RSS

Luna, Luna. – Un VDK, KGB.

10 Nov
Attēlu rezultāti vaicājumam “kafē luna”

Drošības komiteja nāca aicināt būt par ziņotājām.

Viktorija nepiekrita. Par tiem galvenokārt kļuva kadru daļas vadītāji un sētnieki. Pēdējie bija vislabākie – zināja, ko atveda, ko aiznesa, kas aizgāja, ar ko bučojās.

A.Kolbergs gan norāda, ka stukači galvenokārt bija šveicari.

«Ja tev pašam draugos bija kāds šveicars, tu jau skaitījies prominenta persona, jo iekšā tikšana pārpildītajās kafejnīcās bija garantēta,» stāsta A.Kolbergs. Viktorija stāsta, ka ar šveicaru īpaši bija jādraudzējas sievietēm, jo vienas pašas kafejnīcās viņas neielaida: «Tad vienīgā cerība bija, ka «galvenais diriģents» par trīnīti kļūs pielaidīgāks. Ja ne, jālūko piebiedroties kādam vīrietim.»

Ģērbšanās kultūra bija strikti reglamentēta: vīrietim – uzvalks un kaklasaite, sievietes bez zeķēm vai biksēs neielaida. Arī oficiantēm bija jārūpējas par perfektu izskatu. Lunā visas tērpās melnās luksa kleitās virs ceļa, baltos, iestērķelētos priekšautos, matos balts nadziņš, pār roku sniegbalta salvete. Arī viņu uzvedība bija dzelzs burtiem rakstīta: nekāda pārmērīga koķetērija vai dejas ar viesiem. («Tikai Jaunā gada ballē pārzine atļāva kādu deju.»)

«Krievu publika uzskatīja, ka viesmīle ir tas pats kas mauka. Kad pastāvīgie apmeklētāji pamanīja, ka parādījusies jauna, blonda oficiante, uzreiz interesējās par iespējām mani pavedināt. Vienam no viņiem kārtīgi sadevu ar lietussarga aso galu. Labi, ka paspēju žigli iesēsties taksī – viņš man būtu kārtīgi sadevis pretī,» atminas Viktorija.

Pa laikam milicija ieradās izklīdināt īstās prostitūtas: «Atceros, kā vienu tādu blondīni manā priekšā izvilka no trauku mazgātavas.» Dejas sākās astoņos un parasti ilga līdz vienpadsmitiem. Ja gribējās vēl, apmeklētāji sametās, lai orķestris turpinātu. Luna bija slavena ar savu sieviešu orķestri.

AUGSTIE VIESI – 2,20 AUGUMĀ? Pēc dekrēta 70.gadu sākumā sekoja vadītājas darbs jau bārā Sigulda, sauktā par Lupatu bāru vilnas griestu noformējuma dēļ. Te darba laiks bija nenormēts, jo šejienes viesi bija jāizklaidē līdz pat pieciem rītā. Tā reiz piezvana kāda vadības dāma: «Sevodņa buģet visokiji gosķi. Štob bila čistota un porjadok.» – «Man tīrība un kārtība ir katru dienu, jautāju, kas tie par tādiem visokijiem, vai 2,20 augumā?

Izrādījās, ka tas bija pats Hruščovs. Toreiz tādu galdu klājām, ka ārprāts! Visas ministrijas bija kājās. Galdā tika celtas kristāla glāzes un vāzes, sudraba dakšiņas un naži.»

https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/mes-gribam-pie-tas-blondines-11771221

***

No  pirmsplūdu laika
 *
*
*
Biji svaiga kā apelsīns,
Smalkiem pirkstiņiem izpriecas tvēri.
Un es jutu, kā ziedēt sāk vīns
Manu smadzeņu dziļajā vērī.
*
Ielās tramvaji skrēja uz pirkstgaliem,
Visa pilsēta piecēlās kājās,
Kad uz neveikli izteiktu mājienu
Smējās acis: Nē, viņu nav mājās…
*

Mēs vēl klīdām uz kino teātri,
Sūcām kokteiļus augšējā “Lunā”.
Un kā saldējums garšoja nerātni
Tava Kanādas pomāde brūnā…

*

..Bet, kad saulrietā, iekāpdams logā,
Vakars saļima, nojausmas kosts,
Tavi pirkstiņi paši jau pogāja
Visus pēdējos sīkumus
nost

 
Leave a comment

Posted by on 10/11/2017 in Dokumenti, Dzeja, Galerija, KGB, VDK

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: