RSS

Monthly Archives: July 2021

KO par mani KĀ kooptētu LIELKŅAZU sākotnēji nenoklusēja VIKIPĒDIJA. – Labojiet, ja kas !!

B. DAUKŠTS – “PSRS okupācijas periodā pretošanās kustībā slepeni ievēlēts par Baltu valsts dižkunigaiti.” – Noskaidrojusi Vikipēdija.

Dzīves gājums

Dzimis 1950. gada 12. decembrī Preiļu rajona Aglonas pagasta Aglonā «Brīvniekos» Staļina politieslodzītā kara invalīda Staņislava Daukšta (1923. gada 11. novembris – 2003. gada 3. oktobris)[1] ģimenē. Vārds dots mātes garīgās iestiprināšanas krusttēva Romas katoļu baznīcā, 1929. gadā virs Spilves bojāgājušā Latvijas kara lidotājam Bonifācija Mazura piemiņai[2]. Skolas gaitas sācis Preiļu rajona Aglonas pagasta Aizpuriešu pamatskolā 1958. gadā, Aglonas vidusskolā mācījies no 1962. gada līdz 1969. gadam.

Ar vēlāko Valsts drošības komitejas izlūku Vladimiru Putinu ticies jau jaunībā Aglonā, 1965. gadā ņēmis dalību Raiņa muzeja veidošanā Latgalē[3].

Ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotajā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē studējis no 1969. gada līdz 1974. gadam, no 1991. gada līdz 1994. gadam beidzis aspirantūru ar disertāciju par PSRS un Latvijas Republikas attiecībām 20. gadsimta trīsdesmitajos gados[4]. Studiju gados sadarbojies ar vēlāko LPSR VDK štata virsnieku Arni Kohu-Jumīti, LPSR VDK aģentu kartotēkā minētajiem Antoniju Zundu, Juri Celmiņu, kā arī Valdi Blūzmu, I. Brusbārdi, dekānu Kārli Poču[5]. 1973. gadā, 5. kursā studējot devies laulībā ar kursabiedri, vēsturnieci Viju Vīksnu[6]. Bijis vēstures pasniedzējs Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Rīgas pilsētas 16. profesionāli tehniskajā skolā, Rīgas 4. vakara (maiņu) vidusskola, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes PSRS vēstures katedras pasniedzējs no 1977. gada[7].

PSRS okupācijas periodā pretošanās kustībā slepeni ievēlēts par Baltu valsts dižkunigaiti.

Atmodas laikā strādājis PSRS Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. Zinību biedrībā) kā lektors[8], arī tās rīkotajos Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienas svētkos Latvijas Komunistiskās partijas Tukuma rajona komitejā veicis arī sociālisma celtniecības propagandista un ļeņiniskā pulciņa vadītāja pienākumus kopā ar Žaneti Ozoliņu[9], republikas rajonu tautas deputātu padomju izpildu komiteju vadībai lasījis arī lekcijas par Staļinu[10].

Studējis komunistiskās Ķīnas Tautas Republikas Augstākajā diplomātijas skolā Pekinā.

Bijis neērts arī neatkarīgās Latvijas Republikas varai[11]Laimdotas Straujumas vadītais ministru kabinets dzejnieku Daukštu 2015. gadā izslēdza no LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas[12] personālsastāva, pamatojot ar ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājas Rutas Pazderes vēstuli, ko Daukšts publiski vēstulē ministru prezidentei nosaucis par “politisku spiedienu pret zinātni un zinātniskās darbības brīvību, kāda noteikta Satversmē, kas nevar palikt bez sekām”.[13]

Dzejnieks Daukšts ir atturībnieks, propagandists pret alkohola nodarīto postu[14].

https://lv.wikipedia.org/wiki/Bonif%C4%81cijs_Dauk%C5%A1ts

 
Leave a comment

Posted by on 24/07/2021 in Uncategorized

 

PASES manā mūžā. – Latviskās un citas.

← Paliek 2 dienas līdz manas Aglonas klases sanākšanai pēc izlaiduma pirmajiem 50 gadiem!

B. Daukšta sirmākā ārzemju Latvijas pase.

Attēlu rezultāti vaicājumam “ārzemju pase bonis.lv”
Attēlu rezultāti vaicājumam “ārzemju pase bonis.lv”
Attēlu rezultāti vaicājumam “Atomaģentūras bonis.lv”

Arī kā LATIVAS (!!!) – jaunienākošas valsts pārstāvis ANO Atomaģentūrā.

Valsti toreiz dažbrīd devēja arī LATAVIA!!! —–

Attēlu rezultāti vaicājumam “Latavia bonis,lv”

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 24/07/2021 in Uncategorized

 

KORSIKĀ sirdi laboju. – Katoļi, Marijai par godu šauj bieži.

LAMA – īsta Kairos adeptu kalnu paradīze Eiropas paradīzes salā Korsikā. – Bīstama tikai nelabiem. →

Korsiku šorīt atcerējos. Savādi dievkalpojumi (ar šaušanu) Užupes konsulātam tuvā kalnu

kinomiestā LAMĀ.

IMG_8986
Attēlu rezultāti vaicājumam “Vendeta Korsika Bonis.lv”
IMG_8967

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 24/07/2021 in Uncategorized

 

Turpat ISIS apšaudē MAROKĀ.

MAROKĀ. – ISIS teroristu apšaudē. Es turpat Čefčaunā. – 2019. – Ziņojums uz Rīgu.

Šāvieni pusdienlaikā Čefčaunā, pirmoreiz ISIS teroristi tik pārsteidzoši tuvu, aiz stūra.

Marokā, pusdienoju Zilajā pilsētā Chefčaunā.., baudu rifkabīļu jēra ribiņas, apšaude aiz stūra (!), saņemti ciet 2 ISIS teroristi ar visādu amunīciju un vielām.. Agrāk nebijis neapzinātas klātbūtnes efekts. 2019.

Latvijā, kad stāstu, man īsti nenotic, todien interneta sakari kādu laiku bija bloķēti.

 
Leave a comment

Posted by on 24/07/2021 in Uncategorized

 

Jau visai seni KGB valsts atjaunošanas paredzējumi latvju Vīnes vēstniecības padomnieka popularizētā dienesta laiku recenzijā.

Spiegi, specdienesti un mafijas – pirmreizīgā lietuviešu “paslīdējuša” kolēģa romānā par Andropova “impērijas restitūcijas” plānu.

Vēstnieka Egila Levita vadītās Latvijas Republikas vēstniecības Austrijā un reģionā padomnieks B. Daukšts dienesta katavejā uz jumta. 1995. Reminiscense.

https://bonislv.files.wordpress.com/2012/09/image2369.jpg

← Pēkšņi, papīrus cilājot, atceros 1995.gada vasaru VĪNĒ, kad mans tiešais diplomātiskais šefs bija Egils Levits

Visādi spiegi, specdienesti un mafija bij. Vīnes “baltiešu kolēģa” Lietuvas cietumā uzrakstītā romānā. – B. Daukštam lūgta recenzija.

Spiegi, specdienesti un mafija izbijuša diplomāta
romānā

(Vēsturiskā fona studija)

Autora personība

Aidu Puklēviču – Lietuvas vēstniecības Vīnē 1. sekretāru, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Lietuvas misijas vadītāju – matīju Alpu republikas galvaspilsētā 90. gadu vidū. Diplomātiskajās pieņemšanās grāfu Palfī nama spoguļzālēs trīsdesmitgadīgais puisis ne ar ko īpašu nesaistīja uzmanību, bet viņa pēkšņā pazušana no EDSO mītnes Hofburgas pilī, nokļūšana dzimtās zemes cietumā un negaidītās ziņas (arī Latvijas) presē par piedzīvojumu rakstnieka talanta uzplūdiem gan rādījās esam ārkārtas gadījums. 1998. gadā Viļņā ar pseidonīmu Aidas Pelenis izdotais romāns “Restitūcijas 14 dienas” tagad jau tiek dēvēts par pašu pirmo politisko trilleri lietuviešu literatūras vēsturē. Īstenībā šis modernais dēku romāns ir iezīmīgs arī ar to, ka ir pirmais no jaunlaiku diplomātu aprindām nākuša (atkrituša) autora tāda rakstura gara ražojums Baltijā.
Trillera tulkojuma nesenā parādīšanās arī Latvijas grāmatnīcu plauktos rosināja papētīt to vēsturiskās realitātes “vielu”, kas kalpojusi par pamatu un fonu sacerējuma spriegajam sižetam. Jāpiebilst, ka A. Pelenis zināmā mērā ir vairījies saistīt romāna notikumus ar savu paša diplomāta pagātni Vīnē un Helsinkos. Galvenais varonis Lins Norvīds ir, draudzējoties ar mafijniekiem, neviļus nogrēkojies 1. sekretārs konsulārajos jautājumos Lietuvas vēstniecībā Ungārijā (nevis diplomāts Austrijā), un autors palaikam, šķiet, ar jūtamu labpatiku un saldu ironiju par nelgām lasītājiem spēlējas – jauc, vērpj un aizplīvuro no paša pieredzes un dzīvesziņas izaugušus sižetus un faktus.
Jāatzīst, ka patiešām patīkami ir šķetināt šos daiļradītos politiskos rēbusus, risināt erudīcijas spēles, atšifrēt mājienus un atpazīt reālas, veikli konstruētas personības romāna kaleidoskopiskajās ainās! Un kas gan var būt par to noderīgāks, piemēram, topošam starptautisko attiecību speciālistam vai politiķim?

Padomju impērijas atjaunošanas plāns

Romānā izdomātie notikumi risinās 1991. gadā milzu telpā no Maskavas līdz Vašingtonai un no Tallinas līdz Tel-Avivai drīz pēc neizdevušies augusta puča Krievijā, kad daļēji sāk īstenoties kāds fantasmagorisks superslepens vairākpakāpju plāns zudušās padomju impērijas atjaunošanai jaunos apstākļos – t. s. operācija “Restitūcija”. Idejas autors sākotnēji (jau pirms septiņiem gadiem) bijis PSKP CK ģenerālsekretārs Jurijs Andropovs, bijušais KGB priekšsēdis. Pēc KGB analītiskās grupas un vairāku starpresoru analītisko grupu ziņojumu izpētes vecais, viltīgais kremlēnietis sapratis, ka PSRS sabrukums ir nenovēršams un tāpēc nākotnē jācenšas notikumu gaitu virzīt slepenā projekta autoriem labvēlīgā, vēlamā pasaules lielvaras pozīciju atgūšanas virzienā.
A. Peleņa izklāstā: ““Restitūcija” ir KGB ģenerāļa Udaļčenko smadzeņu radījums. Ar Andropova svētību viņš bija sagatavojis operāciju, pareizāk gan būtu sacīt, operāciju sistēmu, kā visīsākajā laikā un ar minimālu piepūli var atjaunot agrāko impēriju, ja rodas Savienības varbūtēja sabrukuma draudi. Šādam gadījumam bija sagatavots viss līdzekļu komplekts, kura būtība – iefiltrēšanās Centrāleiropas nākamajā politiskajā un ekonomiskajā elitē. … Ideja bijusi šāda – pirmkārt, ar ieroču, narkotiku, ķīmisko un kodoltehnoloģiju nelegālo tirdzniecību uzkrāt milzīgas naudas summas un vienlaikus uzturēt stabilus sakarus ar noziedzīgo pasauli. Liekot šos sakarus lietā, savā netiešā kontrolē pārņemt ietekmīgākos mafiozos grupējumus.
Otrkārt, šos līdzekļus pārsūknēt uz Centrāleiropu, izmantojot sāktās ekonomiskās reformas, privatizāciju un tā tālāk, izveidot finansiāli varenus trestus, investīciju fondus, holdingkompānijas un bankas, kas reāli spēj ietekmēt šo valstu politiku.
Treškārt, nesamierināmi nelabvēlīgos politiķus un ierēdņus neitralizēt, sarīkojot kompromitācijas un šantāžas kampaņu, kuras nolūkiem tikusi uzkrāta milzīga patiesu un falsificētu datu banka.”
Par spontāni sākušos operāciju priekšniecībai Vašingtonā ziņo kāds Federālā izlūkošanas dienesta aģents: “Operācijas mērķis – situācijas destabilizācija Centrāleiropas valstīs, iefiltrējoties valdošās aprindās un uzņēmējstruktūrās, ar organizētās noziedzības palīdzību rīkojot terora aktus, izraisot masu nemierus un neapmierinātību, sagraujot kontrolētās uzņēmējorganizācijas, pirmām kārtām bankas, apdrošināšanas kompānijas utt. Ir pamats ticēt, ka operāciju kontrolē privātpersonas ar darba pieredzi drošības struktūrās. Nepārbaudīts, bet ticams viedoklis, ka operācijas daļas savā starpā maz koordinētas un/vai var arī konfrontēt.”
Aģents brīdina, ka, apkarojot iesākušos stāvokļa destabilizāciju Viduseiropā un Baltijas valstīs, ir jābūt piesardzīgiem un “sadarbība ar draudzīgo valstu dienestiem iespējama tikai operatīvās informācijas ieguves līmenī, ziņu tālāknodošana un to apmaiņa iespējama vienīgi atsevišķas atļaujas gadījumā”. Citiem vārdiem sakot, austriešiem par “Restitūciju” – ne čiku, ne grabu!
A. Peleņa sižets par “Andropova plānu” dažos aspektos sasaucas ar virknes Rietumu vēsturnieku un politologu pārliecību, ka Kremļa vadībā tieši Andropovs pirmais ir apzinājies padomju sistēmas kompleksas pārveides neizbēgamību, mēģinājis atvirzīt tālāk režīma agoniju un faktiski bijis patiesais “pārbūves tēvs” (Crozier, van Huyn u. a., Phénix rouge (Sarkanais Fēnikss), Le Rocher, 1999).
Līdzīgas domas grāmatā ar apakšvirsrakstu “Jaunā mafija – briesmas no Austrumiem” pauž arī divas franču pētnieces (Renata Lesnik, Helene Blanc. L’empire de toutes les mafias. Paris, 1996).
Jādomā, ka lietuviešu romānistam ir kalpojušas par idejiski mākslinieciskas iedvesmas avotu tieši spriedumu plūsmas politoloģiskās versijas.
Zīmīgs A. Peleņa patosālajā shēmā ir tas, ka “Andropova sliktie zēni”, kā teikts grāmatā, “nevar un nevar sagremot NATO izplešanos, Baltijas valstu patstāvības palielināšanos un Ukrainas neatkarību” darbojas pret Rietumu atbalstītajiem Maskavas “labajiem”, bet pats Krievijas prezidents pēc augusta puča Rietumu un to specdienestu acīs pasvītrots kā stabils “stratēģiskais partneris”. Labs vai slikts, bet vajadzīgs.

Savdabīgās Vīnes impresijas

Šķetinādams “Restitūcijas” noslēpumus Eiropas pilsētās, jaunais lietuviešu diplomāts Lins Norvīds saduras gan ar kāda Derzubara vadīto un Svētā Gellerta kalna viesnīcās Budapeštā uzdzīvojošo ukraiņu mafiju, gan ar “Viļņas brigādi”, gan arī piedzīvo izdomātas personas – “jaunā krieva” Konstantina Luganska (tikpat izdomātas “Ost Aktiv” bankas prezidenta) novākšanu viņa villā Vīnē, – kaut kur Jaunā Meža klostera vīnakrogu rajonā.
Kāds FIB Vīnes Reģionālās informācijās un dokumentācijas centra līdzstrādnieks trillerī atklāti pauž Alpu kalnu republikai neglaimojošas atziņas par tās attiecību ar “sliktajiem” raksturu: “Pastāv nerakstīta vienošanās ar Austrijas varas iestādēm. Sliktie zēni šeit mierīgi legalizē naudu, kārto darījumus, laiž bērnus skolā un Kertnera (Karintijas – B. D.) ielas veikalos pērk sievām dārglietas, bet nešaudās un nenodarbojas ar krāpniecību, savukārt varas iestādes izturas iecietīgi pret viņu uzturēšanos un neceļ nekādus šķēršļus ar vīzām.”
Vīnes kriminālpolicijas prezidija komisāra doktora Oto Greislera mutē A. Pelenis savukārt droši liek citus daudznozīmīgus iespaidīgus, fantāziju rosinošus vārdus: “Vīne nav ne Varšava, ne Prāga! Šeit cilvēki tāpat vien netiek šauti. Mēs cieši esam vienojušies ar visiem iespējamiem miera grāvējiem: ja notiks nopietna vardarbība – bez jebkādas tiesas viņi no valsts tiks izmesti! Nav svarīgi, no kurienes ieradušies – no Stambulas, Belgradas vai Maskavas. Varat darīt, ko gribat – taisiet veikalus, ieguldiet naudu, ejiet uz Vīnes Operu, bet – nebāziet nagus pie slidenām lietām, no kurām var ciest vienkāršie, godīgie vīnieši. … Jums varbūt nepatīk, tomēr Vīne ir viena no drošākajām pasaules galvaspilsētām. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka visi zina spēles noteikumus, zina, ka, tos pārkāpjot, iespēju pārsūdzēt nebūs, it īpaši tad, ja esi no Austrumiem, – kaut arī nolīgsi vislabāko advokātu, tomēr paliksi aiz borta un varēsi braukt atpakaļ uz saviem sasodītajiem Austrumiem!”
Neko teikt. Tik skarbus un nepārprotamus atzinumus kā Peleņa sacerējumā atradīsim vēl ja nu vienīgi Kida Mohela par bestselleru kļuvušajā pētījumā “Aģentu slepenais karš. Špionāžas centrs Vīne” (Kid Möchel. Der geheime Krieg. Spionage Drehscheibe Wien. Hamburg, 1997).
“Restitūcijas” trešo darbības jomu – noziedzības pasauli iztēlē šķērsojot, romāna autors, protams, neaizmirst atzīmēt, ka “aukstā kara laikā, kad Kertnera iela ieņēma pirmo vietu starp Eiropas galvaspilsētām pēc spiegu skaita uz vienu kvadrātmetru, Austrijas tiesībsargājošajiem un drošības orgāniem pie daudz kā vajadzēja pierast un uz daudz ko pievērt aci.” Tā – arī tikpat kā Mohela grāmatā atrasta tēze.
Būdams, kā liekas, atzīstams spiegu un izlūku literatūras, kā arī attiecīgu vēstures stāstu un pētījumu pazinējs, A. Pelenis, šķiet, vērīgi sekojis arī 90. gadu vidus Vīnes bulvāru, mafijas un “sarkano lukturu” joslas (“Gurteļa”) skandāliem austriešu iedzeltenajā presē (“Täglich Alles”, “Die Neue Kronen Zeitung” utt.). Un tas nemaz nav bijis lieks laika zaudējums, bet gan rotājošs ieguvums trillera rakstura sacerējumam. Tikai nezin kāpēc varoņu Lina Norvida un visur viņam līdzi sekojošās Indres Survilaites pašu intīmās attiecības palikušas tādas kā neattīstītas…

Pāris aizrādījumu

1) Kaitina, ka slavenā KGB, GRU u. c. dienestu mītne pie Maskavas Loka romānā visur tiek dēvēta par Jaseņevku pareizās Jaseņevas vietā. Nevajag taču mūsu zinātkārajai jaunatnei jaukt galvu!
2) Romāns ir patiešām arī savdabīgs ceļvedis pa Viduseiropas pilsētu, sevišķi Vīnes, krimināli iezīmētām vietām savijumā ar izteiksmīgiem ASV, Anglijas, Austrijas un virknes citu specdienestu darbības ieskicējumiem. Ausīs griež tikai palaikam nedabiski ģeogrāfisko nosaukumi sagrozījumi – Vahas (jābūt – Vahavas) ieleja vai principā latviskojamo Vīnes Lerhenfeldergirteļa loku, Bruku pie Leitas u. c.
Nobeigumā vācu valodu zinošiem un politiski augošiem lasītājiem iesaku reizē un paralēli ar A. Peleņa romānu ieskatīties arī pagājušogad Hamburgā iznākušajā azartiskā slepeno sfēru pētnieka Jurgena Rota grāmatā (Jürgen Roth. Die graue Eminenz. Das Netzwerk von Diplomaten, Gangstern und Politikern) – “Pelēkais kardināls. Diplomātu, gangsteru un politiķu tīkls”. Katrā ziņā viens otram par sliktu abi šie sacerējumi nenāks, bet gan jūtami papildinās nojausmas par sarežģīto 90. gadu Eiropas un visas pasaules ainu.

 
Leave a comment

Posted by on 24/07/2021 in Uncategorized

 

Ādaži pirms NATO. – Filma atmiņas faktologiem.

Vēsturiskā Ādažu vidusskolas atklāšana. – Kauls, Vilis Samsons u.c.

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 23/07/2021 in Uncategorized

 

Mans Vīnes Missindorfas MANSARDS, kanclera namā.

..Mans gaišais mansards pie Šēnbrunnas… Vīnē, bij. Austrijas bundeskanclera Jozefa KLAUSA mazdēla dzīvoklī.

IMAGE3616
Image0188

Bundeskanzler (1966 – 1970)  Josef Klaus (ÖVP).

Kādus 4,5 gadus viņa mazdēla,austriešu diplomāta, arhitektoniski īpatnais jumta dzīvoklis Pencingā, “Missindorfas kvadrātā”, bija manā lietošanā.

***

http://tvthek.orf.at/topic/Aera-Gorbach-und-Klaus/6284165/Portraet-Josef-Klaus/6503339

Klausa laiks. 1968. Čehoslovākija
..Gerüchte.

Andere Vorwürfe der Sowjets waren ernsthafter als die windigen Behauptungen in „Literaturnaja Gazeta“.

Schon am 8. Mai hatte Breschnew laut Dokumentenlage gemutmaßt, „Geheim­agenten verschiedener imperialistischer Nachrichtendienste“ würden über Österreich in die Tschechoslowakei eingeschleust.

Der spätere Parteichef Jurij An­dropow, 1968 noch KGB-Chef, sprach im Oktober im ZK der KPdSU über „500 österreichische Polizisten in Zivil“, die in Sanitätswagen Waffen in die CSSR geschmuggelt hätten. Blanker Unsinn.
Mehr Substanz hatte die Behauptung der Nachrichtenagentur TASS vom ­De­zember 1968, Öster­reichs Militärgeheimdienst konzentriere seine Tätigkeit auf die Tschechoslowakei:

Tatsächlich horchte das Bundesheer seit 1962 von der mit NATO-Geld gebauten Lauschstation Königswarte bei Hainburg tief in den Ostblock hin­ein. Die entsprechenden Aufzeichnungen wurden postwendend an US-Stellen in Deutschland weitergeleitet.

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 23/07/2021 in Uncategorized

 

Tas mistiskais Vilhelma MUNTERA debesskrāpis MASKAVĀ.

Vilhelma MUNTERA debesskrāpis Maskavā un nekad neatbildētā draudzene NORA.

Vilhelma Muntera 29.10.1932 vakara sarunas ar Noru (lielkomunista Lobkovska atraitni) fragmenti. – Maskavā, Дом – Крыша, 702. dzīv., stāvu zem  zināmā Andreja Višinska abiem dzīvokļiem. –

NB! Īpaši svarīgās, skrupulozās, Latvijas ārpolitikas vēstures izpētei īpaši nozīmīgās 1939. – 1940. gadu Muntera dienasgrāmatas palikušas līdz šim neatdotas…

 
Leave a comment

Posted by on 22/07/2021 in Uncategorized

 

Užupes VDK. – Centrs.

B. Daukšts pie sava Kairos vēstniecības arhīva nama Užupes Republikas centrā. Ar Už Rep programmatisko DZIESMU. – Bonfoto incognito.

Attēlu rezultāti vaicājumam “vdk užupe bonis.lv”

http://sieben.bandcamp.com/track/u-upis

https://sieben.bandcamp.com/track/u-upis

On The Other Side Of The River

On the other side of the river,
the farthest bank from where we are.
Circled in our palm, see the future,
everyone may share what we possess.

In Užupis. In Užupis.

Don’t fight.
Don’t win.
Don’t surrender.

Circled in our palm, our unimportance.
Circle in a palm, a right to exist.
Circled in our palm, see the future.
Everyone may share what we possess.

In Užupis. In Užupis.

Attēlu rezultāti vaicājumam “bonis + užupe”
 
Leave a comment

Posted by on 22/07/2021 in Uncategorized

 

Simpātijas Viļņai. – Sotnik TV.

Simpātiskā Viļņa Sotnik TV salīdzinājumos ar Maskavu

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 22/07/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: