Monthly Archives: November 2015
Rudens Costa del Sol. – Tu ar skatieniem mani bojā…
Tu ar skatieniem mani bojā, –
Acu prieks, klaiņu pasaules stāds…
Līcī vējš viļņos sacēlis bojas,
Un pie kājām tev nokrīt mans prāts…
Prāts kā atļāvējs, prāts – kā liedzējs,
Man ar viņu jau sakars zūd —
Mazā sezonas bārmene – spiedze –
Laista vīnu, ko sauc “Nevar būt”…
Tu ar skatieniem mani bojā —
Saulesraibumains topu kaut kāds —
Bet – ir rudens.
Vāc saultverus projām.
Visur beidz te kaut ko,
Kad tu – sāc…
Mūžīgais dzinējs. Uz rīta darbu!
pasaule bija mitra no rīta
un sievišķīga
bet lietus vēl,
nelietis,
lija…
nu tu esi iztrakojies, es
viņam teicu,
beidz,
tu esi iztrakojies,
es viņam teicu –
pērkons, rau, jūrā
uz zviedriem
kāds pierimis
aiziet…
labi varbūt,
bet varbūt pat labi:
manā karaliskajā pilsētā
peļķes šļakatu kronīšiem kronējās,
kas šīszemes princesēm domāti,
palaidnīgām mazliet
un jautrām.
— zem mansardiem zaļganiem skvērā
jau izķēra avīzes,
“uz darbu” – vibrēja dziļi,
maigi un neapsegti
tavas lūpas pēc kafijas
vēl paspēja
alvas zaldātiskumu man noņemt
un austrumos milzīga
cēlās jau saule
kā mākslinieks šķiežoties
toņiem…