U. Ģērmaņa nozīme pretčekistiskajās aktivitātēs un sabiedriskās domas veidošanā ar saviem rakstiem, grāmatām un referātiem bija tik liela, ka okupētās Rīgas vadošie orgāni (tūlīt pēc grāmatas «Tā lieta pati nekritīs» iznākšanas) 1971. gada rudenī nosūtīja speciālā komandējumā uz Stokholmu VDK virsnieku Imantu Lešinski,

kas nodod LPSR VDK izlūkošanas daļas priekšnieka Romanovska brīdinājumu par «iespējamām nepatīkamām prettautiskās darbības sekām», jo Rīgā Ģērmaņa darbība un publicētās grāmatas tiekot vērtētas kā «ideoloģiskās diversijas plāns pret PSRS un Latvijas socrepubliku».

Taču pēc šīs vizītes “ideoloģiskā diversija” tikai pastiprinājās, un drīz arī Imants Lešinskis tai pievienojās, pārbēgdams uz ASV. Šai pārbēgšanā un vēlākajā Lešinska pretkrieviskajā darbībā liela ietekme bija Ģērmanim. Viņa rokās arī nonāca Lešinska ārkārtīgi plašā informācija par VDK graušanas darbu pret latviešu trimdu Rietumos.

Jāpiebilst, ka vairāki Ģērmaņa aprūpētāji un franču konjaka nesēji ir ņēmuši nelaikā galu (Ivars Ķezbers...(..)

Alberts Liepa ar segvārdu Gaišumiņš (…)…

***

 Šis  čaklais  “Gaišumiņš”   KGB vajadzībām bija izveidojis nostāstiem apvīto, daudzplākšņaino, trimdinieku sabiedrības saikņu saiknes atsedzošo t.s. A. Liepas EMIGRANTU KARTOTĒKU, kurā ietilpuši gandrīz visu aktīvāko trimdas darbinieku un organizāciju raksturojumi (īpaši noderīgi   KGB  “aktivitāšu” gadījumiem).

KUR gan  tagad  PALIKUSI šī izkoptā un ar KGB prēmijām veicinātā KARTOTĒKA?

Nu KUR?

DIGITALIZĀCIJA un tauta gaidīt gaida. Tās gandrīz 2000 “vienības”..

 ***.

..Kopā ar Ulda tuvākajiem draugiem un līdzstrādniekiem Stokholmā Liju Švābi, Agni Balodi, Vilni Zaļkalnu, Jāni Zalcmani, Brūno Kalniņu tādējādi izdevās atsist visus VDK veidojuma — Kultūras sakaru komitejas — un padomju vēstniecības izlūkdienesta darbinieku mēģinājumus apklusināt trimdu un padarīt to par paklausīgu ieroci krievu šovinistu izplānoto pasākumu veikšanai.