kaķpēdiņas ir īpaši svarīgas

kad mēs abi vēl bijām pavisam bērni –
katrs, kā tu saproti, – savā vecuma grupā

es spēlējos caurām dienām pilskalnos aiz Aglonas
ar tāliem smeldzīgu ezeru spogulīšiem

bet tu, varbūt, principā, jau biji diezgan garkājaina feja
un kaut kur tur
apņēmīgi kāpelēji pa ceriņkrūmiem,

man liekas, – kaut kādas Zemgales līdzenumu pilsēteles nomalē

– un tam visam, protams, ir ārkārtēja pasaulvēsturiska nozīme,
jo cits pamata mums nemaz nav

kur dauzīties un kāpelēt –

bet kaķpēdiņas savukārt ir īpaši svarīgas tāpēc, ka,
skudras ganīdams zaļā bērnības savvaļā,
es tā arī nekad neesmu atradis šīm pēdiņām nadziņus

– laikam gan augšējam puikam tur, debesīs,
visiem tiem iestarpinājumiem neatlika laika,
jeb arī vienkārši –

bija uznācis vispārējs radošs maigums…