RSS

Monthly Archives: February 2015

Videonovērošana fiksējusi ŅEMCOVA nogalināšanu. – EKSKLUZĪVS!

 
Leave a comment

Posted by on 28/02/2015 in Aktuāls todien, Dokumenti, Galerija

 

Kristīnes JARINOVSKAS raksts: – Kara otrais gads: terors un ŅEMCOVS. – Vēsturi atceroties. – … “Jūs nošaus.”

Kristīne Jarinovska,

Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas

priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes lietās

Šodien

Pirms astoņām ziemām, 2008. gada saulainā maija vakariņu laikā ar opozīcijas politiķi runājoties par šo un to, tajā skaitā par Kremļa saimnieka spējām noturēties, vairāk prātoju, kuram no mums būs vairāk taisnības attiecībā uz premjera un prezidenta amata rokādēm, nevis par mana sarunu biedra nākotnes izredzēm kļūt par savas valsts vadītāju, tomēr noteikti nepieļāvu, ka tā būs mūsu pēdējā tikšanās reize un par viņu būs jādomā nevis kā pierasts – ar smaidu par patmīlīgu, lepnu, dzīves baudas pazīstošu cilvēku ar visām savām cilvēciskajām vājībām, – bet kā par simbolu robežšķirtnei, kā autoritāra valsts, kura atbalsta starptautisko terorismu, tomēr pāriet savu Rubikonu, vēršoties pati par teroristisku organizāciju, sasaucoties ar savu šaušalīgo, melno totalitāro pagātni. Atceroties Borisu Ņemcovu.

Pirms astoņdesmit gadiem izpildīja nāvessodu latviešu komunistei Mildai Draulei. 1934. gada 29. decembra laikrakstā Pēdējā brīdī redzam rakstu «Noslēpumainie trīsdesmit punkti», kur burtus slēpjoši punkti apsūdzībā ir kādas valsts nosaukums un kāda diplomāta uzvārds, kurš it kā esot uzpircis slepkavu Nikolajevu, pamatojoties uz paša un sievas Mildas Draules čekā iegūtām «liecībām», lai nogalinātu populāro Ļeņingradas boļševiku partijas sekretāru Sergeju Kostrikovu jeb Kirovu. Izrādījās, ka šie anonīmie punkti bija Latvijas konsuls Padomju Savienībā Georgs Bisenieks, kas sajaukts kopā ar teroristu grupām, fašistiem, angļu spiegiem, trockistiem, zinovjeviešiem un greizsirdības motīvu. Smoļnija darbinieces Draules sakarā visi kopīgi mudinājuši, finansējuši un organizējuši harismātiskā Kirova nāvi. Par vainīgiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs, arī latvietis Vasīlijs Ulrihs atzina arī pašu Mildu, viņas māsu Olgu, māsas vīru Romānu Kulišeru, blakus dzīvokļa kaimiņieni; konstatēja, ka radi Latvijā ir tirgotāji, vainoja Mildas cietumā esošo brāli, kā arī notiesāja trīspadsmit citus ar lietu galīgi nesaistītus cilvēkus. «Izmeklēšana» piecos procesos secināja, ka nošaujami ir 17 cilvēki, ieslogāmi 76, izsūtāmi 30. Pēc tam izsūtīja vēl 988 vainīgos no politbiroja locekļu Zinovjeva un Kameņeva partijas iekšējās opozīcijas. Bez šiem svarīgākajiem pēc Kirova slepkavības izsūtīja vēl apmēram 12 tūkstošus sociāli bīstamo elementu. Tad sākās nopietnāka «Kirova plūsma», kurā represēja ap 40 tūkstošiem cilvēku, radās jauns sugas vārds – trockistiski-zinovjeviskā teroristiskā grupa. Vēlāk sākās viens no divdesmitā gadsimta baisākajiem genocīdiem, Lielais terors, kurā nošāva vien pēc dažādiem aprēķiniem no 0,6 līdz 1,2 miljoniem.

Vainīgi Kirova noslepkavošanā bija visi, kas gadījās pa rokai, izņemot vienu cilvēku, kam par konkurenta, saņemoša vairāk balsu partijas kongresos par ģenerālisimusu, nāve bija acīmredzami izdevīga, –Staļinu. Atbilstoši mūsdienās: jau šobrīd ir vienalga, kādu izmeklēšanu veiks Vladimira Putina vadīta starptautiskā terorisma atbalstītājvalsts, īpaši, ja atbilst patiesībai, ka pats «personiski uzraudzīšot, lai izmeklēšana būtu ātra, pilnīga un taisnīga». Putina publiskā uzvedība pēdējās stundās tik spilgti atgādina Staļina uzvedību Kirova slepkavības lietā, ka nevilšus prasās šausminošas aizdomas, vai viņš tīšām nepriecājas par iespēju nesodīts izspēlēt šo līdzību. Lietuvas prezidente precīzi ir uztvērusi šo niansi – slīgšana atpakaļ totalitārisma terorā pret savu tautu.

Fakts ir skaidrs un drausmīgs – ass, aktīvs, starptautiski pazīstams bijušais Putina opozicionārs, bijušais valdības vadītāja vietnieks ir publiski, brutāli nošauts pie Kremļa sienām dienu pirms opozīcija gatavojās plašai demonstrācijai «Pavasaris» pret režīmu un Krievijas jau gadu ilgstošo karu ar Ukrainu. Pēc tam, kad pēdējā intervijā reiz Jeļcina plānotais pēctecis pauda tiešas bažas par savas dzīvības apdraudējumu no Putina puses tādēļ, ka iebilst pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Ja Eiropas un civilizētās pasaules valstu elites kaut ko vēl nesaprata, kad no Krievijas armijas ieročiem krita tūkstoši savu tēvzemju aizstāvju, nevainīgu civiliedzīvotāju, sieviešu un bērnu Gruzijā un Ukrainā, kad Krievijas armija notrieca civilās aviācijas lidmašīnu ar malaiziešiem un austrāliešiem, skarot ar savu karu visu pasauli, tad tagad jau ir pēdējais brīdis pamosties. Signāls ir pilnīgi skaidrs.

Simboliski, ka staļiniskā imperiālisma stila Lielais Maskavas upes tilts, uz kura notika slepkavība, ir celts 1937. gadā Lielā terora laikā. Terora akts uz betona Lielā Maskavas tilta sūta betoncietu ziņu Eiropas politiķiem: «Jūs nošaus.» *********

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/549716-kara_otrais_gads_terors_un_nemcovs

***

Депутат от КПРФ: Немцов — не Киров и не Кеннеди

Сергей Обухов подчеркнул, что из убийства известного политика нельзя делать катастрофу, которая изменит мировой уклад.

http://lifenews.ru/news/150524http://lifenews.ru/news/150524

 

Par ŅEMCOVA mātes ļauno nojausmu. – SADAĻSKIS.

https://i1.wp.com/www.niann.ru/_data/objects/0040/2624/icon.jpg
 

— Она серьезно этого боится или как бы в шутку?

— Нет, она серьезно боится. Она умный человек. Она очень этого боится.
Она еще и пожилой человек, поэтому понятно, что у нее есть всякие возрастные опасения.
В этом возрасте много чего боятся, но за себя она не боится, а за меня боится.

https://i0.wp.com/www.niann.ru/_data/objects/0040/2632/icon.jpg
Полное интервью Немцова “Собеседнику”:
http://sobesednik.ru/politika/20150228-polnoe-intervyu-nemcova-sobesedniku-esli-by-ya-boyalsya-puti

 

UPURIS.

 
 

Neraudi, māt.. – Āfrobanderietis Felikss dzied.

 
 

Boriss ŅEMCOVS. – Vakar nogalināts MASKAVĀ. – SVOBODAS tiešraide.

 

Raksts par Latvijas KGB dokumentu izpētes komisijas līdzšinējo vēsturi. – Ar izvērsumiem.

Autore ir Dr.iur.,
Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas
priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos
***

Par diviem “diplomātiem”, diviem maisiem, čekistiem, stukačiem, zinātniekiem un dažiem politiķiem 8

Vairs nav neviena cilvēka, kurš varētu pateikt, kas noticis ar visiem VDK dokumentiem
Vdk-agenti_trifanova-media_large
VDK aģentūras kartotēkas čemodāniņš Stūra mājas ekspozīcijā. Foto: Evija Trifanova, LETA

***

Ja otrajā lasījumā likums vēl paredzēja izpēti valsts zinātnisko programmu ietvaros (ir tāda budžeta daļa Izglītības un zinātnes ministrijai “Valsts pētījumu programmas”, kur ir atklāti konkursi), tad trešajā un galīgajā lasījumā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikuma valsts atteicās no formulējuma, ka VDK dokumenti ir Latvijas Nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, nosakot, ka tā ir “nacionālā dokumentārā mantojuma” daļa, bet pēc Nacionālās drošības komisijas priekšlikuma izveidoja jaunu institūciju “Ministru kabineta izveidotu speciālu starpdisciplināru komisiju”, kura atbilstoši šī likuma mērķim ir zinātniska. Tikai pēc šīs komisijas zinātniskās izpētes nu dokumenti kopš 2014.gada 22.maija likuma pieņemšanas būs pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Līdz ar to, spriežot sistēmiski, likumdevējs ar 2014.gada 22.maija likumu sašaurināja to zinātnisko institūciju skaitu, kurām no 2011.gada 25.maija līdz 2014.gada 22.maijam bija pieejama aģentūras kartotēka līdz vienai Ministru kabineta izveidotai zinātniskai institūcijai.

Likumprojekta izstrādes gaitā publiski bija pausti zinātnieku viedokļi, piemēram, Dr.hist. Daina Bleiere teica: “Vēsturniekiem [..] jāpiedalās pētniecības organizēšanā. Valsts finansējums projektu konkursu veidā jāsadala un jānovirza konkrēto dokumentu izpētei vai nu individuāliem pētniekiem, vai institūcijām. Ierēdņu skatījums uz šiem dokumentiem varētu būt formāls, sašaurināts, un pastāvētu risks izkropļot vēstures kopainu.” Dr.hist. Ainārs Bambals akcentēja: “Mana vienīgā vēlme ir, lai to dara profesionāļi.” Dr.hist. Ritvars Jansons uzsvēra: “Jābūt vienai pētniecības institūcijai, piemēram, Latvijas Nacionālais arhīvs, TDSC vai Latvijas vēstures institūts, kuras vēsturnieku vadībā varētu koordinēt pētniecības procesu” (Briede, Madara. Latvijas Avīze, 2014. gada 9. maijs). No minētajām institūcijām zinātniskās institūcijas statuss ir tikai Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtam.

2014.gada jūlijā, pateicoties izglītības un zinātnes ministres Dr.habil.philol. Inas Druvietes iniciatīvai, tika sākta LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas veidošana. Tās personālsastāvu neizvēlējās ministre, bet zinātniekus ar doktora zinātnisko grādu izvirzīja Latvijas Vēstures institūts, Vēstures un filozofijas fakultāte un Latvijas Nacionālais arhīvs, kurš izvirzīja arī vienu galveno arhivāru, kuram nav zinātniskā grāda, taču kurš tiešā veidā strādā ar VDK dokumentiem arhīvā. Pēc savas iniciatīvas savus pārstāvjus pieteica Latvijas Okupācijas izpētes biedrība – Bonifāciju Daukštu un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs – Rudīti Meņģelsoni (Kalpiņu).

Ministru kabinets LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisiju izveidoja 2014.gada 5.augustā. Valdībai iesniegtajos dokumentos: komisijas priekšsēdētāja amatā Dr.hist. Kārlis Kangeris, vietnieki Dr.hist. Ritvars Jansons un Dr.iur. Kristīne Jarinovska, kā to rekomendēja Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Dr.hist. Andris Šnē, kā arī komisijas administratīvā vadītāja amatā Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes lietās Armands Plāte.

***

***

 

 
 
%d bloggers like this: