Ne vairs savās, bet Turcijas ādās
Manas sievietes staigā pa ielām.
Man nekas nav no Turcijas rādāms –
Tas ir bijis vien dzīves ielāps.
Es ar osmāņa pirkstiem taustu
Jūsu apveidus jaunos un svešos,
Visu Arktiku stingais aukstums
Manās aizdomās paliks esošs.
Vai tu tunikā tērpies vai čadrā,
Tev pār skatienu ēna kritīs.
Viens Maļeviča melnais kvadrāts
Bojā mirdzošu mūžības biti…
Bonis.lv 