RSS

ANTĀLIJAS jūta

28 Jul

Antaljas rudens

Ar gaišu sudrabu ir jūra pierietusi,
Un līcis laiskojas kā samīlējies slaists.


Tu debess puses manī sajaukusi.
Bet es tev piedodu –
nu lai,
lai ir. Nu lai.
*

*
Jau rudens tuvojas.
Pie bāriem laista palmas.
Un pludmalē vāc saulessargus nost.


No kāda krāšņa svešas zemes galma
Tu tagad nāc? Es tevi atceros.

*

*

*
Pie apvāršņa stāv kalni daudzās kārtās.
Es bangotnē vēl cenšos šūpoties.


Un tevi nesaucu nekādā vārdā,
Tāpēc, ka jūsmā
baidos pārteikties…

 
Leave a comment

Posted by on 28/07/2021 in Uncategorized

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: