RSS

Monthly Archives: February 2020

Latvijas Grāmatu izstādes iekškulises.

 
Leave a comment

Posted by on 29/02/2020 in Uncategorized

 

Grāmatu izstāde Ķīpsalā. – Sievas un sievietes. – Maiņas punkts.

 
Leave a comment

Posted by on 29/02/2020 in Uncategorized

 

Satiku labu paziņu Andri Čapiņu šodien Grāmatu izstādē . – Atgādināja par Vecgrāvi “Delfos” publicēto.. – Salīdzināšu savās dienasgrāmatās fiksēto.

Ziņojuma sekas – dramatiskas

Vēl vienā ziņojuma atreferējumā, kas datēts ar 1984. gadu, stāstīts par bērnu literatūras izdevniecības “Liesma” vecāko redaktoru Andri Čapiņu, kurš jau iepriekš esot divreiz “profilaktēts” par ideoloģiski kaitīgas literatūras izplatīšanu un nacionālistiskiem izteikumiem. “Čapiņš tiecas uzsvērt nacionālo tradīciju nozīmi literatūrā, mākslā un sadzīvē. Labprāt lepojas ar savām zināšanām par buržuāziskās Latvijas politisko un kultūras dzīvi. Uzsver Latvijas “nelikumīgo” pievienošanu PSRS 1940. gadā. Šādus uzskatus Čapiņš izsaka tikai “uzticamu”, viņam labi pazīstamu personu klātbūtnē. Priekšniecības klātbūtnē izliekas par “mērenu” nacionālistu, vienlaikus rūpīgi vēro apkārtējo cilvēku reakciju,” teikts ziņojumā.
Saskaņā ar aģenta sniegtajām ziņām, sākot no 1984. gada septembra, Čapiņš sācis aktīvi papildināt savu bibliotēku ar nacionālistiska satura literatūru: “Kopā ar avotam nezināmu draugu brauca vieglajā automašīnā uz Vidzemi un par zemu cenu iepirka attiecīgo literatūru, daļu no tās atstāja sev, pārējo nodeva antikvariātā vai pārdeva par spekulatīvu cenu. Avotam iedeva palasīt trīs daiļdarbus, kas izdoti emigrācijā.”
Andris Čapiņš, kurš no portāla “Delfi” uzzināja, ka par viņu ir šāds ziņojums, norādīja, ka tajā paustās ziņas atbilst patiesībai. Savu viedokli viņš vēlējās paust rakstiski: “Kad publiskoja Valsts drošības komitejas arhīva aģentu kartītes un ieraudzīju Viestura Vecgrāvja vārdu un uzvārdu, biju, kā saka pieklājīgi latvieši, nepatīkami pārsteigts. Bet, kad pirms dažām dienām izlasīju, ko par mani un citiem Viesturs Vecgrāvis ziņojis čekai, sapratu, ka viņa darbība aģenta lomā bijusi īpaši nekrietna, proti, viņš ne tikai ziņojis par “nelabām” grāmatām, bet arī atklājis, piemēram, kā es izvairos no VDK visur esošās acs un auss. Sekas? Dramatiskas – atņemtas daudzas grāmatas, karjeras neiespējamība. Sekas citiem, par kuriem ziņojis? Dramatiskas, pat traģiskas, bet par to šajā formātā sīkāk vairs nevēlos izteikties. Skumji, nožēlojami! Vēl jo vairāk tāpēc, ka Viesturs Vecgrāvis bija vedējtēvs mana brāļa Jura Čapiņa kāzās.”

 
Leave a comment

Posted by on 28/02/2020 in Uncategorized

 

Prostitūtas bez vīrusiem. Karstā Dubaija. – Lietuviski.

https://www.youtube.com/watch?v=wPaVpyxTJQg
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 
Image

Vīrusu sezonas Lietuva.


https://www.youtube.com/watch?v=bjHP2gozvG8

https://www.youtube.com/watch?v=w_ybMyyotWg

https://rus.delfi.ee/daily/abroad/zhiteli-litvy-v-panike-smetayut-produkty-s-prilavkov?id=89071803
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 

Izlecīgais Drukaļskis Aivars no Somersetas un KGB. – Piemiņai.

https://bonis.lv/2017/03/21/b-pugo-zino-par-bulgarija-brauceju-man-draudzigo-aivaru-drukalski-starp-citu-1969-g-aglona-v-putina-klasei-nekitros-latviesu-teicienus-macijis/#jp-carousel-51160
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 
Image

Jautā par vienu “Viesturu”, VDK aģentu. – Bija vairāki.

https://bonis.lv/2015/10/02/ulafs-jansons-par-dr-h-stroda-ekskluzivu-interviju-1980-g-vidus/

https://bonis.lv/2019/01/21/par-vdk-agenturu-latvija-1956-gada-h-strods/

https://bonislv.files.wordpress.com/2012/03/image1720.jpg

https://bonis.lv/2017/04/15/komjauniesu-kazas-lenina-dzimsanas-diena-ka-pretosanas-forma-pret-okupaciju-no-prof-h-stroda-nevardarbigas-pretosanas-vdk-petijumiem/

https://bonis.lv/2018/01/03/profesors-h-strods-pauda-ka-parak-dzili-iekluvis-krievijas-arhivos-vinam-to-rotaligi-atgadinaja/

https://bonis.lv/2016/08/24/prof-heinriha-stroda-katedras-bezmaz-vesturiskaka-trauksmaina-sede/

Heinriha Stroda “ļičnoje delo Nr. 152” Valsts centrālajā vēstures arhīvā Minskā. – Latgales rusifikācijas un kolonizācijas pētījumi. – Latgaļu krievināšanas turpinājums..

Okupācijas muzejā 9.aprīlī notiks Pretpadomju anekdošu vakars,
kurā ne vien varēs atcerēties savulaik tik populāro viesību tradīciju, bet arī pieminēt tos, kuri par šo nodarbi smagi cieta.

Okupācijas muzeja Pētniecības programmas vadītājs profesors

Heinrihs Strods stāstīja, ka
par pretpadomju anekdošu stāstīšanu reiz no darba atbrīvots tagadējais žurnāla “Dārzs un Drava” redaktors Aldonis Vēriņš,

apsūdzēts dzejnieks Knuts Skujenieks un daudzi citi.
__
Visvairāk ar dokumentiem par sevi… arhīvos strādājis.


https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/kas-nav-dokumentos-15760

Šuvajevs: Vai jūsu kā iznīcinātāja pieredze palīdzēja rakstīt grāmatu par partizāniem?
Strods: Es neesmu bijis iznīcinātājos. Nekad, nekad.

(Foto no Latvijas Kara muzeja fondiem. Sarkanarmieši, kas 1946. gadā apsargāja Sinoles pagasta izpildu komiteju no partizānu uzbrukumiem.)

Šuvajevs: Tomēr jūsu skolnieki stāsta ko citu.
Strods: Nē, nē. To var pārbaudīt. Var pārbaudīt istrebiteļu sarakstus. Nekad neesmu bijis, nekad.
Šuvajevs: Jūs uzskatāt, ka partizānu karš Latvijā pastāv līdz 1956. gadam. Taču 1949. gadā, kā pats atzīstat, “materiālā bāze” ir iznīcināta. Jāņem vērā, ka cilvēki tīri psiholoģiski bija noguruši, jāņem vērā, ka pat tiem, kas simpatizēja partizāniem, nereti nebija nekā, ko viņiem dot.
Taču vēl dīvaināk šķiet, ka šo partizānu karu jūs sajūdzat ar nevardarbīgo pretošanos un pieminat Aivaru Strangu 1970. gadā Rēzeknē.

Strods: Jā, es pieminēju. Redziet, es sāku šo darbu strādāt apstākļos, kad nebija izpētīta ne vardarbīgā pretestība, ne nevardarbīgā pretestība.
Šo Rēzeknes momentu es paķēru vienkārši klāt, ka pat skolnieki darbojās. Viņš atteicās, ja nemaldos, valkāt krievu komjaunatnes nozīmīti.
Bet, ja jūs pierādīsiet rakstiski, ka es esmu bijis istrebiteļos, esmu gatavs jums izmaksāt 1000 Ls.
Šuvajevs: Savās atmiņās jūs piemin arī Munters…
Strods: Kā? Munters?
Šuvajevs: Jā.
Strods: Es neatceros. Es Munteru satiku. Toreiz es strādāju Zinātņu Akadēmijā, Arheoloģijas un etnogrāfijas sektorā, vadītājs biju. Mēs izdevām tādu krājumu Arheoloģija un etnogrāfija, kur es skaitījos galvenais redaktors. Mēs devām viņam tulkot. Un pie tam viņam,
tā godīgi runājot, pavēle bija, viņam maksāja divas reizes vairāk nekā parastajiem tulkiem. Mēs tur savā Zinātņu Akadēmijas augstceltnē viņu saucām
par Eksi vienkārši. No vārda “ekselence”. Eksis atnāca. Viņš ārkārtīgi smalki uzvedās, dāmām skūpstīja rokas, mēs
to nedarījām, protams. Un tad es noķēru Munteru tādā blēdībā, es atvainojos.
Uz vācu valodu viņš tulkoja perfekti. Bet angļu tā ne sevišķi. Terminoloģiju angļu valodā es puslīdz zināju, un tad es atnesu tekstu viņam un teicu: “Te, biedri Munter, nav pareizi.” Viņš neko neteica. Vēlāk izrādījās, ka viņš bija sācis dot visādām savām palīdzēm, dāmām, kurām vajadzēja rubļus.
Bet kādā sakarībā viņš mani piemin, es neatceros.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B4%D1%81,_%D0%A5%D0%B5%D0%BD%D1%80%D0%B8%D0%BA
 
Leave a comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: