Pirms astoņdesmit gadiem izpildīja nāvessodu latviešu komunistei Mildai Draulei. 1934. gada 29. decembra laikrakstā Pēdējā brīdī redzam rakstu «Noslēpumainie trīsdesmit punkti», kur burtus slēpjoši punkti apsūdzībā ir kādas valsts nosaukums un kāda diplomāta uzvārds, kurš it kā esot uzpircis slepkavu Nikolajevu, pamatojoties uz paša un sievas Mildas Draules čekā iegūtām «liecībām», lai nogalinātu populāro Ļeņingradas boļševiku partijas sekretāru Sergeju Kostrikovu jeb Kirovu. Izrādījās, ka šie anonīmie punkti bija Latvijas konsuls Padomju Savienībā Georgs Bisenieks, kas sajaukts kopā ar teroristu grupām, fašistiem, angļu spiegiem, trockistiem, zinovjeviešiem un greizsirdības motīvu. Smoļnija darbinieces Draules sakarā visi kopīgi mudinājuši, finansējuši un organizējuši harismātiskā Kirova nāvi. Par vainīgiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs, arī latvietis Vasīlijs Ulrihs atzina arī pašu Mildu, viņas māsu Olgu, māsas vīru Romānu Kulišeru, blakus dzīvokļa kaimiņieni; konstatēja, ka radi Latvijā ir tirgotāji, vainoja Mildas cietumā esošo brāli, kā arī notiesāja trīspadsmit citus ar lietu galīgi nesaistītus cilvēkus. «Izmeklēšana» piecos procesos secināja, ka nošaujami ir 17 cilvēki, ieslogāmi 76, izsūtāmi 30. Pēc tam izsūtīja vēl 988 vainīgos no politbiroja locekļu Zinovjeva un Kameņeva partijas iekšējās opozīcijas. Bez šiem svarīgākajiem pēc Kirova slepkavības izsūtīja vēl apmēram 12 tūkstošus sociāli bīstamo elementu. Tad sākās nopietnāka «Kirova plūsma», kurā represēja ap 40 tūkstošiem cilvēku, radās jauns sugas vārds – trockistiski-zinovjeviskā teroristiskā grupa. Vēlāk sākās viens no divdesmitā gadsimta baisākajiem genocīdiem, Lielais terors, kurā nošāva vien pēc dažādiem aprēķiniem no 0,6 līdz 1,2 miljoniem.

Vainīgi Kirova noslepkavošanā bija visi, kas gadījās pa rokai, izņemot vienu cilvēku, kam par konkurenta, saņemoša vairāk balsu partijas kongresos par ģenerālisimusu, nāve bija acīmredzami izdevīga, –Staļinu. Atbilstoši mūsdienās: jau šobrīd ir vienalga, kādu izmeklēšanu veiks Vladimira Putina vadīta starptautiskā terorisma atbalstītājvalsts, īpaši, ja atbilst patiesībai, ka pats «personiski uzraudzīšot, lai izmeklēšana būtu ātra, pilnīga un taisnīga». Putina publiskā uzvedība pēdējās stundās tik spilgti atgādina Staļina uzvedību Kirova slepkavības lietā, ka nevilšus prasās šausminošas aizdomas, vai viņš tīšām nepriecājas par iespēju nesodīts izspēlēt šo līdzību. Lietuvas prezidente precīzi ir uztvērusi šo niansi – slīgšana atpakaļ totalitārisma terorā pret savu tautu.

Fakts ir skaidrs un drausmīgs – ass, aktīvs, starptautiski pazīstams bijušais Putina opozicionārs, bijušais valdības vadītāja vietnieks ir publiski, brutāli nošauts pie Kremļa sienām dienu pirms opozīcija gatavojās plašai demonstrācijai «Pavasaris» pret režīmu un Krievijas jau gadu ilgstošo karu ar Ukrainu. Pēc tam, kad pēdējā intervijā reiz Jeļcina plānotais pēctecis pauda tiešas bažas par savas dzīvības apdraudējumu no Putina puses tādēļ, ka iebilst pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Ja Eiropas un civilizētās pasaules valstu elites kaut ko vēl nesaprata, kad no Krievijas armijas ieročiem krita tūkstoši savu tēvzemju aizstāvju, nevainīgu civiliedzīvotāju, sieviešu un bērnu Gruzijā un Ukrainā, kad Krievijas armija notrieca civilās aviācijas lidmašīnu ar malaiziešiem un austrāliešiem, skarot ar savu karu visu pasauli, tad tagad jau ir pēdējais brīdis pamosties. Signāls ir pilnīgi skaidrs.

Simboliski, ka staļiniskā imperiālisma stila Lielais Maskavas upes tilts, uz kura notika slepkavība, ir celts 1937. gadā Lielā terora laikā. Terora akts uz betona Lielā Maskavas tilta sūta betoncietu ziņu Eiropas politiķiem: «Jūs nošaus.» *********