Par to vēlreiz pasaulskaļi atgādina ASV Senāta 2005.gada 19.maija rezolūcija nr.35, kurā norādīts, ka Baltijas valstu okupācija un aneksija nesa to tautām neizmērojamas ciešanas, pieminot arī nonākšanu Sibīrijas koncentrācijas nometnēs.

J.Staļins aizliedza lietot nosaukumu “koncentrācijas nometne” 1929.gadā.

No stingri slepenā VK(b)P CK Politbiroja 1929.gada 27.jūnija sēdes protokola nr.86. P. 11b.: “Turpmāk koncentrācijas nometnes dēvēt par labošanas darbu nometnēm” (ispraviteļno – trudovije lagerja jeb ITL – B.D.)… CK sekretārs J.Staļins.

Tālāk kā pielikums nr.3 pie šā paša Politbiroja protokola 11.punkta pievienots “VK(b)P Politbiroja komisijas priekšlikums par personu, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz 3 un vairāk gadiem, nodošanu OGPU nometnēm un jaunu koncentrācijas nometņu organizēšanu”. Priekšlikumā norādīts, ka “OGPU šo ieslodzīto uzņemšanai jāpaplašina esošās un jāorganizē jaunas koncentrācijas nometnes (Uhtas teritorijā un citos attālos rajonos) ar mērķi veikt šo rajonu kolonizēšanu un to dabas bagātību ekspluatēšanu, izmantojot personu, kurām atņemta brīvība, darbu”.

Krievu rakstnieks Solžeņicins savā pasaules slavu ieguvušajā “Gulaga arhipelāgā” Staļina laika “labošanas darbu nometnes” – ITL – sauc to būtību daudz patiesāk raksturojoši par “istrebiteļno trudovije lagerja” – iznīcinoša darba nometnēm.

Koncentrācijas nometņu sistēma Padomju Savienībā kopš 30.gadu pirmās puses pastāvēja ar oficiālu vispārēju, sākotnēji it kā mazāk odiozu nosaukumu GULAG jeb Galvenā nometņu pārvalde. Mūsdienu uztverē “gulags” ir kļuvis gandrīz vai par koncentrācijas nometnes sinonīmu