***

mēs bijām kopā trīs dienas

trīs vīrieši Lihtenšteinā –
es, mans šejienes dēls un mans dēla dēls

sīkais no Vīnes

———

tēt, tas pirmais aiz manis teica,
vispirms mums tagad mazais atkal ir jāpārtin

(pamperus pats viņš jau lietišķi misenēt aiznes!)

paņemi, tēt, tikai vērā,
ka šitajā pagastā Balcers
mūs visi zina, bet kaimiņes jocības runā,
redzot tevi vakaros debesīs skaitām
planētas,
putnus un zvaigznes

un mums vēl, tēt,
te tai liefirsta galmā būtu jāpiesakās
pie viņa vecās auklītes attiecīgi,
un baznīcā jāieiet
agri un īsti

….saule aiz pilskalna klimta tik sirma
kā Hemingvejs,

spilgta,
bet tas nebija sāpinošs sirmums

… haivejs gar pili ikbrīžam māvās mums garām uz Vāciju

… neņem to visu, puika, dēls mans, to zibu
tik ļoti nu vērā,

dzīvojies, dzīvo,
kā es gan tev mācīju,

visas šīs Šveices
neņemi pārlieki vērā

mēs, protams,
visā te piedalīsimies,

bet mēs aiziesim plašākos plašumos,

vēl citādā ārā…
un citādā mērā…