Padomju pirmā parāde II Pasaules kara laikā – kopā ar nacistiem

Skatoties plašākā gadsimtu norišu kontekstā šī – tā sauktā “uzvarētāju parāde”- bija savdabīgs vēsturisks furors.

Ģermāņu spēka parāde kopā ar austrumslāviem – lielkrieviem, svinot abu sabiedroto – nacistu Vācijas un Padomju Savienības uzvaru pār viņu redzējumā – samaitātajiem, ļaunajiem, naidīgajiem, iznīdējamajiem rietumslāviem – protams, poļiem – kuriem sabiedrotie agresori un okupanti gribēja atņemt jebkādu valstiskumu. Padomju enciklopēdijas šķirkļos Polija 1940. gadā – Polija figurē vairs tikai kā teritorija, tās nosaukums.

Tā bija divu sociālismu – Staļina “sociālisma” un nacionālsociālisma – bruņoto spēku atjaunotās sadarbības turpinājums, jauna tās triumfa demonstrācija – saskaņotu militāru akciju līmenī. PSRS u III reihs faktiski kļūst  sabiedrotie karā pret kopēji iznīcināmu ienaidnieku – Polijas valsti. 

Nacistu “uzvarētāji” un padomju “atbrīvotāji” parādes noslēgumā svinīgi apmainās svētuma simboliem – karogiem. Sirpjāmurainie ar kāškrustniekiem karogus apmaina mūžīgai piemiņai un glabāšanai Maskavā un Berlīnē nākošām draugu nacistu un komunistu audzēm.. (Skat. foto un filmās)

Molotovs sludina – karš pret fašistu ideoloģiju ir noziegums.

“Atbrīvošanas karagājiens” notiek pēc atklāti pasludināta rasistiska, asins principa – Padomija atbrīvo tikai “vienādasiņu brāļus” (jedinokrovnyje bratja). Nevienādasiņu tautības (ebreji, lietuvieši u.c.) netiek iekļautas apmaināmo sarakstos.

Zīmīgi, ka no nacistu puses parādē piedalās pat aviācija.(…)

Sabiedroto saskaņoto militāro izrādīšanos Brestas ielās filmē abas puses.

Parādei ir savstarpēji jānogludina to militāro incidentu radītais rūgtums, kas bija pie Ļvovas u. c. vietās (sadraudzīgo okupantu karaspēka daļām noturot vienām otras par poļiem, nezinot vienošanās par robežu dabā). 

Tiek noklusēts padomju – poļu kauju sīvums, jo tas neiederas vecajā, vēl Staļina  koncepcijā par atbrīvošanas gājiena raksturu.

Kaut gan kā tādā gadījumā var 36 stundas bez apstājas šaut uz poļiem no ložmetēja – kā rakstīja “Pravda”, stāstot par kādu sovjetu ložmetējnieku.. 

MIROTVORČESKAJA operacija.

Afanasjevs, Ļebedeva, poļu, ukraiņu vēsturnieki objektīvi raksta par parādi.

Krievijas oficiozā historiogrāfija cenšas pierādīt, ka tā jau nemaz i neesot bijusi parāde (kā pieņemts Sarkanajā laukumā) pēc redzētām un rakstītām padomju tradīcijām un militāro ustavu prasībām, dzelžainu, taisnu rindu defilācijas, karogu virkņu iznešanas un tribīnes. Esot nepilnvērtīga, vienkārši tāda nacistu spēku izvešanas –“tādos gadījumos” (?) neizbēgama procedūra. Un notikusi daudz lielāku, vienpusēju (vakarā ar šņabi) – Brestas pārņemšanas (padomju okupācijas varā) svētku dienas – ietvaros.

Lielais G. – Guderians, Kamas slepenās tanku skolas absolvents izcilnieks, gan viņa krievu sadraugi gan nešaubījās. 

“Fašistu šķēpu kaldināja PSRS”. 

Starp citu, arī ievērojama daļa vācu kara lidotāju – “asu”, savu nāvējošo mākslu apguvuši Padomju Savienībā, padomju instruktoru vadībā.

Abi parādes pieņēmēji – Guderians ar Krivošeinu priecīgi tērgāja franču valodā. Pārlidoja nacistu iznīcinātaju grupas, un pārvarot to radīto troksni, padomju komkora un nacistu ģenerāļa tērgāšana pārauga īstā bļaušanā. Guderians savās atmiņās… 

Pašā Brestas pilsētas centrā, iepretim improvizētajai tribīnei, līdzās vācu kara orķestrim, kas rāva vaļā Brandenburgas maršus, bija ierādīta vieta grupai padomju tankistu – galvenokārt tie bija bijušie Krievijas dziļūksnes kolhozu traktoristi, kuri acis vien bolīja neredzēto izdarību un neierasto fotokorespondentu zibšņu apstulbināti.