“Berlīnē kontaktos ar trimdas jauniešiem
īpaši izcēlās Fridrihs Straube, Gunārs Lapiņš, Andris Trautmanis, Tālivaldis Putriņš un Dainis Piņķis, kamēr Stokholmā par trimdu “rūpējās” PSRS vēstniecības atašeji – VDK darbinieki Bernhards Borgs, Leonīds Rimjans, Ivars Ķezbers, Alberts Liepa, Nikolajs Neilands, Dainis Zelmenis u. c. diplomātu statusa aizsegā.” – 101. lpp.
file:///C:/Users/BO1/AppData/Local/Temp/Akademiska_dzive_56-1.pdf5.
VLJK rīcības komitejas priekšsēdis A. Mellakauls paša vadītā kongresā latviešu lauku īpašumā Straumēnos (1981, Anglijā) publiski liecināja par VDK virsnieka un izlūkošanas darbinieka Roberta Anspoka (arī Anspaka) 1977. gada mēģinājumu viņu pēc Vasaras kursu apmeklēšanas savervēt par VDK aģentu. Šī atzīšanās 300 jauniešu priekša bija viens no lielākajiem šoka momentiem trimdas jaunatnei, ko jau iepriekš bija pieteicis V. Zaļkalns abu kopīgās uzstāšanās ievadā: “Pārāk daudzi trimdas latviešu jaunieši paliek karājoties sakaru komitejas bufetes telpās un apgrozās VDK izraudzītās t. s. inteliģence..
