RSS

Ekscerpējums no Vīnes koncentrāta.

24 Jul

Daukšts: Markss ir bijis Vīnē. Arī Staļins, Ļeņins. Man kaimiņos Pencingā savulaik bija dzīvojis Trockis. Es mitinājos arhitektoniski stilīgā mansarda dzīvoklī turku rajona vidū, bet ar ļoti labu terasi. Dzīvokli izdevīgi īrēju no Austrijas bijušā 1970. gadu kanclera mazdēla Šolca.

No terases varēja redzēt vietu, kur bija dzīvojis Staļins, un turpat netālu bija mitinājies arī Trockis, kas Marijas Leiko bērnam bija nesis pienu un avīzē ietītu siļķi. Trockis pārsvarā vazājās pa teritoriju no Vīnes dienvidiem līdz Cafe Central. Tur arī bijis diezgan daudz cilvēku no Latvijas. Piemēram, Makss Šacs-Aņins10, kā arī mūsu valstsvīri un diplomāti. Līdzās kafejnīcai Central bija viesnīca Herrenhof, kur Bruno Kreiska tēvs nodarbojās ar mecenātismu. Tas izpaudās tā, ka priekštelpā sēdēja mākslinieki un žurnālisti, bet dibentelpā — Kreiska tēvs ar saviem draugiem, laiku pa laikam izsūtot alu vai vīnu uz priekštelpu.

Šuvajevs: Šajā kafejnīcā Ādlers mēdza noturēt savus priekšlasījumus, arī par mazvērtības kompleksiem. Viņa priekšlasījumus ir klausījies ne tikai Trockis, bet arī Rīgā vēlāk bēdīgi slavenais Joffe11. Rīgas liktenis dažkārt ir lemts Vīnē.

Daukšts: Joffe ir piedalījies Latvijas valsts likteņa lemšanā. Bija tāds igaunis Kops, kurš strādāja Trocka avīzē Pravda. Divdesmito gadu sākumā viņš ieradās Rīgā, lai nodrošinātu revolucionāro spēku virzību uz Rietumeiropu. Staļins dzīvoja pie Trojanovska12, un viens no tā radiem Rīgā bija ģenerālkonsuls. Tas viss ir ļoti cieši personāli savijies. Latvieši, kas bija aizklīduši uz Krieviju, bieži vien caur Vīni naidīgi vērsās pret Latviju. Augusta Kirhenšteina brālis Rūdolfs Kirhenšteins12, būdams padomju izlūkdienesta rezidents, Vīnē, pie tam tajā pašā Regīnā… Manam vēstniecības kabinetam turpat aiz sienas..

Ādolfs Šprūdžs – vēsturnieks, mans jaukais novadnieks, ciemiņš un sarunu biedrs Vīnē vairāku gadu apciemojumos – pasaules dižo bibliotekāru saietu reizēs.

Ādolfa Sprūdža piemiņai

(2003. gada) 12. februārī Čikāgā 80 gadu vecumā pēc sirdstriekas negaidīti aizsaulē aizsaukts starptautiski atzīsts publicists, sabiedrisks darbinieks un bibliotēku zinātnieks Ādolfs Sprūdžs. Vēl pagājušajā gadā Čikāgas Dziesmu svētku “Vadoni” bija viņa ierosmīgais ievadraksts, un šī gada maijā viņš gatavojās doties uz Rīgu, lai saņemtu viņam pagājušā gada rudenī piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni. Tā bija trešā atzinība Ādolfa Sprūdža darbam pēdējo triju gadu laikā: 2000. gada jūlijā Amerikas Tieslietu bibliotekāru apvienība viņam piešķīra augstāko profesionālās atzinības balvu – Marian Gould Galiagher Distinguished Service Award, un 2001. gadā 2. pasaules latviešu zinātnieku kongresā Rīgā viņš saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu jurisprudencē.

Ādolfam Sprūdžam bija ļoti daudzpusīga izglītība. Pēc komercskolas viņš sāka tieslietu studijas Latvijas Universitātē un tās turpināja Tibingenas Universitātē Vācijā. Pēc studiju pārtraukuma sakarā ar darbu Anglijā viņš dabūja stipendiju Lūvenas Katoļu Universitātē Beļģijā un tur ieguva divus licenciāta grādus – tautsaimniecībā un starptautiskajās attiecībās. Pārcēlies uz Čikāgu, ASV, Sprūdžs pēc studijām Rozary koledžā 1961. gadā iegūst maģistra grādu bibliotekāru zinībās.

Starptautisko tiesību laukā Sprūdžam ir īpaša interese par Latviju, un viņa Luvēnas Universitātes diplomdarbu “The Baltic States and the American policy 1940–1953” izmantoja

ASV Kongress t. s. Kerstena komitejas ziņojumā kā nozīmīgāko dokumentu angļu valodā par Baltijas valstīm.

Tikpat nozīmīgs ir viņa un Armīna Rūša sastādītais, 1968. gadā izdotais rakstu krājums Latvijas sūtņa ASV Alfrēda Bīlmaņa piemiņai “Res Baltica”. Tanī dokumentēta un iztirzāta Baltijas valstu okupācijas neatzīšana brīvajā pasaulē. Šai grāmatai bija liela nozīme starptautiskai informācijai par Baltijas valstīm, jo par to rakstīja daudzos starptautisko tiesību un attiecību žurnālos.

No Ādolfa Sprūdža sarakstītajām vai rediģētajām daudzajām grāmatām vēl varētu minēt 1994. gadā iznākušo rakstu krājumu “The Baltic path to independance: An International Reader of selected articles” ar vadošo starptautisko zinātnieku rakstiem, kas ir īpaši noderīgi baltiešu valstsvīriem un diplomātiem. Sprūdžs daudz rakstījis arī dažādos rakstu krājumos, žurnālos un avīzēs angļu, franču, vācu un latviešu valodā. Viņa nozīmīgākie raksti latviešu valodā sakopoti 2000. gadā izdotajā rakstu krājumā “Ardievas laikmetam”, kas ir atrodams arī internetā: http://www.law.uchicago.edu/faculty/sprudzs/index.html

Sprūdžs vienmēr piedalījās latviešu sabiedriskajā dzīvē, jau sākot ar studiju gadiem Vācijā, kad viņš pievienojās akadēmiskajai vienībai “Līdums”.

Lai veicinātu starptautisko atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai, Ādolfs Sprūdžs 1988. g. Dziesmusvētku laikā Rīgā pārrunāja ar Latvijas Universitātes rektoru Juri Zaķi iespēju Rīgā sarīkot starptautisko tiesību konferenci. Saņemot principiālu piekrišanu, viņš sāka to organizēt, un starptautiskā konference par ekoloģiju un tiesībām Baltijas jūras reģionā notika Rīgā 1990. gadā.

Ādolfs Sprūdžs dzimis 1922. gada 19. septembrī Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā kā ģimenes trešais dēls. Par viņa izglītības gaitām jau minēts iepriekš. Būdams Anglijā 1967.–69. g., Sprūdžs māca angļu valodu Eiropas strādnieku nometnēs. Pārcēlies uz Čikāgu, ASV, viņš darbojas par tieslietu bibliotekāru, sākumā Ziemeļrietumu un Illinojas Universitātēs, bet, sākot ar 1991. gadu, Čikāgas Universitātē, kur viņš strādā līdz aiziešanai pensijā 1992. gadā un kā emeritus lektors arī pēc tam. Te viņš izveido plašu starptautisko likumu kolekciju. Zinātniskā darbā viņa galvenā interese ir starptautiskie līgumi.

Kā izcilu administratoru viņu 1986.–92. g. ievēl par Amerikas Tieslietu bibliotekāru apvienības prezidentu.

Čikāgas laikraksti “Chicago Tribune” un “Chicago Sun” savos Ādolfam Sprūdžam veltītos piemiņas rakstos uzsver viņa cīņu par brīvu Latviju, kā arī tieslietu bibliotēku modernizēšanu un paplašināšanu…

Aleksis Dreimanis,
LZA ārzemju loceklis

“Zinātnes Vēstnesis”, 2003. gada 31. martā.

 
1 Comment

Posted by on 24/07/2020 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: