RSS

Monthly Archives: February 2020

Prostitūtas bez vīrusiem. Karstā Dubaija. – Lietuviski.

https://www.youtube.com/watch?v=wPaVpyxTJQg
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 
Image

Vīrusu sezonas Lietuva.


https://www.youtube.com/watch?v=bjHP2gozvG8

https://www.youtube.com/watch?v=w_ybMyyotWg

https://rus.delfi.ee/daily/abroad/zhiteli-litvy-v-panike-smetayut-produkty-s-prilavkov?id=89071803
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 

Izlecīgais Drukaļskis Aivars no Somersetas un KGB. – Piemiņai.

https://bonis.lv/2017/03/21/b-pugo-zino-par-bulgarija-brauceju-man-draudzigo-aivaru-drukalski-starp-citu-1969-g-aglona-v-putina-klasei-nekitros-latviesu-teicienus-macijis/#jp-carousel-51160
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 
Image

Jautā par vienu “Viesturu”, VDK aģentu. – Bija vairāki.

https://bonis.lv/2015/10/02/ulafs-jansons-par-dr-h-stroda-ekskluzivu-interviju-1980-g-vidus/

https://bonis.lv/2019/01/21/par-vdk-agenturu-latvija-1956-gada-h-strods/

https://bonislv.files.wordpress.com/2012/03/image1720.jpg

https://bonis.lv/2017/04/15/komjauniesu-kazas-lenina-dzimsanas-diena-ka-pretosanas-forma-pret-okupaciju-no-prof-h-stroda-nevardarbigas-pretosanas-vdk-petijumiem/

https://bonis.lv/2018/01/03/profesors-h-strods-pauda-ka-parak-dzili-iekluvis-krievijas-arhivos-vinam-to-rotaligi-atgadinaja/

https://bonis.lv/2016/08/24/prof-heinriha-stroda-katedras-bezmaz-vesturiskaka-trauksmaina-sede/

Heinriha Stroda “ļičnoje delo Nr. 152” Valsts centrālajā vēstures arhīvā Minskā. – Latgales rusifikācijas un kolonizācijas pētījumi. – Latgaļu krievināšanas turpinājums..

Okupācijas muzejā 9.aprīlī notiks Pretpadomju anekdošu vakars,
kurā ne vien varēs atcerēties savulaik tik populāro viesību tradīciju, bet arī pieminēt tos, kuri par šo nodarbi smagi cieta.

Okupācijas muzeja Pētniecības programmas vadītājs profesors

Heinrihs Strods stāstīja, ka
par pretpadomju anekdošu stāstīšanu reiz no darba atbrīvots tagadējais žurnāla “Dārzs un Drava” redaktors Aldonis Vēriņš,

apsūdzēts dzejnieks Knuts Skujenieks un daudzi citi.
__
Visvairāk ar dokumentiem par sevi… arhīvos strādājis.


https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/kas-nav-dokumentos-15760

Šuvajevs: Vai jūsu kā iznīcinātāja pieredze palīdzēja rakstīt grāmatu par partizāniem?
Strods: Es neesmu bijis iznīcinātājos. Nekad, nekad.

(Foto no Latvijas Kara muzeja fondiem. Sarkanarmieši, kas 1946. gadā apsargāja Sinoles pagasta izpildu komiteju no partizānu uzbrukumiem.)

Šuvajevs: Tomēr jūsu skolnieki stāsta ko citu.
Strods: Nē, nē. To var pārbaudīt. Var pārbaudīt istrebiteļu sarakstus. Nekad neesmu bijis, nekad.
Šuvajevs: Jūs uzskatāt, ka partizānu karš Latvijā pastāv līdz 1956. gadam. Taču 1949. gadā, kā pats atzīstat, “materiālā bāze” ir iznīcināta. Jāņem vērā, ka cilvēki tīri psiholoģiski bija noguruši, jāņem vērā, ka pat tiem, kas simpatizēja partizāniem, nereti nebija nekā, ko viņiem dot.
Taču vēl dīvaināk šķiet, ka šo partizānu karu jūs sajūdzat ar nevardarbīgo pretošanos un pieminat Aivaru Strangu 1970. gadā Rēzeknē.

Strods: Jā, es pieminēju. Redziet, es sāku šo darbu strādāt apstākļos, kad nebija izpētīta ne vardarbīgā pretestība, ne nevardarbīgā pretestība.
Šo Rēzeknes momentu es paķēru vienkārši klāt, ka pat skolnieki darbojās. Viņš atteicās, ja nemaldos, valkāt krievu komjaunatnes nozīmīti.
Bet, ja jūs pierādīsiet rakstiski, ka es esmu bijis istrebiteļos, esmu gatavs jums izmaksāt 1000 Ls.
Šuvajevs: Savās atmiņās jūs piemin arī Munters…
Strods: Kā? Munters?
Šuvajevs: Jā.
Strods: Es neatceros. Es Munteru satiku. Toreiz es strādāju Zinātņu Akadēmijā, Arheoloģijas un etnogrāfijas sektorā, vadītājs biju. Mēs izdevām tādu krājumu Arheoloģija un etnogrāfija, kur es skaitījos galvenais redaktors. Mēs devām viņam tulkot. Un pie tam viņam,
tā godīgi runājot, pavēle bija, viņam maksāja divas reizes vairāk nekā parastajiem tulkiem. Mēs tur savā Zinātņu Akadēmijas augstceltnē viņu saucām
par Eksi vienkārši. No vārda “ekselence”. Eksis atnāca. Viņš ārkārtīgi smalki uzvedās, dāmām skūpstīja rokas, mēs
to nedarījām, protams. Un tad es noķēru Munteru tādā blēdībā, es atvainojos.
Uz vācu valodu viņš tulkoja perfekti. Bet angļu tā ne sevišķi. Terminoloģiju angļu valodā es puslīdz zināju, un tad es atnesu tekstu viņam un teicu: “Te, biedri Munter, nav pareizi.” Viņš neko neteica. Vēlāk izrādījās, ka viņš bija sācis dot visādām savām palīdzēm, dāmām, kurām vajadzēja rubļus.
Bet kādā sakarībā viņš mani piemin, es neatceros.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B4%D1%81,_%D0%A5%D0%B5%D0%BD%D1%80%D0%B8%D0%BA
 
1 Comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 

Salas. Atgriešanās. – Lirika.

Life is only on Earth, and not for long -Yann Arthus-Bertrand6_1280.jpg

Es iegulšos trīcošos airos..

* * *

Es iegulšos trīcošos airos,
Šalks ūdens,
tik vēss un kaisls…
Un tālumus atvēršu kairos,
Un neatgriezīšos vairs…

* *

Tu paliksi viena, un smaidot
Man vēlēsi labu kaut ko.
Es sakusīšu ar slaido

*

laivu, kas mani nes prom…

IMAGE3889

… pēc Astrides Ivaskas emocionālās lūgsnas godāt un saglabāt latviešu valodu dzejas pasaulē atgriezās diplomāts un vēsturnieks Bonifācijs Daukšts … (LA, 02.10.2010)

**


Atvadoties no salām

Tas nemazām nav viss.
Tās ir tikai šīs trīs Pago Pago.

Tas nebūt vēl nav viss.
Tās ir tikai šīs trīs.

Jaunu, tīrāku zeltu
Strautā izskalos tev mana draga…
Vējā plandošā teltī
Gaidīs saulrietā Virsaitis pats…

Bet pēc tam,
bet pēc tam

paliks ūdeņos mirdzoša vaga,
miljards mīlošu zvaigžņu

(vai viena)

un apvārsnis plats

Maigā saule

Saule pār Pekinu maiga,
Jūtos tik mierīgs un salds.
Pūciņa jums uz vaiga.
Manās smadzenēs – malds.

Domās un noskārstuvēs
Kairina mani kāds māns,
Tālīns, bet reizē tuvējs
Dzeltē šis Āzijas sāns.

Debesu skrāpji tās skrāpē,
Zilgme tik mierīgi dzīst.
Kāpēc nevienā sāpē
Neliekos sev vairs īsts?

Kāpēc no visām Ķīnām
Vienīgā – gaišā – man tiek?
Kāpēc ar lidmašīnām
Aizlido naktīs mans miegs?

Pie Mīnoja pils vārtiem

Es neiešu iekšā Knosā –
Man šodien nav obligāts Mīnojs –
Bet ieķeršos amforai osā
Un galvu iemērkšu vīnos…

Man pozēs pie tavernas kaķēns
Un gudri skatīsies acīs,
Bet platānas, nekaunīgās,
Ko gribēs, to nepasacīs…

Kā Poseidons jutīšu jūru
Sev kājas uz augšu laizām…
Kaut kādas tur Singapūras
Uz mājām dzīs kazas no aizām…

Un sapīsies viss, un sajuks,
Un sengrieķi mīlēsies pozās…

Bet tu būsi reizinājums,
Ap ko visas lietas grozās…


Leģendārais cafe “Havelka”, Vīne

Kāds baudījums
šis lēnais novakars
ar “Nāvi Venēcijā”,
stāstiem, Kremļa spiegiem,
kas klausīkļus slēpj sārtos krūšturos…

Kaut viss gan pasaulē
ir šūts ar baltiem diegiem…

man patīk “Havelka”
pēc Dzintarjūras sniegiem,
un vecā saimniece,
kas zin par lieliniekiem
daudz vairāk
nekā
policijai nes…

IMAGE0112

Gliemezītis

Jau muedzīni aicina uz namazu.
Uz ceļiem domās krītu arī es.
Allah akbar! –
un apziņā man Ramas zūd,
un Šivas tūkstošrokainie,
un viss…

Es jūtos prom, –
aiz Bosfora,
aiz Balkāniem,
aiz dienas šīs,
aiz kalnu augstumiem, –

Kur, savos vīna dārzos noguris,
pār mani valgans
gliemezītis lien…


Trīs atmiņu dienas (Guijana)

Dienas trīs man ar muslimiem labi,
Un ar slāviem, kas paražas lauž, –
Dzeru smeldzīgu Harbinas šņabi,
Kā reiz Kolčaka pulkvedis Daukšs…

Katram bezvainas vainīgā trimdā
Kāds ir zudis – vai vectēvs, vai tēvs…

Kārtējs vakars, kā nošautais ļimdams,
Krāso debesis nomalēs…

Tur aiz bambusu birzīm un slīkšņām
Svešāds vējš svelpj un sikspārņi pīkst…

Un es, piekļāvies ķīniešu vīksnai,
Skaitu “Draugs mans” no “Ho – Taī”…

Esmes reibums

Esmes reibums –
mirkļus krauju grēdās –
izgurums
un apcerīgums svaigs…
Atmiņā – nevienas sliktas pēdas.
—–
Venēcija grimst,
bet vēl ir laiks!
—–
Aglonā
Vai “Pakalnos”* pie Romas –
vienāds zudums,
ieguvums
un prieks.
—–
Pie šīs saules
pieradinu domas.
Un par sapņiem
tīksminās mans miegs.
—–
Gribas visu
savērpt tā, lai dzirkstī,
man pat liekas –
saprotu, kāpēc –
—–
mīlu tavus
abus mazos pirkstiņus,
nāsītes,
pat lietas, ko tu pērc…
—–
Irstu, aužos, irstu, aužos, irstu…
Labi, ejam skūpstīties aiz klēts…
—–
Sazvērnieces zvaigznes
augšā mirkšķina, –
tātad esmu
augsti izredzēts…

* “Pieci pakalni” – kempings Romas pievārtē

Stīgas

Viņa aizies uz mājām un aizmigs…
Man vienalga, kur pārējie ies.
Uz vissīkākās laternas gaismiņas
Gribas vijoli izspēlēties…

Es uz nezinu kādas tur stīgas
Turu pirkstus un neņemu nost,
Lai trīs draudzenes laumas,
trīs spīganas
Manās pasakās aizklausītos.

Lai uz ielām, kur karnevāls zaigo,
Kaut kāds nāk,
kaut kāds projām iet gads,
Viņas zinātu stāstīt, cik maigu

Ēnu met man uz vaiga tavs mats..

(B.Daukšts)

 
1 Comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 

Dzejniece ķer rīta iedvesmu aiz Daugavas.

dreamies.de

Tāda situācija.

 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 

Ungāru PALINKA – 52 grādi, Balatona kūrvietu brīnumdzira.

https://bonis.lv/2017/10/19/ungaru-palinka-52-gradi-manu-korsikas-kardiologu-ieteikta-asinsvadu-skalosanas-un-nostiprinasanasbrinumviela/
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 
Image

Grincinga. – Pasaules vīnakalnu nogāze Vīnē.

 
Leave a comment

Posted by on 26/02/2020 in Uncategorized

 

Grincingā būt..

https://bonis.lv/2017/07/17/vines-vins-grincinga-un-pareja-pasaule/

 
1 Comment

Posted by on 26/02/2020 in Uncategorized

 

Politiskas atmiņas par sienaugšām Latgalē.

https://bonislv.files.wordpress.com/2012/02/image1612.jpg

https://bonis.lv/2012/02/11/vesturnieks-b-dauksts-berniba-pie-aglonas-tur-sienaugsa-anatolija-gorbunova-70-gades-intervija-11-16-ii-sestdiena-par-visu/
 
Leave a comment

Posted by on 26/02/2020 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: