Salīdziniet tomēr un izanalizējiet rīcībā esošos arhīvu dokumentus un skaitļus! – rosināja savulaik viszinis Elmārs STABIŅŠ..

Viņš nav melotājs. Un ne man vienam zināms, ka savulaik viņš atcerējies gadījumus

ar pēdējo RRR palikušo speciālo NOklausīšanās IERĪČU pārdošanu.

P.S.
Kā smejies, – “.. un gaismas nav tais istabās.”

INTERESANTI gan. Par tām NOKLAUSĪŠANĀS  PRETPASĀKUMU IEKĀRTĀM..

Pat, tā teikt, “sensāciju nekārotājiem” taču mūslaikos ir likumīgas tiesības zināt:

Kas bija tie (un – kad un kur) – daudzie sarunu vedēji, kuru sarunu noslēpumu sargāšana bija okupācijas varai tik pirmšķirīgi svarīga?

Un kas bija tie šausmīgie SARUNU NOKLAUSĪTĀJI okupācijas režīmā?

Varbūt ne “vabolītes”, bet, varbūt,  lielās VDK milzu “vaboles” tapa tepat Daugavmalā?