RSS

Ā. Talcis: sarunas ar Knutu Skujenieku lāģera priekšnieka kabinetā atstāsts. 4.turpinājums.

23 Jul

Apmēram tā viņam arī pateicu, pebilzdams, ka šāda dzeja vajadzīga cilvēkiem, tautai, ka ir slikti, ja tava dzeja guļ kladēs un  gaida laikus, kad varēs tikt publicēta.

Ierunājos, ka būtu labi, ja viņš aizrakstītu sievai, lai tā atnes uz RS b. LUKSAM visas uzrakstītās dzejas iepazīšanās nolūkā.

Pēc maniem ieskatiem nekas labāk neizsaka dzejnieka domu pasauli,  kā viņa radītie darbi. Knuts Skujenieks apsolīja to aizrakstīt sievai.

Pēc tam ievadīju sarunas  par apstākļiem, kas viņu noveduši uz apsūdzēto sola.

Teicu, ka toreiz, kad viņu apcietināja, viņš mūs visus Rakstnieku savienībā pārsteidza, ka īpaši apbēdināts bija Valdis LUKSS, kas uzskatīja viņu par savu AUDŽUDĒLU –

toreiz vēl jaunam  dzejniekam daudz palīdzēja dzejas izteiksmes līdzekļu apgūšanā, ieteica viņu M. Gorkija literatūras institūtam Maskavā, nereti ieteica viņam piešķirt jaunā autora pabalstus.

Atgādināju arī, ka jaunības dienās pazinu viņa tēvu –  EMĪLU SKUJENIEKU, kurš toreiz bija progresīvs dzejnieks, un, kaut arī šodien atradās emigrācijā, tomēr palicis man atmiņā labā nozīmē.

Ieminējos, ka Rakstnieku savienība varētu mēģināt ko darīt viņa labā,

bet,

LUKSAM un tāpat arī man gribas iegūt pārliecību, ka

viņš apzinās savu kļūdu, dod iemeslu ticēt,

ka nekas līdzīgs vairs neatkārtosies.

Sākumā Knuts Skujenieks turpināja noliegt, ka nav zinājis…

Atšifrs turpinās.

 

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: