Tu ar skatieniem mani bojā,
Acu prieks,
Acu prieks,
klaiņu pasaules stāds…
—
Līcī vējš viļņos sacēlis bojas,
Bet – pie kājām tev
nokrīt mans prāts…
—
Prāts kā atļāvējs,
prāts kā liedzējs –
man ar viņu
jau sakars zūd…
—
Mazā sezonas bārmene –
spiedze –
laista vīnu,
ko sauc “Nevar būt”…
—
Tu ar skatienu mani bojā –
saulesraibumains kļūstu
kaut kāds…
—
Bet – ir rudens,
vāc saultverus projām…
—
Visi steigt beidz –
—
Līcī vējš viļņos sacēlis bojas,
Bet – pie kājām tev
nokrīt mans prāts…
—
Prāts kā atļāvējs,
prāts kā liedzējs –
man ar viņu
jau sakars zūd…
—
Mazā sezonas bārmene –
spiedze –
laista vīnu,
ko sauc “Nevar būt”…
—
Tu ar skatienu mani bojā –
saulesraibumains kļūstu
kaut kāds…
—
Bet – ir rudens,
vāc saultverus projām…
—
Visi steigt beidz –
jau to,
ko tu sāc…
ko tu sāc…