RSS
Image

ČEKAS ARHĪVU atdošanas prasījumi. – Solījumi, aizbildinājumi un neatdevumi. – Neredzēts neredzētu dokumentu krājums..

21 Jan

http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/latvijas-vesturnieki-pirmo-reizi-piekljus-daljai-krievijas-arhii.a69838/

Zunda.

Viņš saka, ka jau 5. decembrī Maskavā ir gaidāma, iespējams, līdz šim vissarežģītākā komisijas sēde. Tajā tiks runāts par Latviju un Padomju Savienību Otrā pasaules kara laikā. Par šo posmu abu valstu vēsturniekiem ir ļoti atšķirīgi viedokļi.

Līdz šim nav arī saņemta arī pieeja citiem Krievijas iestāžu arhīviem, piemērām, Militārajam arhīvam un bijušajam Valsts drošības komitejas, tagad Federālā drošības dienesta arhīvam.

Tomēr Zunda esot pozitīvi noskaņots.

„Komisijas sastāvā ir tāds Hristoforova kungs. Viņš vada departamentu Federālās drošības dienesta arhīvā vai KGB arhīvā bijušajā. Viņš teica, ka viņš darīs visu maksimālo, lai mūsu pētnieki varētu piekļūt šiem arhīvu dokumentiem un teica, lai mēs rakstām savas tēmas un jautājumus, sūtam viņam un, ka viņš darīs visu iespējamo, lai mūsu rīcībā nodotu kaut kādus ( B.D. – ???) dokumentus,” klāsta Zunda.

Vēsturnieks gan piebilda, ka komisijas darbu ietekmē arī tā saucamais labvēlīgais politiskais fons. Proti, ja attiecības starp abām valstīm ir labas, tad arī vēsturniekiem ir lielākas iespējas piekļūt līdz šim nezināmajai informācijai.

Te gan jāpiebilst, ka valdība nesen bez diskusijām atjaunoja Okupācijas seku aprēķināšanas komisijas darbu. Turpmāk tā darbosies Tieslietu ministrijas paspārnē un tās darbībai nākamgad tiks tērēti 54 000 eiro, valdības sēdē norādīja tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels. „Šāda komisija jau tika izveidota 2005. gadā un darbojās līdz 2009. gadam. 2009. gada augustā, līdzekļu trūkuma dēļ, ekonomiskās krīzes apstākļos, šī komisija ir pārstājusi darboties, lai gan juridiski nekad tā nav tikusi izbeigta. Šādas komisijas nepieciešamību nosaka Saeimas 2005. gada deklarācija, kur ir arī rakstīts, ka Saeima uzdod izveidot šādu komisiju Ministru kabinetam,” saka Tomels.

Krievija nekad nav atzinusi, ka padomju laikā Latvijai varētu būt nodarīti kādi zaudējumi, un līdz ar to arī diezgan kritiski ir uzņēmusi šādas komisijas darbu. Tādēļ jautājums, kā okupācijas seku aprēķināšanas komisijas darba atjaunošana varētu ietekmēt Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbu un arī attiecības kopumā pagaidām paliek atklāts.

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: