RSS

4. novembrī apritēja 90 gadi kopš Jaunaglonā ieradās mūķenes.

05 Nov
KAMEŅECAS MUIŽA 1930gLīdz... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa

JAUNAGLONA. Bij. poļu muižnieka REUTA Kameņecas muiža – KAMENCA.

Latvijas kultūrmantojums – 1. daļa

Čau Spocēni 🙂

Labprāt jūs iepazīstinātu ar vienu no manām interesēm – Latvijas kultūrmantojuma izpēte. Laikam jau jāsāk būs ar tām ēkām, kuras vairs nevar aplūkot savām acīm un tām, kuras vairs nepilda savas funkcijas. Tā kā teksti ir samērā gari, tad likšu pa dažiem kultūrmantojuma objektiem katrā daļā, tā sakot, lai vieglāk sagremot! 🙂

Šajai un dažām nākamajām daļām bildes ir ņemtas no zudusī Latvija mājas lapas, bet informāciju es meklēju gan internetā, gan grāmatās, kā arī no gidu un TIC dotajiem materiāliem (tas attiecas uz visām daļām, nevis vienu konkrētu) – tieši tpc arī raksts ielikts kā oriģinālraksts – sākotnēji darba materiāli tika vākti zinātniskā referāta un studija darba izstrādei 🙂

Jauku lasīšanu 🙂

P.S Lūgums nepievērst uzmanību fontiem, jo es nesaprotu, kpc viņi ir dažādi, jo oriģinālajā doc. no kura iekopēju fonts ir Arial Unicode MS

1.

KAMEŅECAS MUIŽA (1930.g)

Līdz 1927. gadam Jaunaglonu sauca par Kameņecu. Te atrodas bijušās Kameņecas muižas ansamblis (dzīvojamā ēka, kapella, staļļi), ar apkārtējo mūri. Tas viss ir 18.gs arhitektūras piemineklis neogotikas stilā ( rekonstruēts 20.gs.) To apdzīvojušas Felherzamu, tad Pavloviču un Reutu dzimtas.
Reuta muiža – muižnieks valdījis līdz savai nāvei 1911. gadam. Muižnieka ģimenē bija 6 meitas un 1 dēls. Muižai apkārt bijuši lieli mūri – veidoti no šķeltiem laukakmeņiem, mūru fragmenti ir saglabājušies līdz mūsdienām. Ir saskatāmi divi iebraucami vārti ar kolonnām. Pie vārtiem atradās skaista strūklaka ar meitenes figūru, ūdens tecējis no pazemes avota. Pagalmā aiz pirmajiem vārtiem atradās muižas saimniecības ēkas – zirgu staļļi, suņu audzētava. Otrie muižas vārti izcēlās ar to, ka uz vienas no vārtu kolonnām atradās pusmēness, uz otras – katoļu krusts. Kreisajā pusē vārtiem atradās muižkunga kapella – kapliča, bet pretējā pusē muižnieces kapliča. Kapellas celtas 1820. gadā, ļoti līdzīgas viena otrai, tikai kundzes kapellā bijis marmora altāris. Aiz otrajiem vārtiem paveras pati muižas celtne, sākotnēji tā tika celta kā trīsstāvu ēka, vēlāk Reuta laikā pārbūvēta. Ēkai sānos bija uzbūvēts 7m augsts tornis, no torņa tika novēroti strādnieki. Pagalma labajā pusē atradusies oranžērija, aiz žoga liels augļu dārzs un sakņu dārzs. Muižnieka īpašumā bija visi apkārtējie meži un ezeri. Muižniekam piederēja arī ap 40 ha zemes, kur atradās savvaļas kazu un fazānu audzētava. Muižas pagalmā atradusies terase ar skatu uz krāšņo parku un ezeru, un kāpnes kas vedušas lejup līdz pat ezermalai. Parka malā ticis izrakts dīķis, kas savienots ar ezeru.

2.

JAUNAGLONAS... Autors: sapesprieksunasaras Latvijas kultūrmantojums - 1. daļa
2.JAUNAGLONAS KLOSTERIS 

JAUNAGLONAS KLOSTERIS 

  1. gadā Kameņecu pārdēvēja par Jaunaglonu. Kameņecas muižā muižkunga M. Reuta pilī tika iekārtots sieviešu klosteris un sieviešu ģimnāzija, 1928. gadā tā sāka darboties. 1927. gadā pēc arhibīskapa A. Springoviča lūguma no ārzemēm ieradās Jēzus kongregācijas māsas – mūķenes un savāca līdzekļus muižas atjaunošanai. Jaunaglonas ģimnāzijā māsas pildīja dažādus pienākumus. 1929. gadā ģimnāzijas direktora amatā stājās A. Broks. 1932. gadā direktors uzsāka Jaunaglonas ģimnāzijas mūra ēkas būvi. Ģimnāzija pastāvēja līdz 1940.gadam. Padomju okupācijas laikā ģimnāzija pārgāja valsts pārziņā. 1940. gadā te tika izveidota mehanizācijas skola, tagad Jaunaglonā darbojas lauksaimniecības skola, kurā apmāca zemessargus, automehāniķus, zemkopjus, mājsaimnieces.

3.

 

AGLONAS BAZILIKA

Svētvieta, kurp dodas tūkstošiem cilvēku!

Pirmo baznīcu dominikāņi – “baltie tēvi” uzcēla no koka 1700.g. reizē ar klosteri. Baznīcā mūki novietoja sev līdzi no Viļņas atvesto Dievmātes svētgleznu, kuras priekšā lūdzās paši un aicināja to darīt  visus ticīgos. Izdziedināšanu dēļ sākās pirmie svētceļojumi uz Aglonu. 1768.g. baltie tēvi uzsāka mūra baznīcas un klostera būvēšanu baroka stilā, ko pabeidza un iesvētīja 1780. g. Tā kā cariskā Krievija aizliedza klosterī uzņemt jaunus kandidātus, 19 gs. beigās nomira pēdējais no baltajiem tēviem, un Aglonu sāka apkalpot parastie diecēzes priesteri. 1920.g. Aglonā tika konsekrēts pirmais latviešu izcelsmes bīskaps A.Springovičs, kurš Aglonas baznīcu izvēlējās par atjaunotās Rīgas bīskapijas katedrāli. Tūlīt klosterī tika atvērts Garīgais Seminārs, pēc gada Aglonas katoļu ģimnāzija. Svētceļnieku pulki vēl vairāk pieauga un Aglonu sāka saukt par Latvijas katoļu centru. 1980.g. pāvests piešķīra Aglonas baznīcai “basilica minoris” – “mazās bazilikas” titulu. Tā ir vienīgā Latvijā. 1993.g. 9.septembrī Aglonā kā svētceļnieks ieradās Romas pāvests Jānis Pāvils II. 1995.g. Latvijas Saeima pieņēma likumu “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”.

Aglonas baznīcas (no 1980.gada – bazilikas) dibināšana ir saistīta ar dominikāņu ordeņa darbību Latgalē 17.gadsimta beigās. Ar vietējās muižnieces Evas Justīnas Šostovickas (dz. Selickas) atbalstu tika iegūta zeme būvniecībai. Aglonas koka baznīca ir celta 1699.-1700.gadā kā otrs dominikāņu ordeņa atbalsta punkts (ordeņa darbības sākumi Latgalē ir Pasienē). 1700.gadā pāvests Inocents XII apstiptina jauno Aglonas sv. Dominika konventu un baznīcu. Sākotnēji gan baznīca, gan klosteris bija koka celtnes, bet no 1720. līdz 1780.gadam tika uzcelts vēlaikais mūra klosteris, bet no 1768. līdz 1780.gadam tika celta Aglonas mūra baznīca. 1800.gadā jaunā mūra baznīca konsekrēja Mogiļevas metrapolīta palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Aglonas baznīca ir celta barokālā stilā un tiek dēvēti par šī laikmeta stila šedevriem, kas raksturo kontrreformācijas ideoloģisko saturu – pamācīt, stiprināt ticībā iepriecināt un likt “apjaust debesu dižumu un svētlaimi”. 1980.gadā atzīmējot baznīcas 200.jubileju Aglonā viesojās pāvests Jānis Pāvils II un tai piešķīra bazilikas – Basilica mionoris – nosaukumu. Pirms otrās pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklēšamas reizes Aglonas bazilikas apkārtne tika “labiekārtota”, kas nodarīja baznīcai vairāk posta kā labuma. Tad arī no savas apbedījuma vietas pie bazilikas uz kriptu tika pārceltas pirmā latviešu kardināla Juliana Vaivoda mirstīgās atliekas.

http://aglona.net/?p=sakum_open&id=2079

 

 
Leave a comment

Posted by on 05/11/2017 in Citāti par vēsturi, Galerija

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: