Milda Daukšte (Āboliņ) ar mazbērniem Līviju un Loriju.
Aglonas baznīcas dārzā. Sēž – mans mazais brālītis Lorijs (Apolinārijs). Es – vidū.
Monthly Archives: July 2021
1940.gada okupācijas specdienestu vadības TRIMO.
Vilis Lācis, – zemais, kopš 1938.gada Maskavas čekas “Čiča” vadītais..
Vilis Lācis. – Okupācijas režīma varasvīrs savu draugu noziedznieku lokā.
Jaunatklātas nelietības. – Kvēli anahroniska grāmata.
Vili Lāci līdz pēdējam vadīja un baroja viņa Kremļa rezidents “Garais Čiča”.
Savas dienasgrāmatas tādi iznīcināja, tās “pazuda”, bet patiesas atmiņas viņi, protams, baidījās rakstīt…
Ir gan daudz VĒSTUĻU, bet.. privātās.. slēptuvēs.
Citēts no Rolfa Ekmaņa raksta “Vilis Lācis šodien un viņdienās”. – “L un M”, 1991.g. 12. jūlij
Vecāmāte bija BĀRBALA, jeb BĀRBOLA, dzimusi GREIŽA, jeb Greiže ! No aizezera Leitānu puses.
No DZIMTAS arhīva. Saikņu precizēšanai.
Aizgāja.. uz Zemgali.. un oficiāli uz gadiem dzimtajai vietai un ļaudīm kaut kur pazuda.. →
Fenomeni. Saskares. Pārejas. – No DAUKŠTU (un GREIŽU) dzimtu arhīva lietām.
AGLONAS ĢIMNĀZIJAS PRETESTĪBAS GRUPA
1940.gada 2.augustā 14 Aglonas ģimnāzijas skolēni izveido pretestības grupu, kas veica pret padomju okupāciju vērstu uzsaukumu izplatīšanu,
plānoja uzspridzināt Aglonas partijas komitejas ēku.
Aglonas vidusskolā vēl pirms mācību sākuma radās nacionālās cīņas grupa 10.klases skolnieka Gedimina Franckeviča (dz. 1921.g.) vadībā. Grupa drīz izauga par 14 biedru saliedētu organizāciju.
G.Franckevičs izstrādāja plānu, kā uzspridzināt kompartijas Aglonas rajona komitejas ēku.
Šai nolūkā kopīgā ar organizācijas biedriem Leopoldu Liņavski (dz. 1918.g.), Staņislavu Briedi (dz. 1920.g.), Zigrīdu Muktopāvelu (dz. 1920.g.), Jāni Raģeli (dz. 1921.g.), Jāzepu Samušu (dz. 1919.) un Robertu Cauni (dz. 1920.g.) tika
savākts lielāks daudzums sprāgstmateriālu (10 m Bikforda auklas, piroksolīns), ko noglabāja
SOMERSETĀ
GREIŽU mājā, kur G.Franckevičs īrēja dzīvokli.
Sprāgstmateriāli
tika iegūti likvidētajā Aglonas ģimnāzijas saimniecības noliktavā, kura vēl nebija oficiāli nodota attiecīgajām iestādēm. Saimniecībā sprāgstvielas lietoja celmu spridzināšanai, ierīkojot jaunus tīrumus.
Oktobra sākumā organizācija bija ieguvusi arī
sešus Latvijas valsts karogus, kas noderētu turpmākajām akcijām, un šapirogrāfu uzsaukumu pavairošanai.
13.oktobrī G.Franckevičs atveda no Rīgas uzsaukuma tekstu. To viņam bija iedevis kāds bijušais skolasbiedrs, kurš dzīvoja Rīgā un bija nelegālas nacionālo cīnītāju organizācijas loceklis.
17.oktobrī sākās G.Franckeviča vadīto skolnieku aresti. Cīņas stafeti Aglonas vidusskolā pārņēma viņu biedri. 10.klases skolēni Broņislavs Škapars (dz. 1920.g.), Jāzeps Škapars (dz. 1922.g.), Jāzeps Matisāns (dz.1920.g.) un
11.klases audzēknis JĀNIS DAUKŠTS (dz. 1920.g.) skolā izveidoja jaunu organizāciju cīņas turpināšanai.
Ņemot vērā G.Franckeviča iekrišanas drūmo mācību, kā arī apzinoties savu zināšanu trūkumu konspiratīvas darbības organizēšanā,
jaunā nacionālistu kopa meklēja ceļus, kā iegūt šādas zināšanas. Laiks negaidīja.
Tika sasauktas grupas APSPRIEDES, kuras notika vietējā LEITĀNU kapsētā.
Apspriedēs noklausījās un izdebatēja pašu (it sevišķi B.Škapara) sagatavotos referātus par pagrīdes darba organizēšanu, analītiski izpētot laikrakstā “Cīņa” publicētos komunistisko nelegālistu plaši klāstītos memuārus. Tādējādi
tika mēģināts izveidot nelegāla darba veikšanas ābeci, kad cita avota nebija.
Bet čeka uztaustīja arī šo jauniešu gaitas. Daļu no viņiem tai izdevās izsekot, un 1940.gada 4. un 5.novembrī notika aresti. Apcietināšanu izdarīja toreizējais
Daugavpils čekists P. KARAĻŪNS.
Pratinājis Daugavpils čekas operpilnvarotais V.Latišenko, par kuru B.Škapars savā 1956. gada 30.septembra iesniegumā PSRS AP Prezidijam raksta, ka pratinātājs “lietoja gumijas sitamo, un es biju spiests parakstīt to, ko viņam vajadzēja”.
Aglonas vidusskolas skolēnu nacionālās cīņas pirmajam organizētājam G. FRANCKEVIČAM ar Baltijas kara apgabala kara tribunāla 1941.gada 21.maija spriedumu izpildīts NĀVESSODS.
G. Franckeviča mirstīgās atliekas kopā ar citu čekas upuru līķiem bija atrastas BALTEZERĀ un apbedītas pēc boļševiku izdzīšanas no Latvijas kara sākumā.
Fenomeni. Saskares. Pārejas. – No DAUKŠTU (un GREIŽU) dzimtu arhīva lietām.
AGLONAS ĢIMNĀZIJAS PRETESTĪBAS GRUPA
1940.gada 2.augustā 14 Aglonas ģimnāzijas skolēni izveido pretestības grupu, kas veica pret padomju okupāciju vērstu uzsaukumu izplatīšanu,
plānoja uzspridzināt Aglonas partijas komitejas ēku.
Aglonas vidusskolā vēl pirms mācību sākuma radās nacionālās cīņas grupa 10.klases skolnieka Gedimina Franckeviča (dz. 1921.g.) vadībā. Grupa drīz izauga par 14 biedru saliedētu organizāciju.
G.Franckevičs izstrādāja plānu, kā uzspridzināt kompartijas Aglonas rajona komitejas ēku. Šai nolūkā kopīgā ar organizācijas biedriem Leopoldu Liņavski (dz. 1918.g.), Staņislavu Briedi (dz. 1920.g.), Zigrīdu Muktopāvelu (dz. 1920.g.), Jāni Raģeli (dz. 1921.g.), Jāzepu Samušu (dz. 1919.) un Robertu Cauni (dz. 1920.g.) tika savākts lielāks daudzums sprāgstmateriālu (10 m Bikforda auklas, piroksolīns), ko noglabāja
Somersetā GREIŽU mājā, kur G.Franckevičs īrēja dzīvokli. Sprāgstmateriāli tika iegūti likvidētajā Aglonas ģimnāzijas saimniecības noliktavā, kura vēl nebija oficiāli nodota attiecīgajām iestādēm. Saimniecībā sprāgstvielas lietoja celmu spridzināšanai, ierīkojot jaunus tīrumus.
Oktobra sākumā organizācija bija ieguvusi arī sešus Latvijas valsts karogus, kas noderētu turpmākajām akcijām, un šapirogrāfu uzsaukumu pavairošanai. 13.oktobrī G.Franckevičs atveda no Rīgas uzsaukuma tekstu. To viņam bija iedevis kāds bijušais skolasbiedrs, kurš dzīvoja Rīgā un bija nelegālas nacionālo cīnītāju organizācijas loceklis.
17.oktobrī sākās G.Franckeviča vadīto skolnieku aresti. Cīņas stafeti Aglonas vidusskolā pārņēma viņu biedri. 10.klases skolēni Broņislavs Škapars (dz. 1920.g.), Jāzeps Škapars (dz. 1922.g.), Jāzeps Matisāns (dz.1920.g.) un 11.klases audzēknis JĀNIS DAUKŠTS (dz. 1920.g.) skolā izveidoja jaunu organizāciju cīņas turpināšanai.
Ņemot vērā G.Franckeviča iekrišanas drūmo mācību, kā arī apzinoties savu zināšanu trūkumu konspiratīvas darbības organizēšanā, jaunā nacionālistu kopa meklēja ceļus, kā iegūt šādas zināšanas. Laiks negaidīja.
Tika sasauktas grupas APSPRIEDES, kuras notika vietējā LEITĀNU kapsētā. Apspriedēs noklausījās un izdebatēja pašu (it sevišķi B.Škapara) sagatavotos referātus par pagrīdes darba organizēšanu, analītiski izpētot laikrakstā “Cīņa” publicētos komunistisko nelegālistu plaši klāstītos memuārus. Tādējādi tika mēģināts izveidot nelegāla darba veikšanas ābeci, kad cita avota nebija.
Bet čeka uztaustīja arī šo jauniešu gaitas. Daļu no viņiem tai izdevās izsekot, un 1940.gada 4. un 5.novembrī notika aresti. Apcietināšanu izdarīja toreizējais
Daugavpils čekists P. KARAĻŪNS. Pratinājis Daugavpils čekas operpilnvarotais V.Latišenko, par kuru B.Škapars savā 1956. gada 30.septembra iesniegumā PSRS AP Prezidijam raksta, ka pratinātājs “lietoja gumijas sitamo, un es biju spiests parakstīt to, ko viņam vajadzēja”.
Aglonas vidusskolas skolēnu nacionālās cīņas pirmajam organizētājam G. FRANCKEVIČAM ar Baltijas kara apgabala kara tribunāla 1941.gada 21.maija spriedumu izpildīts NĀVESSODS.
G. Franckeviča mirstīgās atliekas kopā ar citu čekas upuru līķiem bija atrastas BALTEZERĀ un apbedītas pēc boļševiku izdzīšanas no Latvijas kara sākumā
Par latvju pastāvēšanu. – I. Ziedonis.
VIŅI Čehijā un Bulgārijā pret Ukrainu.
BONIS un vietējā pasaule.
“Labvakar.. Es esmu meitene.” – No neizskaidrojamībā radušos un anonīmu vēstuļu kolekcijas. – Kur tagad Mikiņš?
Es sēdu ar domām par tevi.. – Fricis Bārda. – Trāpīts sirdī un šī laika noskaņā.
https://www.youtube.com/embed/eCG2A6mRZ-g?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent https://www.youtube.com/embed/eCG2A6mRZ-g?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent https://www.youtube.com/watch?v=xB7fdGT1Njk
Copyright Pārpublicējot atsauce uz http://www.bonis.lv obligāta.
Baigākā atpūta.. 1940.
Nu baigā atpūta! – Visādīgas domas māc svētdienas prātu. Reminiscenses.
Rate this:
…
VIZMA BELŠEVICA par VILI LĀCI. – “.. Man viņš nekad nav licies ne labs rakstnieks, ne kaut jel cienāms cilvēks.”
Rolfs Ekmanis.
Filips Lastovskis DELFI žurnālists
Foto: Arhīva foto Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru padomes priekšsēdētājs, pretrunīgi vērtētais latviešu rakstnieks Vilis Lācis 1958. gadā personīgi piedalījies mazo konfesiju nomelnošanā un diskreditācijā, liecina Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas jaunākie pētījumi.
KAS ir, tas ir, KAS nav, tas nav ! – Uļmans.
Latviešu cars un Romanovi. – Infa.
VDK konferences raisīti loki, latviešu cars Romanovu dinastijas priekštečos un Vladimirs Simindejs…!
Bonis.lv 
