Lasu joprojām memuārus. Jo tālāk lasu, jo vairāk saprotu – cik šaurā pasaulītē, tādā šaurā – APZIŅAS nozīmē – dzīvojušies tie saucamie bohēmisti. Pakavējos pie Murjāņu laika apraksta un kļuva skaidrs, kāpēc šajos skarbajos kapitālisma apstākļos daudzi no tā saucamās inteliģences ir tik nevarīgi izdzīvot, nopelnīt iztikšanu – viņu nīstais padomju režīms ir līdz bezgalībai kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ IZLAIDIS šos cilvēkus, padarījis par izdzīvot nespējīgām, manipulējamām būtnēm, tajos laikos apgādādams viņus ar “radošām nometnēm” , “radošiem komandējumiem”, ar apbūves gabaliem un visādām privilēģijām.
Šie cilvēki, domādami, ka tas būs kaut kas mūžīgs, noticēdami, ka tas ir kaut kas pelnīts, un noticēdami savam īpašajam statusam un talantīgumam, pieņemdami par normu nepārtrauktu dzeršanu, NEAPRĒĶINĀJA, ka beidzas ne vien iekārtas, mainās likumi, vērtības, laiki, ka galu galā mūs visus panāk VECUMS, ka kādā brīdī ir jāprot darbs, kas ļautu nopelnīt maizi, ka kādu dienu SLAVAI VAIRS NAV NEKĀDAS VĒRTĪBAS, ka dzims nākamās paaudzes, kurām tavs vārds neizteiks pilnīgi neko, un visbeidzot neaprēķināja, ka pie alkohola pierod un tas kļūst par slimību, bet slimi cilvēki vairs nekam un nevienam nav vajadzīgi..
Šos daudzos faktiski diezgan bezjēdzīgi noflederētos gadus, kuros, nenoliegšu, ir bijusi kāda odziņa, kas pašiem šķitusi garda, bohēmisti vienkārši notrallināja un mira nedabīgās nāvēs, ienīzdami varu, kura vienīgā šādu dzīvesveidu viņiem ne tikai atļāva, bet pat sagādāja( ja paši zēni un meitenes pēc tā tiecās).
Šodiena ir daudz skarbāka, bet arī daudz patiesāka. Šodiena liek izdzīvot tikai ar to, ko tu pats spēj, kas tu pats esi. Tieši tāpēc šodien TIK NEVARĪGI ir liela daļa rakstnieku, dzejnieku.. Viņi NEPROT izdzīvot šajā skarbumā, jo padomija ļāva viņiem būt uzturamiem – es varētu nosaukt veselu rindu uzvārdu, kas notrallināja sevi bohēmās.
Un tikpat daudz tādus, kas bohēmai, kas tomēr nav nekas cits kā parazītiska, vieglprātīga, aprobežota padzīvošanās pa dzīvi, nepakļāvās un strādāja, lai prastu par sevi pastāvēt sociāli kaut vai..
Daļa arī no viņiem tagad ir iepolitizējušies, pazaudējuši daudz no saviem ideāliem, naudas un varas dēļ. Padomija iepotēja viņos kaut ko pavisam aplamu, liekot aizmirst, ka debesīm lutekļu nav.
“Radošo” bohēmistu ilūzija par savu pārākuma apziņu ir māns, to viņi nesaprata, jo LABPRĀTĪGI pasniedzās pēc tā siera gabaliņa slazdā..
Bonis.lv 