Lielfirsts Hanss Adamss II tai akreditāciju rītā Vaducas pils Medību zālē cienāja ar izcilu šampānieti no saviem pils pagrabiem..
Atzīmēja, ka viņa onkulis ikreiz atcerējies LATVIJU no diplomātiskiem pasākumiem pirmskarā un sirdījies, KĀ TĀ – VALSTS VISPĀR VAR PAZUST NO SARAKSTIEM UN DIPLOMĀTISKĀS RINDAS – vienmēr taču latvieši bijuši uz mūžiem likumīgi TURPAT BLAKUS!
Starp citu, viņa, HANSA ADAMSA II, miesīgs brālis Vincents mita Vīnē, netālu kaimiņu kvartālā, ar viņu mēs tikāmies biežāk un labāk pazināmies.
Pēc tam nāca laiks, kad, ilgāk uzturēdamies Lihtenšteinā – pateicoties ģimenes iegūtai “zaļajai kartei”! – es “savu” Balzers pagastu pie Šveices robežas rūpīgi izbraukāju krustu šķērsu, bērnu ratiņus ap turienes pilīm stumdīdams.
***
mēs bijām kopā trīs dienas
trīs vīrieši Lihtenšteinā –
es, mans šejienes dēls un mans dēla dēls
sīkais no Vīnes
———
tēt, tas pirmais aiz manis teica,
vispirms mums tagad mazais atkal ir jāpārtin
(pamperus pats viņš jau lietišķi misenēt aiznes!)
paņemi, tēt, tikai vērā,
ka šitajā pagastā Balcers
mūs visi zina, bet kaimiņes jocības runā,
redzot tevi vakaros debesīs skaitām
planētas,
putnus un zvaigznes
un mums vēl, tēt,
te tai liefirsta galmā būtu jāpiesakās
pie viņa vecās auklītes attiecīgi,
un baznīcā jāieiet
agri un īsti
….saule aiz pilskalna klimta tik sirma
kā Hemingvejs,
spilgta,
bet tas nebija sāpinošs sirmums
… haivejs gar pili ikbrīžam māvās mums garām uz Vāciju
… neņem to visu, puika, dēls mans, to zibu
tik ļoti nu vērā,
dzīvojies, dzīvo,
kā es gan tev mācīju,
visas šīs Šveices
neņemi pārlieki vērā
mēs, protams,
visā te piedalīsimies,
bet mēs aiziesim plašākos plašumos,
vēl citādā ārā…
un citādā mērā…
Bonis.lv 