Naktī ībraukšu sātā nu Skaistys.. – Naktī iebraukšu mājās no Skaistas.. – Mammītei.

Naktī ībraukšu sātā nu Skaistys —
Pogolms tukšs,
Izsysts kuļeņa lūgs —
Tik tovs kristeņš iz golda
Nav aiztykts —
I tovs
Pliteņis bokstamais kūks —
…
Mameit, mameit,
Voi vīnus tu laistim
Myus iz Bladušim tymsumā īt? –
Vysmoz dūtim,
Lai nabyutu baisti,
Dimku leidza, –
Jys drūšs i muok rīt —
Te viēl jyutoms
Tovs cereņu maigums,
I nu kļavys kreit lopa
Kai gluosts —
Jei pi sevis
Kū čukst vysu laiku,
Leidz pat reitam
Vairs narymdamuos —
I as staigoju tymsā,
I dzeivoj,
I ar mani iz kolna
Leidz īt,
Visi tī,
Kas te ānuos viēl pleivoj,
I man stuosta,
i runoj
i dzīd..


Sekļa Daukstis
Naktī iebraukšu mājās no Skaistas, –
pagalms tukšs,
izsists kuļeņa* logs.
Tik tavs krustiņš uz galda nav aiztikts,
un tavs pavarda bakstāmais koks…
Mammīt, mammīt, vai vienus tu laistu
mūs uz Bladušiem** tumsumā iet? –
vismaz Dimku*** mums dotu līdz skaisto –
viņš ir drosmīgs,
prot sargāt un riet…
Vismaz atnāktu kalnā aiz salas***
kur kā rūsa caur debešiem plaiksn
no tās netālās dzimtenes malas
jautrais, neatgriežamais laiks…
—
* kuļeņš – no vārda “kult” – priekšnams (Latgalē)
** Bladuši – vairs neesošas kaimiņu mājas, ļoti erotiskas, tautas iesauka
*** uz Rīgu vecumā aizbraukušās kaimiņienes, polietes Stefas, mums atstātais sunītis, ļoti inteliģents un jūtīgs, māte viņam bija no staroveru ciema
**** sola (sala) – ciems. Ciemus sākotnēji drošībai cēla purva salās, tāpēc – “salas”
“As nu Daukšu solys.”