RSS

Šodien par “Trīszvaigžņu” prof. Heinrihu STRODU (“Viesturu”) DELFOS. – Kvalitatīvs lēciens.

21 May
2000. gadā žurnālā “Rīgas Laiks” tika publicēta Igora Šuvajeva intervija ar Strodu, kur viens no jautājumiem bija: “Vai jūsu kā iznīcinātāja pieredze palīdzēja rakstīt grāmatu par partizāniem?” Uz šo jautājumu Strods atbildēja: “Es neesmu bijis iznīcinātājos. Nekad, nekad. [..] To var pārbaudīt. Var pārbaudīt istrebiteļu sarakstus. Nekad neesmu bijis, nekad.” Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Strods par savu iespējamo dalību iznīcinātāju bataljonā un pēcāk kļūšanu par VDK aģentu nekad publiski nav runājis.


“Piešķirta valsts kvalitātes zīme”

“Vai tas, ka Heinrihs Strods ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, nozīmē, Latvijas valsts viņu ir attaisnojusi un visu piedevusi? Vai sanāk, ka viņam ir piešķirta valsts kvalitātes zīme?” retoriski vaicā latviešu vēsturnieks un diplomāts Bonifācijs Daukšts, kurš kopā ar Strodu savulaik ir strādājis Latvijas Universitātē. “Atceros, kad Padomju Savienībā pie varas nāca Gorbačovs, Strods fakultātē pats pirmais pielika pie sienas viņa bildi. Tas ir tāds joks, bet, nopietni runājot, viņš bija tāds tautisks, viņa mājās bija daudz etnogrāfisku priekšmetu, arī segvārdu Strods izvēlējās tautisku – “Viesturs”. Arī darbs pēc tam viņam sanāca ar ārzemju tautiešiem. Tikai nezinu, vai šajā darbā viņu nozīmēja čeka, vai arī kādi citi. Bet privātās sarunās viņš nekad neko par sadarbību ar čeku nestāstīja,” atzīst Daukšts.
Tas, ka Strods nebija komunistiskās partijas biedrs, trimdas latviešus “atbruņoja” un tādēļ viņi piekrita ar vēsturnieku tikties, uzsver Daukšts. “Strods bija pašapzinīgs un arī godkārīgs. Strods ļoti labi strādāja ar studentiem, deva viņiem sarežģītas tēmas, uzdeva kaut ko sameklēt arhīvos. Varbūt pēc tam viņš nosmēla no atrastā “ziediņus”, bet viņš tiešām bija viens no retajiem, kurš lika pētīt arhīvus. Strods iekļuva daudzos arhīvos, par kuriem es varu tikai sapņot. Viņš ir bijis arī arhīvos Krievijā un atradis materiālus, kurus citiem nav izdevies dabūt. Strods strādāja ļoti labi, vienīgi viņam bija ļoti slikts rokraksts. Darbus tad palīdzēja pārrakstīt Stroda studenti vai viņa palīgs, tāds vīriņš-dzērājs, kurš dzīvoja pie Āgenskalna tirgus. Kopumā, man šķiet, Strods mainījās līdzi ar laiku, un, manuprāt, galu galā viņš mainījās uz labo pusi,” piebilst Daukšts.
 
Leave a comment

Posted by on 21/05/2020 in Uncategorized

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: