No dienasgrāmatām:
… satieku uz ielas pie „Saktas” (…) Imantu, viņš aizstiepj mani uz „(Dieva) ausi ”… nodzeram 200 gr. konjaka.
21. XII 82:
Redzu Bergmani „mūžīgi” un Aivaru Neibartu pirmoreiz.. „Ausī”.

***

Kāpnes uz “Dieva ausi”

nu kā es varu justies,
Aviņjonā, kur platānas tik tiklas,

dzidrumā,
upes stiklā
es ieeju tur taisni kā debesīs

no nekad nepabeigtā tilta
tieši Dieva ausī,
visu franču bērnu miega dziesmiņā,

uz kāpnēm savās dienasgrāmatās
tevi vēl neatradis, –
naktīs pēc tam tikai

un kad tu man pārmet,
ka es tevi nekad nepamanīju

tik daudz kas nav taisnība –
tevi
es mūžīgi redzu kāpnēs

tā ir glezna,
jo citādi iznāktu,
ka arī Mikelandželo nav pratis –
ne gleznot –
ne pamanīt

tik ģeniāli tu esi iezīmēta,
tu visa tur spoguļojies,
pat, ja tikai
puse upes zem tilta aiztek

***

tās Dieva auss kāpnes tagad
ir manu atmiņu ešafots –

un top nāvīgi svarīgi,
ko tu vēlies un sapņo,
kad uzej…