RSS

“Carj latyšskij Vidvut..” – ko PUTINS domā, ŠOS vārdus vai ikvakar lasot KARAMZINA “Krievijas vēsturē”?

01 Nov

http://www.ir.lv/2010/12/4/latviesu-vidvuts-krievijas-vesture

Latviešu Vidvuts Krievijas vēsturē

Balti likuši pamatus arī Maskavas caru Romanovu dinastijai!

Pirms pāris gadiem slavenajā intervijā par savu privāto dzīvi aģentūrai Bloomberg Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins pavēstīja, ka viņš katrā brīvā brīdī ar nedziestošu aizrautību lasa fundamentālo Nikolaja Karamzina “Krievijas vēsturi“. Grūti iedomāties, ka ne tikai Putinam, bet arī jebkuram citam vērīgam lasītājam Karamzina foliantos varētu palikt nepamanīti (pilnīgi neapejamu interesi neraisot) visi īpašie, daudzkārt tur minētie un akcentētie mūsu sentēvu baltu – latviešu un lietuviešu – izcilie “res gestae”, jeb, kā paši savās valodās mēdzam to teikt – dižie veikumi un darbi.

Jādomā, ka, lieliem un augstiem interesentiem Maskavā un Rīgā – saprotamā veidā un pirmā kārtā – vajadzētu gan tapt pieietamam (reizumis varbūt pat kā dāvanai safjāna vākos tapt pasniegtam) vismaz kādam no dižā krievu vēsturnieka Karamzina darbu visadekvātākajiem, pilnīgākajiem, “pirmatnējiem” izdevumiem. Jo ir taču skumji zināms, ka krietna daļa no dižā vēsturnieka izmantotajiem dokumentiem un hroniku avotiem (sevišķi atsaucēs) vēlākos izdevumos tika mērķtiecīgi rupji koriģēti, sagrozīti vai ekscerpējošā veidā izņemti un nīcināti vēsturi sev par labu cenzējošo valdinieku, tā teikt, vajadzīgā tēla izkopšanas interesēs.

Tāpēc patīkami apzināties, ka mums izpētes rīcībā ir Sanktpēterburgā 1842.gadā iznākušās Karamzina “Krievijas valsts vēstures” piektais izdevums (trīs grāmatās, 12 sējumos), ieskaitot patiešām “pilnīgu piezīmju krājumu”,- pati neskartība, kas nāk no lieliskā “Kurlandische Ritterschaftsbibliothek” grāmatu pūra.

Tas šoreiz ir īpaši svarīgi, jo savulaik mediju komentāros, labticīgi paļaudamies un uzticēdamies (un nevildamies!), es bez personiskas avotu acīmredzēšanas biju citējis labu Karamzina rakstu zinātāju, krietnu novadnieku – trimdas latgaļu vēsturnieku un valodu pētnieku Miķeli Bukšu. Toreiz, pavisam nešaubīgas precizitātes apliecinājumam, vēl nebiju pats pārbaudījis viņa paustos apgalvojumus pilnās Karamzina publikācijās.

“Balti ir likuši pamatus arī Maskavas caru Romanovu dinastijai !” tā burtiskā veidā skanēja kopsavilkts Bukša Karamzina Krievijas vēstures 1842.gada izdevumā rastais atklājums.

“Karamzina Krievijas valsts vēstures avotu reģistros,” uzsvēra Bukšs, “ir daudz oriģinālu norādījumu, un tur ir atrodams kāds tīri sensacionāls izraksts no vecajiem arhīvu materiāliem, kas tagad vairs nav pieejams un ko modernā Krievijas vēsture arī pilnīgi noklusē. Un, proti:

Krievijas caru Jurjev – Romanovu dinastija balstās uz vienu no latviešu ciltstēviem.

Lieta tāda: 1287.gadā no Prūsijas ienācis kāds VIDVUTS ar saviem divi dēliem, kļuvis par Maskavas caru, pieņēmis kristīgo ticību – pravoslaviju un saucies par Joannu. Par šo faktu Karamzins runā savas vēstures II sēj. 58.lpp. (1842.gada izdevums) un vēl tā paša sējuma piezīmēs 26.lpp. Tur ierakstītais teksts tulkojumā skan: “Ģenealoģijas grāmatās ir sacīts, ka Andrejs Jāņa dēls Kobyla (vai Kubuls) ir viens no pirmā cara, latvieša Vidvuta, pēctečiem…”

(Seko ģenealoģisks tālākuzskaitījums.) Tā kā Anastasija tika noindēta un Jānis Briesmīgais savu dēlu nogalināja, tad caru secība atkal nosvērās uz Jurjevu – Romanovu līniju, kuras ciltstēvs bija “carj Latyšskij Vidvut”…”

(No pētījuma M.Bukšs. “Latgaļu volūdas un tautas izplateibas problemas”, “Latgaļu izdevnīceiba”, Minchene, 1961., 148.-149.lpp.)

Kurš gan šos faktus mūsu zemē ir kādreiz noliedzis???

Un kāpēc gan tos aizmirst, izvairīties lieti pieminēt un arīdzan pragmatiski neizmantot?

Jo, ko gan tur vairs padarīt – ja nu bija mūsu pirmtēvos tas Maskavas latviešu cars, ta’ cars!
IMAGE2682
IMAGE2681

IMAGE2680

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: