Skatot S. Radzobes rediģēto rakstu krājumu “1945-1950: teātris, drāma, kritika”,2013, 160.lpp.
Man vienmēr ir licies, ka Čakam daždien pat sagādāja baudu viņam vien līdz zaigojošam absurdam atslēgtās, atvaļinātās irgas, kas slēpās aiz groteskās nopietnības padomju laika literārajās jaundarībās.