RSS

Category Archives: Latvieši un Latvija pasaulē

Jānis DAUKŠTS un viņa “Padomju stāsts” – Divas DEPORTĀCIJAS, GULAGĀ pa 2 lāgi: 12 cietumos, 8 lēģeros, 2 pagaidu ieslodzījumos..

 

Radinieks pa mammītes līniju – Jaudzimu Juoņs:

 

Par A. KIRHENŠTEINAM 1939. gadā blīvi “piestiprināto” Intūrista – VOKSa “gidi-vadātāju” b. H. HANZENU zin stāstīt akad. J. Stradiņš.

 

Kā SMIĻĢIS toreiz uzvedās pad. MASKAVĀ.. 1935.

Kā Smiļģis stāvēja Maskavā. 1935.

SMIĻĢIS STĀVĒJA STINGRI  PAR LATVIJAS VALSTI MASKAVĀ       

Cienījamie lasītāji, nemaz neslēpšu, ka slavenajam latvju režisoram Eduardam Smiļģim 1935. gadā, kad viņš bija vizītē Maskavā, iznāca dažādas nepatikšanas ar vairākām sievietēm. Smiļģis pats, protams, nekādā ziņā nav vainīgs, vienkārši dažām krievu aktrisēm nu ļoti gribējās tikt uz Latviju. No viņu, šo skatuves darbinieču, puses arī viss it kā bija savests  kārtībā, jo viņas taču bija “izbraucamās”. Par „izbraucamām” (выездные) abu dzimumu personām Padomijā dēvēja tos laimīgos sarkanās elites pārstāvjus, kuriem čeka bija lēmusi regulāri šķērsot robežu – kapitālisma virzienā un atpakaļ. Minētās biedrenes tad nu bija pilnīgi “izbraucamas”, bet, neskatoties uz to, latviešu iestādes viņām nez kādēļ nedeva ilgotās vīzas, un lika rūgti vilties paredzamajos nodomos.

Iesākumam apgaismosim Smiļģa “sieviešu gadījumu” ar numuru viens. Bet notika tas konkrēti 1935. gada 7. janvārī, tieši dienu pirms lielā latvju viesa ziedu nolikšanas gājiena pie dižā līķa mauzoleja – un galvenajā laukumā –  un PSRS sirdī.

Arhīva lietā, ko rotā grifs “Не подлежит оглашению”, un arīdzan atskaitē, ko sarakstījusi VOKS (Всесоюзное общество культурной связи с заграницей).  Pirmās daļas dāma biedrene E.Poļakova, šis nepatīkamais atgadījums izklāstīts sekojoši:

“Pie Nemiroviča-Dančenko viņu (Eduardu Smilģi. – В. D.), pieņēma b. Šlugleits. Gandrīz vai pirmie Šlugleita vārdi bija: “Abet kāpēc šitie jūsu baltie nelaida uz Rīgu manu sievu Viktorīnu Krīgeri? Jūs taču viņu pazīstat? Viņa uzrakstīja rakstu par emigrāciju viņu avīzēm.”

Smiļģa kungs tad nu pavērās biedrā Šlugleitā ar neizpratnes pilnu skatienu un uzsvērti atteica: “Bet es taču esmu Latvijas valdības  pārstāvis un mana ierašanās pierāda, ka mūsu valdība vēlas nostiprināt kultūras sakarus, nevis tos saraut. Starp citu, ja jūs gribat, es varu izmeklēt šo lietu.”

Līdz ar to sarunai tika pielikts punkts. Cienījamie lasītāji, es tagad pavisam vairs nevaru pateikt, kādi dibināti aizspriedumi bija Latvijas valstij pret aktrisi Viktorīnu, bet no iepriekšteiktā ir skaidrs, ka Baltijas apmeklējums kurai katrai biedrenei tik viegli vis neizdevās…

 
 

Rainis un viņa “uzdevuma dzīvošana” Mēnessmeitiņas gaismā.

 

Vakar. “Divpretējās” vēsturnieku komisijas pagaidu GALS. Redzams.

http://www.la.lv/vesturnieku-komisijas-gals/

Kas tā bija? Kas nu būs?

Nu – kāds?

***

Dažos medijos pašlaik valda pilnīgs neprāts par to, cik vispār Latvijā to VĒSTURNIEKU KOMISIJU ir? Vai ne?

Uztaisiet tak uzskatāmu tābeli, ļaudis! Ar grafikiem.

Vizualizējiet!

 

Vēstures profesora Alberta VARSLAVĀNA vecātēva pirtiņā ŠODIEN (1865) piedzima RAINIS ! – Atceroties.

Rainis (Jānis Pliekšāns) – latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra
darbinieks un politiķis dzimis Dunavas pagastaVarslavānumājās.

No kreisās: prof. A. Varslavāns, A. Zunda, A. Stranga,  B. Daukšts un  rakstu sadarbības draugs poļu prof. Antonijs Giza.

Šcecinā, Latvijas un Polijas vēsturnieku konferences laikā, izcilā poļu mākslas fotogrāfa, Lietuvas lielkņazu pēcteča J. Ģiedra darbnīcā, 1990.

 

RAINIM no laika gala vistuvākā un mīļākā zinātne bija VĒSTURE! – Zināt pagātni ir zināt nākotni! – (Šodien atsākas KOMISIJA!)

RAINIS

Par sevi un  vēstures zinātni

***

„Vēsture no visām zinātnēm man bija no laika gala vistuvākā un mīļākā,

tagad man viņa atmaksāja par to.

Zināt pagātni ir zināt nākotni;

es zināju, ka mums jānāk labai nākotnei, es bēdājos, bet

neizsamisu un teicu to citiem, un bija labi.”

***

 Rainis. Kastaņola. Rīga, A.Gulbja apgādībā, 1928, 82.lpp.

 
 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 337 other followers