
Jānis Brolišs
Autors: http://www.lu.lv
Avots: www
—
“[Biedram Jānim Brolišam, Viktora dēlam] ir nosliece uz propagandas darbu, [viņš] prasmīgi gatavo un pieejami prot uzstāties auditorijas priekšā ar lekcijām un priekšlasījumiem.”
Spriežot pēc, piemēram, 1964. gada 14. augusta raksturojuma Nr. 399, minētā “nosliece” izmantota, lai dotu turpmākus darba uzdevumus Jānim Brolišim, esot atašeja amatā.
1961. gadā Jānis Brolišs sāka stažiera gaitas LPSR Ārlietu ministrijā, kā rezultātā 1962. gadā viņu nosūtīja par atašeju uz PSRS vēstniecību Zviedrijas Karalistē, kur viņš nostrādāja no 1962. gada marta līdz 1964. gada augustam
—
1966. gadā Jānis Brolišs dodas uz Maskavu, kur līdz 1969. gadam ir aspirants PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijas Zinātniskā komunisma katedrā.
Aspirantūras noslēgumā Brolišs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju
Antikomunistisko koncepciju par nacionālo jautājumu Padomju Baltijas republikās kritika
(Критика антикоммунистических концепций по национальному вопросу в отношении республик Советской Прибалтики !!!
iegūstot saskaņā ar PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijas padomes 1969. gada 27. jūnija lēmumu, kas izriet no protokola Nr. 5, filozofijas zinātņu kandidāta grādu, ko apliecina PSRS Augstākas un vidējās speciālās izglītības ministrijas Augstākās atestācijas komisijas 1969. gada 28. novembrī izsniegtais zinātņu kandidāta diploms МФС Nr. 002540
.Tad no 1969. gada jūnija līdz 1971. gada novembrim Jānis Brolišs strādāja par instruktoru PSKP CK propagandas nodaļā.
https://timenote.info/lv/Janis-Broliss


Igora SIŅICINA
atklāsmes par “baltiešu trimdas lencēju” BROLIŠU – Ziemeļu GRU un KGB.
—
Vienīgi K. JARINOVSKA liek apjaust..
Lešinska grāmatā – nav pat personālijās!
Click to access 013_Jarinovska_2017-06-28junijs_JanisBroliss.pdf
Бролиш, Янис. Критика антикоммунистических концепций по национальному вопросу в отношении республик Советской Прибалтики (автореферат диссертации на соискание ученой степени кандидата философских наук). Москва: Академия общественных наук при ЦК КПСС, Кафедра научного коммунизма, 1969. Pieejams: http://нэб.рф/catalog/000200_000018_rc_3513894/
Kādā vēstulē U. Ģērmanis piemin mirušos čekas kuratorus, kuri darbojušies ap viņu – Jānis Brolišs, Alberts Liepa, Žanis Zakenfelds un Ivars Ķezbers, un konstatē, ka „čekistu rindās ir liela mirstība.”