pasaule bija mitra no rīta
un sievišķīga

bet lietus vēl,
nelietis,
lija…

nu tu esi iztrakojies, es
viņam teicu,
beidz,
tu esi iztrakojies,
es viņam teicu –

pērkons, rau, jūrā
uz zviedriem
kāds pierimis
aiziet…

labi varbūt,
bet varbūt pat labi:
manā karaliskajā pilsētā
peļķes šļakatu kronīšiem kronējās,

kas šīszemes princesēm domāti,
palaidnīgām mazliet
un jautrām.

— zem mansardiem zaļganiem skvērā
jau izķēra avīzes,

“uz darbu” – vibrēja dziļi,
maigi un neapsegti

 …