RSS

Jaunākā redaktore lūdza b. Daukštu ierasties PSRS tautu literatūras redakcijā slēgt līgumu par Ļermontovu..

30 Aug

Jaunās Gaitas valdzinājums manā uztverē iesākumos ir salīdzināms ar interesi par tā saucamā samizdata (pašapgāda) publicējumiem. Nāk atmiņā Lidija Ždanova (1938-1995), mana kursabiedrene, Rīgas krievu dzejniece, latviešu dzejdarbu atdzejotāja, par kuŗu studiju gados mēdza pajokot, ka vajadzētu izdot pašapgādā Ļeva Tolstoja Karu un mieru, tad Lida to beidzot izlasīšot.

JG iztēlojās kā brīvības malks, saistīja ar iespēju izlasīt kaut ko pavisam jaunu, vēl nezināmu. Atceros, kā JG burtnīcās pirmo reizi lasīju trimdas dzejniekus: Olafu Stumbru, Linardu Taunu, Veltu Tomu, Valdi Krāslavieti, citus…

Vēlāk izlasītais mudināja rosināt Rīgas krievu dzejniekus atdzejot trimdiniekus. Iepriecina vairākas veiksmes, piemēram, Rīgas Almanahā ievietotās Olafa Stumbra un Linarda Tauna kopas Sergeja Moreino talantīgajā atdzejojumā.

Izrādās, ka mūsu jaunības interese par JG dzejniekiem arī šajā ziņā nav bijusi veltīga.

Irīna Cigaļska, Rīgā
[rakstniece, latviešu daiļdarbu tulkotāja krieviski]

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: