Šeit – materiāli no ļoti krāsainā žurnāla “Koreja”, kas bija nopērkams apaļajā kioskā iepretim fakultātei. (No mana mūsdienu Budapeštas lineārā preses arhīva.)

1972. – 1973. gadā Uni Vēstures fakultātē 6. auditorijā visai regulāri iznāca nelegalizēts sienas preses izdevums mašīnrakstā (apjomā līdz kādām 10 lpp.)  – “Jaunais Atturībnieks”.

Līdzās rakstiem par visāda veida atturēšanos, – otra šī izdevuma ( vizuāli no “Koreja Segodņa” utml. skriptiem ņemta) tēma bija – nopietni tēlots aicinājums krieviski boļševistiskajiem marksistiem doties beidzot pa izdevīgo “čučhes” ziemeļkorejisko ceļu.

Taisnāk – un uzreiz – stāvus uz paradīzi.

Kim Ir Sens tolaik jau ziņoja, ka viņi tur, pussalā,  esot jau faktiski uzcēluši tautai PARADĪZI ZEMES VIRSŪ – apsteidzot Kremļa Padomiju.

Vietējie Baltijas komunisti nedrīkstēja vairs vilcināties.

Vienudien “Jauno Atturībnieku” neliela, nikna pasniedzēju korpusa pārstāvība ar skandālu un lielu bļaušanu noplēsa no sienas.

Akciju vadīja kursa aizdomās esoša – kā “ČEKAS KONSPIRATĪVO dzīvokli” uzturoša – persona, docente.

Īsti piesieties saturam viņi it kā nespēja.

Pēdas paši plēsēji nobēdzināja. Acīmredzot, plašāku neregulējamu čekistisku konsekvenču baidoties…

Par šo  preses vēstures epizodi kādi materiāli varētu būt labi saglabāti (galvenokārt A. un B.) privātos arhīvos. Pat veselas pirmās, neiznīcinātās avīzes!

Mana specifika “JAUNAJĀ ATTURĪBNIEKĀ” toreiz bija tieši

Ziemeļkorejas materiāla eksponēšana.

Doma, ka

komunisms ir baigie RĪSI,

raisīja ne tikai dzejiskas pārdomas…