Ātrais vilciens VORKUTA – LENINGRAD

Padomijas politisko ielodzīto dziesma

Eto bylo vesnoju, v zelenejuschem maje,
Kogda tundra prosnulas’, razvernulas’ kovrom.
My bezhali s toboju, zamochiv vertuhaja,
My bezhali iz zony – pokati nas sharom.

Pripev

Po tundre, po zheleznoj doroge,
Gde mchitsa pojezd Vorkuta- Leningrad,
My bezhali s toboju, uhodya ot trevogi,
Opasayas’ pogoni, izbegaya zasad.

Lebedinye staji nam navstrechu leteli,
Nam na jug, im na sever – kazhdyj hochet v svoj dom.
Eta tundra bez kraja, eti redkie jeli,
Etot den’ beskonechnyj – nog ne chuja brediom.

Pripev

Veter hleschet po rylam, svischet v dule nagana,
Laj ovcharok vsyo blizhe, avtomaty stuchat.
Ya tebja ne uvizhu, moja mama rodnaja,
Vohra nas okruzhila, “Ruki v goru!” — krichat.

Pripev

V dohlom severnom nebe voron kruzhit i karchet,
Ne byvat’ nam na vole, zhizn’ prozhita zazrya.
Mat’-starushka uznayet i tihon’ko zaplachet:
U vseh deti kak deti, a jejo — v lageryah.

Pripev

Pozdno noch’yu zatihnet nash barak posle shmona,
Mirno spit u parashi dohodjaga-marksist.
Predo mnoj, kak ikona, vsja zapretnaja zona,
I na vyshke vsjo tot zhe nenavistnyj chekist.

Pripev

Rano utrom prosnesh’sya i otkroesh’ gazetu,
A na pervoi stranice zolotye slova –
Eto Klim Voroshilov i bratishka Budennyi
Daroval nam svobodu
i ih lyubit strana…

Pripev

Ya sizhu v ugolochke i pluiyu v potolochek.
Pred zakonom vinoven, a pred Bogom ya chist.
Predo mnoi kak ikona vsya zapretnaya zona,
A na vyshke s vintovkoi nenavistnyi chekist.

Dziesmas teksts pamatā ņemts no krājuma “Nebrīves dziesmas” (“Pesni nevoli”, Vorkuta, “FOKS”, 1992). Šeit – viena no dzirdētām tautas versijām ar papildinājumiem – to izvēlējies B.Daukšts.

P.S. Nenomierināma sašutuma vētru Vorkutas politiskajās, speciālā režīma nometnēs izsauca 1953.gada 27.marta PSRS Augstākās Padomes dekrēts par amnestiju, kas tika attiecināta uz daudzām ieslodzīto kategorijām, bet – izņemot politiskos.

http://www.myspace.com/madamschascha/music/songs/workuta-leningrad-m4a-79129212