RSS

Ļermontova “huzāru dzejas” piemērs. – Savulaik cenzūras liegts publicēšanai M. Ļermontova Kopotos rakstos Latvijā. – Un ko manu vēl Krievijas bibliotēkas slēpj?

26 Dec
https://i.pinimg.com/originals/1a/2d/ea/1a2dea7164f002d443827e7d937ee21c.jpg
Poise | Painting by artist Kamal Rao | oil | Canvas
Concept Art World » Aaron Miller

Drīz sitīs deviņi: jau tumšs; kur beidzas ielas,
Viens otram piespiedušies, pieci nami meln.
Tiem apkārt žogs. Pārmēru kārns un liels
Tur vārtu sargs krekšķ aizmigdams kā velns
Uz paviļas; – pēc lietus izslāpusi
Guļ visa pilsēta. Par velti gaidījusi;
Tumst visi logi, tikai divi – aust.
Tur tajos, – Maskava, kā vien tev pūrā nav!

Bet klusu, pag! – viens piebrauc vārtiem, stājas.
Tam jestra droška, kučieris ka prieks –
Ar platu bārzdu, meļņi nodīžājas. –
Lec laukā, apmetnī tērpts, jaunais palaidnieks;
Aiz viņa nočīkst vārtiņi, zem soļiem
Klaudz līgodamies dēļi. (Varu solīt,
Ka neuzmodās pat ne mazputniņš.)
Rau, veras durvis, – svece. – Kas tur? – Viņš.

To mirklī pazīst jaunava un brīvi
No pleciem noņem apmetni, ved līdz,
Kur kapartraukā svece vāri plīvo
Un pēdējais tās stars uz viņiem stīdz,
Un gultu, kuru augsti pēļi pilda,
Un sienu, kuru rotā lubu bilde;
Bet spogulis pie sienas pretī tiem
Mirdz divu jaunu seju atspulgiem…

Bij viņa brīnišķīga tā kā sapņojums,
Zem dienvidzemju zvaigznēm bērnam sūtīts.
Kas skaistums ir? – tik vien pats nosaukums?
Un augums lokanais, un stāvās krūtis,
Un acis lielās? – Reizēm taču gadās,
Ka nesaucam to skaistumu tāpatās:
Nekad mēs lūpas mēmas nemīlējām,
Mums skats bez kvēles – zieds bez smaržas vējā!

Bij viņa svaiga tā kā Lēļa* rozes,
Tik līdzīga kā viņas portrets pats
Madonnai – tai, kas Rafaēlam pozē; –
Vien, tiesa, vaibstos svētuma bij pamaz. –
Un acis dega, jūtas neslēpdamas, –
Un krūtis skūpstu alka, nevairījās –
Viņš tētis nebija, bet viņa – viņa bija …

Bij meiča jauna vienkārši – jel protiet!
Tai daiļums – viss, kas pūrā šaisaulē!…
Starp citu, kļūt par sievu nevēloties,
Vai viņai nācās savus gadus slēpt? –
Tai viltus loki gluži lieki šķita,
Ar to nu viņa atšķīrās no citām!…
Vai nav vienalga? Un vai grēks, ka mīl
Tā – vienīgo, tā – daudzus, visus – šī!

Ar sievieti es vienojos ar labu,
Pirms savu kaisli pilnām remdināt:
Man, pirmkārt, veselība jāsaglabā
Un, otrkārt, netīk ilgi vilcināt.
Tā Parnī** audzēknis mans maigais izdarīja –
Viņš svārkus novilka un pēļus atbīdīja,
Tad noskūpstīja, šķelmīgs pavērās –
Un lika tai, lai aši izģērbjas! –

* Lēlis – mīlas dziesminieks A.Ostrovska poētiskajā pasakā “Sniegbaltīte”
** Parnī – erotisks franču dzejnieks, erotomāns; iemīļots autors palaidnīgajās 19. gadsimta sākuma krievu aristokrātijas aprindās

B. Daukšta atdzejojums.


Bet – KĀ MARKSISMA KLASIĶI UZDZĪVOJA? – Maskavas izdevums – nepieejams!??

Molotovs – atļauts.

 
Leave a comment

Posted by on 26/12/2020 in Uncategorized

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: