RSS

Kā es aizliegti biju darbīgs KURINĀTĀJS un vēstures SKOLOTĀJS visai daudzās izglītības iestādēs u. c..

04 Oct

Darba grāmatiņas (man – triju?) sākuma puse obligāti  tika aizpildīta krievu valodā, bet otra, no vidus,  – latviski.

Kā jebkurš patiesi cerīgs inteliģents tajos laikos, esmu, protams, melnās miesās Uni laikā strādājis arī kurinātāja darbu (pat 2 slodzes!) –  un vēl nosacītā pagrīdē.

Jo, –  raugi, – katru rītu toreiz stundām skaldīju malku tagadējā Barikāžu muzeja mājas pagrabā Krāmu ielā; un iznēsāju to ikreiz pie kādā 28 apaļām cilindru krāsnīm piecos stāvos. Visādi fiziski attīstījos. Pie tam – darīju to arī pretējā namā, ielas otrā pusē – kur tagad restorāns “Neiburgs“.

Vienmēr atcerēšos šo Lauksaimniecības neklātienes tehnikuma siltumam veltīto laiku!

P.S.

“Nelikumīgā” kārtā toreiz labi  papildināju savu bibliotēku, jo bija uznācis periods, kad cenzūra pēkšņi atgādāja sētniecei – krāsnī  liekamu izdevumu sēriju,  viņuprāt, t.s. makulatūras literatūru  – iekuram sadedzināmas avīzes un grāmatas. Re ku, dažas no tām, izglābtas vēl lepni stāv (ne tikai manā) plauktā!

Protams, esmu bijis arī, tā teikt, MEHĀNIĶIS GAVRILOVS – Centrālajā riteņbraukšanas klubā.

Šī darba grāmatiņa liecina, ka (vienlaikus ar savas dzejas darbības plašāku sākumu) esmu vadījis

Bauskas Novadpētniecības un MĀKSLAS muzeja teiksmaino FILOSOFIJAS  FILIĀLI.

Varbūt kāds disidents atcerēsies?

Bet sodienai pieskanīgi dokumentāli apliecinājumi par manu rosmīgo vēstures skolotāja darbu

16. profenē centrā – pie šuvējām, 4. vakara skolā – MASKAČKĀ pie tābraucējiem,  “Ikarusu” šoferiem utt. – piedzīvojumi lai nu šoreiz tomēr izpaliek.

Īpaši gan atminēšos savu savdabīgo radošo darbu jauno OFICIANŠU vakarenē. Dažas no viņām tagad noteikti varētu būt jau miljonāres..

Tas bija tāds kontaktu ziņā blīvi piepildīts laiks, kad, ieejot vai katrā Rīgas restorānā, jau uz sliekšņa pretī skanēja sekmīgas  (esošas vai bijušas) skolnieces  izsauciens –

“Mans skolotājs atnāca !”

Es viņiem visur lasīju Zoščenko, Mopasānu un sarkasma izkopšanai – čučhes Ziemeļkorejas  sižoīdos žurnālus, toreiz aizliegtu cilvēku atmiņas un, un, un.. mācīju Puķu valodu..

 
Leave a comment

Posted by on 04/10/2020 in Uncategorized

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: