Trīs meitenēs
es biju iemīlējies.
Mēs viļņos cēlāmies
un kritām putās…
Šai pasaulē
es biju viesis vēlīns,
Un katrā trīsumā
jau nolemtība jutās…
Man kaut ko stāstīja,
Es vārdiem neticēju,
Un rotaļājās laiskā pieskārienā
Tā pasaule,
kas likās nezūdama,
Bet zuda –
līdz ar mums –
pa mirklim
un pa dienām.
Man kaut ko stāstīja,
Nekam es neticēju…
Kāds sviests, es domāju,
Tai Piena ceļa pienā…
Bonis.lv 