RSS

Monthly Archives: September 2012

“Krakovā pie Krievijas konsulāta…” – Vicekonsuls Šardakovs apmelo Pilsudski. – Par to A. Krasts. (Viens no atpazītiem B. Daukšta vīriešu dzimtes pseidonīmiem – Latvijā).

Biogrāfija no Antona Anspaka izdotās novada enciklopēdijas manuskripta.

A.Anspaks. Preiļu novads. – Preiļu rajona padome, 1996. 185.lpp.

 

Ar ko tik B. PUGO un N. NEILANDS netikās… – Ar ko? No seriāla.

 

“Маленький, толстенький МИХАЙЛО ГОРБАЧЕВ…” – Nevainīgs stāstiņš, ko man padomju cenzūra nez kāpēc aizliedza drukāt.

No žurnāla “Трезвость и культура”, 1929, Nr. 2(8) – с.8-9.

*

А. Архаров. Рюмка Степана Андреевича

*

– Кому ж теперь верить, – вздохнул маленький, толстенький Михайло Горбачев, –

уж если Степан Андреич подвел, то уж…

– Вот тебе и “уж”… В самый раз гадина оказалась, – возразил ему с негодованием собеседник.

… Да, арестован в притоне с проституткой….

*

Ar Arharova stāsta tulkojuma publikāciju man toreiz nepaveicās, – JO

kā par nelaimi taisni vēl kaut kāds bargs dekrēts bija nupat pieņemts par PSRS prezidenta vai kā tur goda un cieņas nedrīkstamu  neaizskaršanu presē.

Bet par slaveno čekistu Mihailu Gorbu

vienu historesku man nopublicēja tomēr. Vēlāk.

***

 

Strēgā.

 

Pēc Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es kvēloju saulē un mokos.
Man zirgi sāk pulcēties apkārt,
Un sievietes staigā lokos.

Cik dziļi stāv debesīs saule,
Tik dziļi es zaļumā grimstu.
Trīs ķēves caur mani sāk auļot,
Lai ceļos un nenorimstu.

Ar gariem skatieniem ganu
Es lielīgas zosis aiz sētām,
Un saulgriežos iestigšanu
Mēs divi ar sauli svētām.

Pēc Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es iestrēdzis esmu
šai sviestā…

Bet mobilais smejas un sprēgā:
Tev vienmēr kas gadās,
tev piestāv…

 
Leave a comment

Posted by on 11/09/2012 in Aktuāls todien, Dzeja

 

Ar prof. Albertu VARSLAVĀNU, kura vecātēva pirtiņā ŠODIEN (1865) piedzima RAINIS ! – Aktuāla retrospekcija.

Rainis (Jānis Pliekšāns) – latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra
darbinieks un politiķis dzimis Dunavas pagastaVarslavānumājās.

No kreisās: prof. A. Varslavāns, A. Zunda, A. Stranga,  B. Daukšts un poļu prof. Antonijs Giza. Šcecinā, Latvijas un Polijas vēsturnieku konferences laikā, izcilā poļu mākslas fotogrāfa, Lietuvas lielkņazu pēcteča J. Ģiedra darbnīcā, 1990.

 

Kremlis – Ķirķim, t.i. Kirhenšteinam: – НЕ ШУТИ, БАБУШКА, дело серьезное !!!

 

Man mazliet skumji

 

Man mazliet skumji, –
rīts tāds caurspīdīgs,
Tik vēss un dzidrs,
ka drusku gribas raudāt
Vai dziļi dziļi sevī pasmaidīt, –
tā rūgteni,

un visi lai iet auzās.

Varbūt no līdzenumiem
vai no smilšu sāls
pār mani valda
tāda rēna jūta.

Ja šodien man
kaut kas, kas nebij, būtu –

nu, teiksim,
pēkšņa, paļāvīga roka,
vai virziens
apmulsuma tuksnesī…

es ietu kaut kur
ēnā –
sevi apmainīt,

bet – līdz pat apvārsnim –
neviena koka…

 
Leave a comment

Posted by on 10/09/2012 in Aktuāls todien, Dzeja

 

Videokasete “Latvijas ārpolitika 20.-30. gados” (B. Daukšts) – Vai kādam ir? Varētu palūgt? Pašam nekad nav bijis..

Nu interesanti gan būtu paskatīties un novērtēt pēc nieka 22 gadiem, vai ne?

Mīļummīļi lūgtu ziņot, kā šo video ierakstu var iegūt!

Apmaiņā, piemēram, pret kādu grūti iegūstamu B.Daukšta jauniznākušu grāmatiņu.

Adrese ziņām:

bonis.dauksts@gmail.com

 

Rainim VĒSTURE bija un palika VISTUVĀKĀ un MĪĻĀKĀ no visām zinātnēm. – Jo viņš bija TAUTAS dzejnieks.

Ko Rainis postulēja par vēsturi – citu zinātņu vidū –

Dzejās dienās katrs inteliģents latvietis to atcerēsies !

„Vēsture

no visām zinātnēm man bija no laika gala vistuvākā un mīļākā,

tagad man viņa atmaksāja par to.
Zināt pagātni ir zināt nākotni;

es zināju, ka mums jānāk labai nākotnei, es bēdājos, bet neizsamisu un teicu to citiem, un bija labi.”

 

Jānis Rainis. Kastaņola. Rīga, A.Gulbja apgādībā, 1928, 82.lpp.

 

Pasaule top arvien garlaicīgāka fantāzijas cilvēkam. Nau vairs noslēpuma uz zemes, ne vēsturē, ne ģeogrāfijā, zemes vidus valsts top republika, debesu dēls dibina porcelāna fabriku. Indijā nodibinājas rūpniecība, pie sumeriešiem un akādiešiem aizved dzelzceļš.

*

Bet kad noslēpums un bijība nau uzturami reālā dzīvē, viņi jāieceļ vēsturē. Tik bagāta ir modernā pasaule, ka viņa var vēstures dokumentus krāt lielumā. Un vecās brīnumpilsētas un zemes ir vēstures dokumenti.

*

Bijība pret viņiem ir cilvēces bijība pret sevi pašu, pret savu jaunību, pret noslēpumu un poēziju.

*

 

Rūpniecībai paliek viss pasaules plašums, senas kultūras dokumentiem lai atļauj vietu šaurumā. Lai kultūras pasauli dibina lielos muzejos, kā no Pompejiem, tā no pašas Romas, no Atēnām, Indijas vēsturiskām vietām, Bābeles, Ninīvas, piramīdu, Ķīnas svētumiem, Peru, acteku Ozira. Viss tas var izzust ātrāk nekā tautas dziesmas. Lai glābj, ko var glābt, nebūsim Omāri un vandāļi, bet s. d. un kultūras cilvēce.

 

http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Dienasgr/1906-1920/1912.html

 

Visas upes virs mums

visas upes virs mums…

 

nospēlēsim otrādi visu, ko varam

uzlaidīsim viņas visas virs sevis šovakar, –
lai upes vienreiz nu pāri mums plūst
paralēlas,
pa augšu

Amazones varbūt,
pilnas ar tinteszivīm un raudām.
Atlantīdas tuvu lai atklājas
tevi es nenosaukšu

un Argentīna lai tur ir, – augšā,
tumšs tango lai ir,
un džungļi lai ir,
lai ir,
augšā džungļi
mums lai ir…

o, mana pasaulīt, robainā,
pasaulīt glaudā, –
mēs te pa zemupi ņemsimies,
smiedamies,
raudādami…

man ne drosmes vairs pietiek
tev, tik zinošai,
jautāt,
ko vēl citu
te, lejā, mums iesākt,
ko darīt

jo, vienalga, vienalga,
vienalga
vienu tu atbildēsi:
“Ko kungs liks!”

jeb arī

 
Leave a comment

Posted by on 10/09/2012 in Aktuāls todien, Dzeja

 
 
%d bloggers like this: