RSS
Image

Jautā par vienu “Viesturu”, VDK aģentu. – Bija vairāki.

27 Feb
https://bonis.lv/2015/10/02/ulafs-jansons-par-dr-h-stroda-ekskluzivu-interviju-1980-g-vidus/

https://bonis.lv/2019/01/21/par-vdk-agenturu-latvija-1956-gada-h-strods/

https://bonislv.files.wordpress.com/2012/03/image1720.jpg

https://bonis.lv/2017/04/15/komjauniesu-kazas-lenina-dzimsanas-diena-ka-pretosanas-forma-pret-okupaciju-no-prof-h-stroda-nevardarbigas-pretosanas-vdk-petijumiem/

https://bonis.lv/2018/01/03/profesors-h-strods-pauda-ka-parak-dzili-iekluvis-krievijas-arhivos-vinam-to-rotaligi-atgadinaja/

https://bonis.lv/2016/08/24/prof-heinriha-stroda-katedras-bezmaz-vesturiskaka-trauksmaina-sede/

Heinriha Stroda “ļičnoje delo Nr. 152” Valsts centrālajā vēstures arhīvā Minskā. – Latgales rusifikācijas un kolonizācijas pētījumi. – Latgaļu krievināšanas turpinājums..

Okupācijas muzejā 9.aprīlī notiks Pretpadomju anekdošu vakars,
kurā ne vien varēs atcerēties savulaik tik populāro viesību tradīciju, bet arī pieminēt tos, kuri par šo nodarbi smagi cieta.

Okupācijas muzeja Pētniecības programmas vadītājs profesors

Heinrihs Strods stāstīja, ka
par pretpadomju anekdošu stāstīšanu reiz no darba atbrīvots tagadējais žurnāla “Dārzs un Drava” redaktors Aldonis Vēriņš,

apsūdzēts dzejnieks Knuts Skujenieks un daudzi citi.
__
Visvairāk ar dokumentiem par sevi… arhīvos strādājis.


https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/kas-nav-dokumentos-15760

Šuvajevs: Vai jūsu kā iznīcinātāja pieredze palīdzēja rakstīt grāmatu par partizāniem?
Strods: Es neesmu bijis iznīcinātājos. Nekad, nekad.

(Foto no Latvijas Kara muzeja fondiem. Sarkanarmieši, kas 1946. gadā apsargāja Sinoles pagasta izpildu komiteju no partizānu uzbrukumiem.)

Šuvajevs: Tomēr jūsu skolnieki stāsta ko citu.
Strods: Nē, nē. To var pārbaudīt. Var pārbaudīt istrebiteļu sarakstus. Nekad neesmu bijis, nekad.
Šuvajevs: Jūs uzskatāt, ka partizānu karš Latvijā pastāv līdz 1956. gadam. Taču 1949. gadā, kā pats atzīstat, “materiālā bāze” ir iznīcināta. Jāņem vērā, ka cilvēki tīri psiholoģiski bija noguruši, jāņem vērā, ka pat tiem, kas simpatizēja partizāniem, nereti nebija nekā, ko viņiem dot.
Taču vēl dīvaināk šķiet, ka šo partizānu karu jūs sajūdzat ar nevardarbīgo pretošanos un pieminat Aivaru Strangu 1970. gadā Rēzeknē.

Strods: Jā, es pieminēju. Redziet, es sāku šo darbu strādāt apstākļos, kad nebija izpētīta ne vardarbīgā pretestība, ne nevardarbīgā pretestība.
Šo Rēzeknes momentu es paķēru vienkārši klāt, ka pat skolnieki darbojās. Viņš atteicās, ja nemaldos, valkāt krievu komjaunatnes nozīmīti.
Bet, ja jūs pierādīsiet rakstiski, ka es esmu bijis istrebiteļos, esmu gatavs jums izmaksāt 1000 Ls.
Šuvajevs: Savās atmiņās jūs piemin arī Munters…
Strods: Kā? Munters?
Šuvajevs: Jā.
Strods: Es neatceros. Es Munteru satiku. Toreiz es strādāju Zinātņu Akadēmijā, Arheoloģijas un etnogrāfijas sektorā, vadītājs biju. Mēs izdevām tādu krājumu Arheoloģija un etnogrāfija, kur es skaitījos galvenais redaktors. Mēs devām viņam tulkot. Un pie tam viņam,
tā godīgi runājot, pavēle bija, viņam maksāja divas reizes vairāk nekā parastajiem tulkiem. Mēs tur savā Zinātņu Akadēmijas augstceltnē viņu saucām
par Eksi vienkārši. No vārda “ekselence”. Eksis atnāca. Viņš ārkārtīgi smalki uzvedās, dāmām skūpstīja rokas, mēs
to nedarījām, protams. Un tad es noķēru Munteru tādā blēdībā, es atvainojos.
Uz vācu valodu viņš tulkoja perfekti. Bet angļu tā ne sevišķi. Terminoloģiju angļu valodā es puslīdz zināju, un tad es atnesu tekstu viņam un teicu: “Te, biedri Munter, nav pareizi.” Viņš neko neteica. Vēlāk izrādījās, ka viņš bija sācis dot visādām savām palīdzēm, dāmām, kurām vajadzēja rubļus.
Bet kādā sakarībā viņš mani piemin, es neatceros.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B4%D1%81,_%D0%A5%D0%B5%D0%BD%D1%80%D0%B8%D0%BA
 
1 Comment

Posted by on 27/02/2020 in Uncategorized

 

One response to “Jautā par vienu “Viesturu”, VDK aģentu. – Bija vairāki.

 
%d bloggers like this: