Naktī ībraukšu sātā nu Skaistys.. – Naktī iebraukšu mājās no Skaistas.. – Mammītei.

Naktī ībraukšu sātā nu Skaistys —
Pogolms tukšs,
Izsysts kuļeņa lūgs —
Tik tovs kristeņš iz golda
Nav aiztykts —
I tovs
Pliteņis bokstamais kūks —

…

Mameit, mameit,
Voi vīnus tu laistim
Myus iz Bladušim tymsumā īt? –
Vysmoz dūtim,
Lai nabyutu baisti,
Dimku leidza, –
Jys drūšs i muok rīt —

Te viēl jyutoms
Tovs cereņu maigums,
I nu kļavys kreit lopa
Kai gluosts —
Jei pi sevis
Kū čukst vysu laiku,
Leidz pat reitam
Vairs narymdamuos —

I as staigoju tymsā,
I dzeivoj,
I ar mani iz kolna
Leidz īt,
Visi tī,
Kas te ānuos viēl pleivoj,
I man stuosta,
i runoj

i dzīd..

Sekļa Daukstis

Naktī iebraukšu mājās no Skaistas, –
pagalms tukšs,

izsists kuļeņa* logs.
Tik tavs krustiņš uz galda nav aiztikts,
un tavs pavarda bakstāmais koks…

Mammīt, mammīt, vai vienus tu laistu
mūs uz Bladušiem**  tumsumā iet? –
vismaz Dimku***  mums dotu līdz skaisto –
viņš ir drosmīgs,

prot sargāt un riet…

Vismaz atnāktu kalnā aiz salas***
kur kā rūsa caur debešiem plaiksn
no tās netālās dzimtenes malas
jautrais, neatgriežamais laiks…

—

* kuļeņš  – no vārda “kult” – priekšnams (Latgalē)

** Bladuši – vairs neesošas kaimiņu mājas, ļoti erotiskas, tautas iesauka

*** uz Rīgu  vecumā aizbraukušās kaimiņienes, polietes Stefas, mums atstātais sunītis, ļoti inteliģents un jūtīgs, māte viņam bija no staroveru ciema

**** sola (sala) – ciems. Ciemus sākotnēji drošībai cēla purva salās, tāpēc – “salas”

“As nu Daukšu solys.”