RSS

Cik tad reizes akadēmiķis Čubarjans jau atzinis Baltijas okupāciju – bez pēdiņām? – I nejautājiet!

30 Nov

Krievijas akadēmiķis atzīst Baltijas okupāciju
Juris Ciganovs, «Latvijas Avīze»

Ceturtdiena, 2005. gada 14. jūlijs 02:00 Komentāri: (0)

Viens no Krievijas vadošajiem politoloģijas žurnāliem «Rossija v globaļnoi poļitike» («Krievija globālajā politikā») publicējis pazīstamā Krievijas vēsturnieka, Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūta direktora akadēmiķa A. Čubarjana pārdomas par dažiem neskaidriem un diskutējamiem Krievijas vēstures jautājumiem, kuri pēdējā laikā kļuvuši par politisko spekulāciju objektiem, arī Latvijā.

Viens no tādiem «baltajiem vēstures plankumiem», kā uzskata akadēmiķis A. Čubarjans, ir 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa pakts. «Šis vairāk nekā pirms 60 gadiem noslēgtais pakts joprojām negatīvi ietekmē Krievijas attiecības ar dažām kaimiņvalstīm un sekmē Krievijas kā sliktā tēla kultivēšanu Baltijas valstīs un Centrāleiropā, pirmām kārtām Polijā. Krievijas kritiķi pārmet, ka pakts kļuvis par 2. pasaules kara sākuma ieganstu, ka saskaņā ar noslēgto vienošanos Staļins un Hitlers sadalīja Poliju un pēc tam Padomju Savienība sākumā anektēja un tad okupēja Baltijas valstis.» Tomēr, kā uzskata A. Čubarjans, šo padomju–vācu vienošanos nedrīkstot uztvert viennozīmīgi. «Molotova–Ribentropa pakts ir loģisks turpinājums noziedzīgai 1938. gada Minhenes vienošanai, kurā sadalīja Čehoslovākiju un pavēra ceļu hitleriskās Vācijas ekspansijai Eiropā. Savukārt loģisks turpinājums Molotova–Ribentropa paktam bija Jaltas konference, kurā tieši Lielbritānijas toreizējais premjers V. Čērčils piedāvāja Staļinam sadalīt ietekmes sfēras Eiropā pēc uzvaras pār Vāciju.»

Jautājumā par to, vai šodien Krievijai vajadzētu atvainoties Baltijas valstīm par okupāciju (jāpiezīmē, ka A. Čubarjans savās publikācijās 1940. gada notikumus Baltijā sauc tieši par «okupāciju»), akadēmiķis raksta: «Ir bezjēdzīgi diskutēt par to, vai Baltijas valstis iekļāvās PSRS bez pēdējās atbalsta. Acīmredzami, ka arī sekojošās represijas, kuras tika veiktas pēc labākajām padomju tradīcijām, ir nekavējoši jānosoda. Tomēr jāņem vērā, ka 1939.–1941. gada notikumi bija sarežģītu politisku apstākļu radīti, kurus pētot šodien pilnīgi jāatmet politiskās ambīcijas. Politika nedrīkst kļūt par vēstures ķīlnieci.[..] Jāatceras, ka 1989. gadā PSRS Tautas deputātu kongress jau nosodīja Molotova–Ribentropa paktu, pasludinot to par noziedzīgu. Tad pat padomju valdība atvainojās Polijai par tās pilsoņu noslepkavošanu Katiņā. Un, ja Krievijas kritiķi šodien uzskata, ka Krievijai jāatbild par padomju politiku attiecībā pret Baltijas valstīm un Poliju pēckara gados, tad Krievija kā PSRS pēctece «manto» arī perestroikas gadu Padomju Savienības oficiālos lēmumus. Diez vai Krievija būs spējīga vēlreiz apliecināt jau vienreiz teikto — tāda prakse principā Krievijai nav raksturīga.»

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

 
%d bloggers like this: