Monthly Archives: April 2011
Kā Smiļģis stāvēja Maskavā. 1935.
SMIĻĢIS STĀVĒJA STINGRI PAR LATVIJAS VALSTI MASKAVĀ
Cienījamie lasītāji, nemaz neslēpšu, ka slavenajam latvju režisoram Eduardam Smiļģim 1935. gadā, kad viņš bija vizītē Maskavā, iznāca dažādas nepatikšanas ar vairākām sievietēm. Smiļģis pats, protams, nekādā ziņā nav vainīgs, vienkārši dažām krievu aktrisēm nu ļoti gribējās tikt uz Latviju. No viņu, šo skatuves darbinieču, puses arī viss it kā bija savests kārtībā, jo viņas taču bija “izbraucamās”. Par „izbraucamām” (выездные) abu dzimumu personām Padomijā dēvēja tos laimīgos sarkanās elites pārstāvjus, kuriem čeka bija lēmusi regulāri šķērsot robežu – kapitālisma virzienā un atpakaļ. Minētās biedrenes tad nu bija pilnīgi “izbraucamas”, bet, neskatoties uz to, latviešu iestādes viņām nez kādēļ nedeva ilgotās vīzas, un lika rūgti vilties paredzamajos nodomos.
Iesākumam apgaismosim Smiļģa “sieviešu gadījumu” ar numuru viens. Bet notika tas konkrēti 1935. gada 7. janvārī, tieši dienu pirms lielā latvju viesa ziedu nolikšanas gājiena pie dižā līķa mauzoleja – un galvenajā laukumā – un PSRS sirdī.
Arhīva lietā, ko rotā grifs “Не подлежит оглашению”, un arīdzan atskaitē, ko sarakstījusi VOKS (Всесоюзное общество культурной связи с заграницей). Pirmās daļas dāma biedrene E.Poļakova, šis nepatīkamais atgadījums izklāstīts sekojoši:
“Pie Nemiroviča-Dančenko viņu (Eduardu Smilģi. – В. D.), pieņēma b. Šlugleits. Gandrīz vai pirmie Šlugleita vārdi bija: “Abet kāpēc šitie jūsu baltie nelaida uz Rīgu manu sievu Viktorīnu Krīgeri? Jūs taču viņu pazīstat? Viņa uzrakstīja rakstu par emigrāciju viņu avīzēm.”
Smiļģa kungs tad nu pavērās biedrā Šlugleitā ar neizpratnes pilnu skatienu un uzsvērti atteica: “Bet es taču esmu Latvijas valdības pārstāvis un mana ierašanās pierāda, ka mūsu valdība vēlas nostiprināt kultūras sakarus, nevis tos saraut. Starp citu, ja jūs gribat, es varu izmeklēt šo lietu.”
Līdz ar to sarunai tika pielikts punkts. Cienījamie lasītāji, es tagad pavisam vairs nevaru pateikt, kādi dibināti aizspriedumi bija Latvijas valstij pret aktrisi Viktorīnu, bet no iepriekšteiktā ir skaidrs, ka Baltijas apmeklējums kurai katrai biedrenei tik viegli vis neizdevās…
Uzkāpšana pašsadedzināšanās sārtā.
Historeska.
Tajos, starpkaru gados padomju izlūkdienestu vadības attieksmē pret sievietēm valdīja divi pretēji viedokļi. Vieni Centra superspiegi uzskatīja, ka uz “balto” aizrobežu jāsūta operatīvie darbinieki kopā ar viņu sievām – lai vīrieši tur neblandītos, pa krogiem, neielaistos gadījuma sakaros ar prostitūtām (vai tikpat izlaidīgām bezmaksas sievietēm) un, galvenais, – lai liktenīgi neiemīlētos kādā no skaistulītēm, ko speciāli varēja pabāzt priekšā naidīgā imperiālistu pretizlūkošana. Otri virsspiegi Centrā, savukārt, iebilda: iekrišanas gadījumā boļševistiskais vīrs noteikti pretosies un visādi centīsies izgrozīties, bet sieva jau nu gan pēc pirmās elementārās purna dauzīšanas izstāstīs visu, ko vien zinās – gan par vīru, gan Kremļa noslēpumiem. Katrā gadījumā tika nodrīzināts rīkoties tā, lai līdzņemamās sievas nezinātu daudz vairāk nekā tām paredzēts. Viennozīmīgi valdīja uzskats, ka tieši vīram sieva stingri jātur rokās, un nevis otrādi…
Slavenais padomju subversīvo lietu speciālists Dmitrijs Bistroļetovs augšminētajā sakarā min pamācošus spilgti kontrastējošus gadījumus no savas plašās pieredzes. Vienā no savām 12 (!) neizdotajām atmiņu grāmatām viņš raksta: “Manu acu priekšā bija dažādi piemēri:
“Mans” jeb „Mens”(tas – kāda sarkanā spiega segvārds. – B.D.) nonāca savas sievas Lidijas rokās, viņi plostoja kopā un kopā blandījās pa krodziņiem, viņa jaucās iekšā operatīvajā darbā, pārzināja to ne sliktāk kā vīrs, komandēja un apvainoja mūs visus ar savu iejaukšanos un norādījumiem.”
Skaidrības labad jāpiemin arī tāds maz izgaismots, bet padomju izlūkdienestā atzīts operatīvs paņēmiens kā savu sievu iesūtīšana taisni pretinieku gultās ar speciāliem uzdevumiem (tas tika praktizēts ne tikai mūsu Baltijas telpā, bet arīdzan citos pasaules reģionos). Šādas prakses gadījumi Baltijas valstīs būtu detalizētāka izklāsta vērti, bet šoreiz visādu apstākļu spiesti pakavēsimies tikai pie hrestomātiskā atgadījuma no jau minētā leģendārā Dmitrija Bistroļetova un viņa sievas Jolantas dzīves.
Reiz šim Bistroļetovam ienāca prātā kārtējā ģeniālā ideja, kā samērā vienkārši iegūt nepieciešamo informāciju no bijušā Itālijas izlūkdienesta šefa, ģenerālštāba pulkveža, Gaetano Vivaldi.
Bistroļetovs atceras: “Es uzrakstīju raportu. Plāns bija vienkāršs: izdod manu sievu par sievu pulkvedim Vivaldi. Šo priekšlikumu atbalstīja ģenerāļi Malli un Bazarovs — mani priekšnieki ārzemēs. Tam piekrita arī Boriss Bermans (Centra pārstāvis — B.D.). Maskava atzina ideju par labu. Sekoja akcijas tiešās izpildītājas Joločkas (Jolantas) audzināšanas darbs.
Paša Bistroļetova atstāstījumā tas skan šādi; „Spīlējot mugurā šauro kleitu, Jolanta, asaras rijot, sāka spiegt „Tu sūti mani (…) ar kaut kādu pulkvedi!” Viņa lietoja rupju izteicienu (…)
Tad, redzēdams, ka lieta aizgājusi pārāk tālu, es izšķīros par izmisuma soli. (..) Izstāstīju par savu intīmo sakaru ar Fjorelli Imperiali: Nu tu taču redzi, Joločka, ka šajā gadījumā mēs abi esam upuri. Taču brīvprātīgi upuri. Mūsu uzvaras vārdā mēs esam uzkāpuši pašsadedzināšanās sārtā…”
Jāpiebilst, ka šī kāpšana pašsadedzināšanās sārtā pasaules revolūcijas vārdā tomēr netika pienācīgi novērtēta. Kāds augsts, aprobežoti domājošs neredzamās frontes priekšnieks uz oficiālā iesnieguma par ārzemēs strādājošu darbinieču grupas apbalvošanu bija uzšņāpis nicīgu rezolūciju: “Jūsu m…. ordeņus nedot!” Tā raksta avīzes.
Vasaras pilīs.
* * *
Vēlreiz aiz Ķīnas mūra
Vasaras pilīs kaut kādās
Divi sapņi par pūķiem
Vienā naktī man rādās.
Nojucis laiks un vieta
Ķīnietes acīm smailām
Un nelielām citām lietām
(Acīmredzot – ja kailas)
Vēro, cik balts es eju,
Čukstas un pērļaini irgo,
Piedāvā jasmīnu tēju
Netīros, krāsainos tirgos.
Spēlē kauliņu spēles
Veči gar asfalta malu,
Spļaudās un sarkanām
mēlēm
Lok savu Nankinas alu.
Naktīs, kad vēsums atnāk
Glūnīgs kā bandīts
no Gobi
Pelēkās ēnās, nātnās
Dārzā klīst akmens
lopi.
17.10.2001
Ķīnas Ārlietu Akadēmijā
Bonis.lv 