Dienas trīs man ar muslimiem labi,
un ar slāviem, kas paražas lauž, –
dzeru smeldzīgu Harbinas šņabi,
kā reiz Kolčaka pulkvedis Daukšs…
Katram bezvainas vainīgā trimdā
kāds mums zudis – vai vectēvs, vai tēvs…
Kārtējs vakars, kā nošautais ļimdams,
krāso debesis nomalēs…
Tur aiz bambusu birzīm un slīkšņām
svešāds vējš svelpj un sikspārņi pīkst…
un es, piekļāvies ķīniešu vīksnai,
skaitu “Draugs mans” no “Ho – Taī”…
Bonis.lv 