RSS

Monthly Archives: July 2011

“Pago Pago”, “Trauslā viela” un “Ķīnas pārlidojumi” – laimīgi laikā izglābtu pašizdotu dzejas krājumu skats un ieskats. Kur mans “Turcijas cikls” un citi klejo?

 

“Amerikas Balss”, “Brīvības”, BBC (u.c.) latviešu, krievu un rietumslāvu raidītāju klausījumu vakaru grāmatiņas. Universitātes laiks. Ko aizliedza zināt cenzūra, bet kas tomēr caur “zāģiem” toreiz saklausīts pasaules saprašanai. Vēl šodien noderīgs.

 

“Сенокося твой спелый июль…” Эксцессерка. Igors Severjaņins.

 

Koncentrācijas nometnes PSRS.

Koncentrācijas nometnes PSRS laikā

Bonifācijs Daukšts, Diena, 2005. gada 17. jūnijs

Par to vēlreiz pasaulskaļi atgādina ASV Senāta 2005.gada 19.maija rezolūcija nr.35, kurā norādīts, ka Baltijas valstu okupācija un aneksija nesa to tautām neizmērojamas ciešanas, pieminot arī nonākšanu Sibīrijas koncentrācijas nometnēs.

J.Staļins aizliedza lietot nosaukumu “koncentrācijas nometne” 1929.gadā.

No stingri slepenā VK(b)P CK Politbiroja 1929.gada 27.jūnija sēdes protokola nr.86. P. 11b.: “Turpmāk koncentrācijas nometnes dēvēt par labošanas darbu nometnēm” (ispraviteļno – trudovije lagerja jeb ITL – B.D.)… CK sekretārs J.Staļins.

Tālāk kā pielikums nr.3 pie šā paša Politbiroja protokola 11.punkta pievienots “VK(b)P Politbiroja komisijas priekšlikums par personu, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz 3 un vairāk gadiem, nodošanu OGPU nometnēm un jaunu koncentrācijas nometņu organizēšanu”. Priekšlikumā norādīts, ka “OGPU šo ieslodzīto uzņemšanai jāpaplašina esošās un jāorganizē jaunas koncentrācijas nometnes (Uhtas teritorijā un citos attālos rajonos) ar mērķi veikt šo rajonu kolonizēšanu un to dabas bagātību ekspluatēšanu, izmantojot personu, kurām atņemta brīvība, darbu”.

Krievu rakstnieks Solžeņicins savā pasaules slavu ieguvušajā “Gulaga arhipelāgā” Staļina laika “labošanas darbu nometnes” – ITL – sauc to būtību daudz patiesāk raksturojoši par “istrebiteļno trudovije lagerja” – iznīcinoša darba nometnēm.

Koncentrācijas nometņu sistēma Padomju Savienībā kopš 30.gadu pirmās puses pastāvēja ar oficiālu vispārēju, sākotnēji it kā mazāk odiozu nosaukumu GULAG jeb Galvenā nometņu pārvalde. Mūsdienu uztverē “gulags” ir kļuvis gandrīz vai par koncentrācijas nometnes sinonīmu

 
Leave a comment

Posted by on 30/07/2011 in Dokumenti, Raksti

 

Katiņa un Latvija. Latvieši un citi ar Latviju saistītie visas Katiņas nometņu un cietumu sistēmas upuri nav vēl apzināti. .

Foto:
Vēstures laika centrā.
Trīs latviešu vēsturnieki kādā no 1980. – 1990. gadu mijas konferencēm Šcecinas Universitātē.
Katru reizi, oficiāli vai pusoficiāli, vienmēr tika skarts Katiņas nozieguma jautājums, un paradoksālā kārtā brīvāk par tā dziļāko būtību nereti varēja uzdrošināties runāt poļu iestādēm nepakļautie ārzemju viesi, tostarp mēs, no Latvijas. Pirmais no kreisās rindā, gaišā kreklā, slavenais profesors Antonijs GIZA – sadarbībā ar viņu pseidonīma aizsegā publicēju vairākus plaši noskanējušus rakstus… kontinentālajā Eiropā, Latvijā un citurienē.

 

Emajegi tilts…. Lietuvas preses tālskatī. (No cikla “Tilti”).

Jauno filologu iedvesmas avots, man stāsta, bijis L. Laicena “Uz lielā Lībekas tilta”…

 

“Valsts cenzūra Padomju Savienībā” – “Jaunā Gaita” (Kanāda, Toronto) pirmoreiz publicējusi B. Daukšta rakstu (2011.gada rudeņa numurā 266). Radošs prieks arī par portālā “1/4 Satori” (www.satori.lv) publicēto “Tirānu dzeja: Staļina gadījums”.

 

BONIFĀCIJS DAUKŠTS: TIRĀNU DZEJA: STAĻINA GADĪJUMS. (12)

2011. gada 26. jūlijā

Rubrika: Redzējumi
.

Ir stingri iestāvējies uzskats, ka līdz 1939. gadam nevienā no Josifa Staļina oficiālajām vai neoficiālajām biogrāfijām, – nedz pašā Padomijā, nedz arī kādā citā no planētas zemēm – ne reizi neesot bijis atrodams pat sīks mājiens par kādu viņa dzejotvēlmes vai vispār emocionālas daiļradīšanas izpausmi. Patiešām pēkšņs, neviena īsti negaidīts un visai aizkavējies vārsmotu vārdu gāziens (gruzīnu valodā) atrada savu autoru jau Maskavas caru Kremlī esošu, – „pasaules proletariāta vadoņa” un „visu tautu tēva” personā. Tas atgadījās kādus četrdesmit piecus gadus pēc pirmajām „jaunā dzejnieka Staļina” publikācijām presē vēl iepriekšējā, 19. gadsimtā.

Staļins nav iekļāvis nekādus dzejojumus savu rakstu krājumos. Viņš nekad sabiedrībai zināmā veidā nav pretendējis uz viņa vārdam piesaistīto dzejas pantu autora tiesībām, kaut gan, – arī fakts, – nekad nav tās noliedzis. Plašākas pasaules zināšanā viņš līdz pašam mūža galam izlikās it kā vispār īsti pat nepamanījis šo savas biogrāfijas „iestarpi ar dzejoļiem”…

Kultūras žurnāls jeb rakstu krājums kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita”.

Kultūras un patstāvīgas domas portāls…  http://www.satori.lv

Jūtami sasaucas.

 
 
%d bloggers like this: