RSS

“Kā smaržīgs ziediņš prērijā – Lavrentijs Paličs BERIJA!..” – No B. Daukšta biogrāfijām iekšzemē.

11 Jun

Zinādami, ka esmu dzimis Preiļu rajona Lavrentija (Pavloviča}  Berijas vārdā nosauktā kolhoza partizāņu mežu teritorijā, mani kursa un Uni biedri, vēsturnieki turēja mani aizdomās, ka mana jaunā un trakulīgā mammīte mani IR… saudzīgi, bet visdziļākajā slēptākajā pretvaru ironijā  – īsto identitāti piesegdama, – tā burvestīgi, reizēm pat daiļi  regulatīvi konstruējusi..

Nu, piemēram, pateicoties savai radiniecei Jaudzemu ciema padomē,  – trīs reizes pārdomājusi manu okupācijai izdodamo, tālāko biogrāfiju, divreiz mainījusi manu dzimumu…

un – beidzot autoritāri noformējusi  par manu dzimšanas datumu tieši pašu visskaistāko XX gadsimta vidusskaitli – 12.12.1950, kā arī –

pat vārdu un tēva vārdu man bija devusi (dziļāk ņemot,  pilnīgi praktiskos, sargājošos nolūkos) – pašam  Berijam paralēlīgi skanošu – БОНИФАЦИЙ ПАВЛОВИЧ

Kurš gan 1950.gadu sākumā  nebūtu dzirdējis katrā okupācijas skolā  skandētās čekas dzejas vārsmas:

“Цветок в душистых прериях – Лаврентий Палыч БЕРИЯ…”

Neslēpšu, ka īstenībā  mans īstais un vēlāk katoliski stiprinātais vārds sākotnēji  bija  IGNĀTS jeb Ugunīgais, – kā vecamtēvam.  Savukārt – tēva vārds .. – nu, lai tālākais viss paliek mammītes ziņā..

Jo, kā draudīgi jau iepriekš Krievijā mēdza brīdināt  čekas priekšnieku Jagodu slavinošā  dzejā:

Ты мне тут не веселись,

Коммунист с пол года.

Спесь те разом отобьет

Женечка Ягода..

… Dažus gadus vēlāk to Beriju nošāva  – 1953. gadā.

Kā toreiz dažs smēja:

Цветет в Тбилиси алыча

Не для Лаврентий Палыча.

А для Клемент Ефремыча

И Вячеслав Михалыча..

Bet Aglonas pusē  Berijas kolhozu nosauca turpmāk par “Ainavu”. Piesardzības labad.  Ja nu kas atkal…

IMG_9401

Un viss tas toreiz notika

…”Прославляя до небес

Мать твою КПСС..”

IMAGE0782IMAGE0780

Lielā ukraiņu kolēģa un mazās Ķīnas sūtņu apsveikums.

IMAGE0779

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: