NO TEKSTIEM

Koris auroja Romas arēnas mocekļu dziesmu.

Mani raksti pārsniedz manas spējas.

Jūsu uzdevums ir sacerēt iedvesmojošus ievadrakstus, smeļoties vielu no dzīvnieku valsts un pielāgojot to katoļu svētkiem.

Vīne vispār ir visai svarīga pilsēta, – cik daudz plēsīgu zvēru gan nav vienā pašā Šēnbrunnas zvēru dārzā!

Esmu vienmēr mīlējis dzīvniekus, jo redzu tajos tiešu pārejas stadiju uz cilvēku.

“Slīpētais labdabis”, zīdītājs no ķenguru sugas.

Kolibriji jeb turku zīlītes.

Rakstiet mūsu žurnāla nodaļai “Dzīvnieki par dzīvniekiem”, – turklāt paturot prātā pašreizējo politisko situāciju!

Pēc svētā Augustīna mācības nekādas Austrālijas nav, tas ir antikrists, kas jūs kārdina.

Mīļais draugs, visas parādības, būtnes un priekšmeti ir bezmiesīgi. Veids ir bezmiesīgs, un bezmiesība ir veids. Bezmiesība nav atdalāma no veida, veids nav atdalāms no bezmiesības. Kas ir bezmiesība, tas ir veids, kas ir veids, tā ir bezmiesība.

Studējat klasisko filozofiju? Tātad inteliģents žūpa.

Inteliģentus cilvēkus taisni vajadzētu sūtīt virtuves darbos, lai ēdienos rastos dažādība.

Aldaris, kas pat pie alus lika sīpolus, jo tie vairojot slāpes.

Iejūtīga dzejnieka suminājums: Ar kādu aizgrābtību, cik nepiespiesti, bez kādas klīrības jūs bolāt acis uz dabas ainavu!

Jēdziens “pēdējais pie lielgabala” nozīmē tik daudz dvēseles spēka!

Dievs tēvs, kādiem neliešiem tad mums jābūt, lai mums pat ēst negribētos?

Vai to krievu vēl daudz, biedri? – Šveiks ievaicājās. –
Labi būtu sadalīt viņus vienmērīgi visam laikam, jo pārāk daudz vienā reizē nav veselīgi. Jaunboļeslavas krājkasē strādāja kasieris, kāds Vilda kungs, un viņš zaga no šās kases pa drusciņai, vienmērīgi, lai nerastos aizdomas…

Mans ir čerkess, galvas griežum.

Runcis naktī uz kartes bija saslapinājis visas frontes un aptašķījis visus armijas korpusus.

– Kas pie jums no jauna?
– Vēl nekas noteikts nav zināms, obrlajtnanta kungs.