai rezidentūras “otrais cilvēks”.
Īstais stratēģis, svarīgais, ar Beriju un Kremli tiešos sakaros esošais Ivans Čičajevs, acīmredzot, kļuva par topošā Kirhenšteina iekšlietu ministra Viļa Lāča politiskās rīcības 1940. gadā galveno iedvesmotāju un noteicēju. Kā zināms, arī vēlākos gados “diplomāts Čičajevs” skaitījās V. Lāča draugs un viņa sovjetisko literāro darbu (epopejas “Vētra” u. c.) iedvesmotājs un ideoloģiskais cenzors.
Savukārt M. Vetrovs daudzus gadus vēlāk uzrakstīja interesantu atskaites poēmu “Aizgājušo gadu darbi” (Ģela minuvših ļet), kurā daudzas slavinošas dzejas rindas bija veltītas revolucionāram biedram Vilim Lācim. Sarakstē, vēstulēs Čičajevam Maskavā (līdz 1963. gadam) V. Lācis parasti lika mīļi sveicināt arī veco paziņu Vetrova un Jemeļjanova (TASS korespondenta 1939.-1940. g. Latvijā) ģimenes. Izpildīt Čičajeva ieteikumu – uzrakstīt viņa uzraudzībā “īstus memuārus” par 1940. gada notikumiem V. Lācis, diemžēl, vilcinājās un nepaguva.
1939. gadā M. Vetrova galvenā redzamā un neredzamā rosīšanās bija saistīta: 1) ar VOKS – “Kulturālās tuvināšanās biedrības – Jaunāko Ziņu” darbinieku sakaru loku; 2) privātiem kontaktiem ar ģenerāli J. Balodi “kara bāzu” izveides un pastāvēšanas sakarā; 3) pretsomu propagandas pasākumiem Latvijā padomju – somu “ziemas kara” laikā; 4) ar kontaktu rašanu un uzturēšanu ar LKP vadības pārstāvjiem.
M. Vetrova rosināta un atbalstīta notika Kulturālās tuvināšanās biedrības priekšsēža profesora Augusta Kirhenšteina un sekretāra Valda Grēviņa vizīte Padomju Savienībā 1939. gada augustā, par kuras norises dziļāko būtību vēl nav pilnīgas informācijas. Rezultējošais fakts “darbam” ar “kultprēzi” Kirhenšteinu ir tāds, ka šis profesors, vitamīnu fanāts, kurš pie krūts nēsāja Triju zvaigžņu ordeņa 4. un 3. šķiru, Latvijas okupācijas vēsturē iegāja kā pirmais numurs Višinska sataisītajā leļļu valdībā.
(Valdis Grēviņš savukārt savas stājas dēļ vēlāk kļuva par asu komunistu uzbrēcienu upuri.)
Interesanti atzīmēt, ka I. Sokolova grāmatā “Vilis Lācis” (krievu val., Rīga, 1980, 152. lpp.) pilnīgi identificē “Kulturālās tuvināšanās biedrību” ar citas valsts – PSRS – biedrību VOKS, rakstot, ka Vilis Lācis,
Elīna Zālīte, jurists A. Jablonskis, mākslinieki R. un T. Suta, G. Līkums, žurnālists P. Blaus, ārsts Lūkins, ģenerālis Dambītis esot “aktīvi strādājuši” VOKS’ā. Nē, tās bija divu dažādu valstu biedrības, gan ar ciešu savstarpēju saikni, taču ne viens un tas pats kontingents. Bet Vilis Lācis nebija arī KTB biedrs. Viņš konspirējās, neafišējās.
Toties ar 37. numuru Vetrova iespaidotās KTB sarakstā figurēja mērenā virziena sociāldemokrāts inženieris J. Jagars – 1940. gada leļļu valdības satiksmes ministrs.
Pēc 1939. gada 5. oktobra Latvijas – PSRS savstarpējās palīdzības (bāzu) līguma noslēgšanas dažās Rīgas sabiedrības grupās parādījās jauns noskaņojums. Ja agrāk Kulturālās tuvināšanās biedrībā pietiekamā skaitā bija grūti sadabūt biedrus pat valdes izveidošanai, tad tagad, vēsturnieka E. Andersona vārdiem runājot, radās biedru pārplūdums. M. Vetrovs, zināms, saprata, ka daļa šo jauno kultsakaru entuziastu nāk vienkārši, lai piekļūtu tuvāk informācijai par Latvijas tuvāko likteni PSRS protektorātā un baudītu mākslas un saviesīgas dzīves vērtības un priekus pašā biedrībā, kā arī draudzīgi padzīvotos PSRS sūtniecības pieņemšanās. Tai pašā laikā Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, līdzīgās biedrībās un līdzīga rakstura sabiedrības grupās risinājās padomju dienestu veiktais vajadzīgu politisko, marionešu vervēšanas darbs pagaidām vēl tikai nojaušamu pārgrozību gadījumam.
Loģiski, ka M. Vetrova iztaustīšanas kontaktu un vervēšanas nodomi fokusējās uz “Jaunāko Ziņu” aprindām, t. s. Latvijas otro ārlietu ministriju, kur blīvējās nozīmīga informācija un liberālu, palaikam arī politiski vaļīgu, pakreisu un egocentrisku uzskatu cilvēki.
1940. gada 18. janvārī Kulturālās tuvināšanās biedrībā nāca jauns uzņemto biedru gāziens. Minēšu – apzinātas izlases veidā – izteiksmīgākos pieplūdējus:
• Pēteris Blaus – “Jaunāko Ziņu” redaktors, nākošais Kirhenšteina valdības sabiedrisko lietu ministrs, bij. 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona 3. rotas komandieris;
• Kalniņš Arvīds – LU profesors, “Jaunāko Ziņu” redaktors;
• Zariņš Heinrihs – “Brīvās Zemes” redaktors;
• Rabācs Kārlis – “Rīta” redaktors;
• Jaunsudrabiņš Jānis – “Jaunākās Ziņas”, atjaunojies;
• Rapa Jānis – izdevniecības direktors-rīkotājs;
• Benjāmiņš Jānis – “Jaunāko Ziņu” šefredaktors;
• Kampe Andrejs – ĀM departamenta direktors.
Un citi. Nereti – kopā ar visām sievām.
Līdzās personām, kuras vēlāk sadarbojās ar okupācijas varas iestādēm, KTB biedru vairākums dvēselē tomēr bija nacionāli un patriotiski jūtoši cilvēki.
Tas lielā mērā izskaidro komunistu “Cīņas” 1940. gada 12. jūlijā publicēto sodīšanos par “melnajiem tuvināšanās biedrības kungiem”, kuru faktiskais pulcinātājs, vadītājs un dancinātājs esot bijis sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš! Tāds ir galēji pretējais vērtējums salīdzinājumā ar dažkārt pausto uzskatu, ka KTB bija viennozīmīgi tikai Vetrova izlolots okupācijas iestāžu kadru vervēšanas perēklis latviešu svaidīgo intelektuāļu vidē.
1940. gada pirmajā pusē M. Vetrovam bija vairākas pilnīgi konfidenciālas tikšanās V. Lāča dzīvoklī ar rakstnieka komunistisko brālēnu Elmāru Briedi, lai nodibinātu kontaktus ar, vēsturnieka O. Niedres vārdiem runājot, “gandrīz neesošo LKP”. 1940. gada maijā notika Vetrova tikšanās ar komunistu aktīvistu Vikentiju Latkovski, vēlāko Kirhenšteina marionešu valdības iekšlietu ministra biedru un Drošības policijas departamenta direktoru.
Vēsturnieks Edgars Andersons apraksta, kā 1940. gada 20. jūnijā Kremļa emisārs Andrejs Višinskis Vetrova pavadībā iesniedza K. Ulmanim pagaidām daļēju Ministru kabineta sarakstu, ko veidoja nenoraidāmas marionetes, un piebilst, ka “Kremlim, protams, šīs personas bija absolūti nepazīstamas, un “Kremlis” šajā gadījumā bija – Višinskis un Vetrovs”. Piebilde tomēr nav vēsturiski patiesa. Nebija tā, ka Kremlis absolūti nepazītu savus ielikteņus. Un vēl – pirmorganizācijas “mehānismā” līdzās Vetrovam darbojās arī viņa šefs Čičajevs. Par visu to – citreiz.

 
Leave a comment

Posted by on 30/07/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: