RSS

Category Archives: Latvieši un Latvija pasaulē

It kā savādais kopveža Voldemāra OZOLA īpašais varoņa vārds SMURĢIS.. – Pateicos foto autoram Zavicka kungam.

Ceļa rādītāji – vārda “Smurģis” izcelsmes vieta Baižkalnā (pie Raunas).
Divi pārējie attēli – 1925. gada “Izvestija”.

file:///C:/DOCUME~1/User/LOCALS~1/Temp/DSC_9433__cela_raditaji__lejas_smurgi__kalna_smurgi-1.JPG

file:///C:/DOCUME~1/User/LOCALS~1/Temp/0_arrival_in_beijing.jpg

file:///C:/DOCUME~1/User/LOCALS~1/Temp/1_return_from_japan.jpg

 

Hārvardas KGB arhīva materiāli komisiju lietošanai. – Kolēģa I. Zālītes pienesums citastarp.

Top-Secret History of KGB, 1977, Chapters 1-12 and appendix.

This top-secret 639-page history of the Soviet state security organs was completed in 1977 under the auspices of Viktor Chebrikov, the deputy head of the KGB (who later became head of the agency). The book was intended for use in the KGB’s special academy for the training of senior officers. The book provides a detailed history of the KGB and its predecessor agencies from 1917 through the mid-1970s. The book is still classified top secret in Moscow and is unavailable there.

The copy here was obtained in Riga, Latvia in July 1997, courtesy of Indulis Zalite, a Latvian archival researcher.

Unlike in Russia, the Latvian government has declassified all documents from the Soviet era, and they are now freely available to researchers.

http://www.fas.harvard.edu/~hpcws/documents.htm

 

KAS galu galā bija kopvedis Voldemārs OZOLS? – “Smurģis”. – Neatvērti arhīvi, brīnumi un mīklas.

Kopvedis Voldemārs OZOLS.. Nevienam neatvērti arhīvi, brīnumi un mīklas.

***

Planētas jaunāko laiku historiogrāfijā par Voldemāru Ozolu visvairāk un visdziļāk ir interesējušies un rakstījuši Krievijas specdienestu pētnieki. Tas arī saprotams, jo tiek saskatīta noderība „piesavināt” pretrunīgo, bet izteiksmīgo personību savu, savas zemes Krievijas izcilnieku lokam.

*

V. Ozola vārds pastāvīgi atkārtojas A. Kolpakidi un D. Prohorova, V. Kočika un V. Lurjē pētījumos, izziņu krājumos GRU piederīga personāža statusā. Arī Latvijā par V. Ozolu sāk rakstīt aizvien vairāk – gan vēsturnieki, gan žurnālisti un interesenti. Pagaidām gan īpaši nav paplašinājies pētīšanai izmantoto arhīvu avotu un citu, patiešām nozīmīgu dokumentu un liecību klāsts. Ir zināms par konkrētu, V.Ozola darbību atspoguļojošu fondu esamību Armēnijā un Igaunijas arhīvos. (Armēnijas Republikas valsts arhīvs, 57. fonds, 2.apraksts , 81. lieta 75. mape; Igaunijā – ERA. F495. N7. S3800). Protams, nozīmīgākie un neskaidrākos V.Ozola dzīves gājuma jautājumus acīmredzot varētu skaidrot Krievijas (specdienestu) resoru arhīvos, bet tas pagaidām paliek gandrīz neiespējams.

*
Līdz šim nav neapšaubāmos avotos, dokumentos, situāciju pētījumos visiem pieejami parādīts un izskaidrots V. Ozola kontaktu un saistības veids un ciešums ar PSRS militārās izlūkošanas sistēmu, ar tautiešiem tajā, ar izlūkdienestu „virtuvi” un intrigām.

*
Dziļš un nopietns latviešu strēlnieku vēstures pētnieks Dr. hist. habil. Valdis Bērziņš 1990. gadu vidū, rakstot par V. Ozola darbību Iskolastrela priekšsēdētāja statusā pārliecināti uzsver, ka „neapšaubāma ir V. Ozola turpmākā saistība ar padomju slepeno dienestu, par ko maz kas vēl zināms”. (1) Diemžēl arī šajā gadījumā īsti nav skaidrs, uz kādiem avotiem un pētījumiem balstās šāda pārliecība un par kādu V.Ozola un padomju izlūkdienesta sadarbības laiku ir runa.

*

Līdz šim arī Krievijas izlūkdienestu  pētniekiem nav  skaidrs, kad un kā sākušies viņu eksponētieV. Ozola un PSRS militārā izlūkdienesta (Razvedupra, vēlāk – GRU) kontakti. Jaunākajā Krievijas historiogrāfijā ir sastopami deklaratīvi apgalvojumi, ka tas noticis 1920.-1930. gadu mijā, ap laiku starp 1929.-1932. gadu, kad V. Ozolu savervējis viņa kādreizējais kolēģis Iskolastrelā un viņa sekotājs Iskolastrela priekšsēdētāja amatā, vēlākais padomju komdivs Oskars Stiga. Arhīva dokumenti, kas pašiem pētniekiem ļautu būt pārliecinātiem par šī fakta neapšaubāmību, netiek minēti.

*

Arī tāds salīdzinoši autoritatīvs GRU izlūkdienesta pētnieks kā Valērijs Kočiks, kurš publicējis pētījumu „GRU izlūki un rezidenti. Aiz Tēvzemes robežām” nevēlas neko apgalvot par V. Ozola un GRU sadarbības sākumu. Savas grāmatas nodaļā „Latviešu strēlnieks Voldemārs Ozols” viņš vaicā: „Vai šajā periodā (līdz 1932. gadam – B. D.) Ozols strādāja padomju izlūkdienesta labā?” un atbild: „Grūti pateikt”. Turpat gan piebilstot: „Ir liecība, ka 20. gadu beigās viņš tikās ar Oskaru Stigu [..]; par ko viņi runāja [..] – atbildes pagaidām nav.”

*
Nav atbildes arī uz vēl svarīgāku jautājumu. „Patiešām, šim cilvēkam (Voldemāram Ozolam – B. D.) bija visnotaļ liela loma Latvijas politiskajā dzīvē. Bet, lūk, tas, kāda loma ir piekritusi viņam padomju militārās izlūkošanas vēsturē, daudzējādā ziņā tā arī paliek mīkla. No oficiālās atslepenotās Voldemāra Ozola biogrāfijas (? – B. D.) netop skaidrs,

*

ko gan tik sevišķu ir paveicis šis cilvēks, ja jau mūsu (Krievijas – B. D.) militārais izlūkdienests nosauc viņu savu varoņu skaitā.” (2)

*
Padomju izlūkdienestu pētnieki nereti brīnās, kādā veidā V.Ozols vispār palicis dzīvs lielākajās asiņainajās 20. gadsimta likteņu un cilvēku dzirnavās. Gan A. Kolpakidi un D. Prohorovs savā pētījumā „GRU impērija”, gan arī V.Kočiks un citi nebeidz brīnīties, kādā veidā un kāpēc Staļina slepkavīgie kalpi tik delikāti ir izturējušies pret šo latvieti.

*

Vienīgi pašam Voldemāram Ozolam, varbūt, pašam tas viss bija skaidrs – viņš taču galu galā sevi savā pašvērtības pārpietiekamībā nesatricināmi uzskatīja par neizbēgamas veiksmes bērnu, likteņa lutekli un slavas ceļa gājēju.

*

Ļoti daudz V.Ozola personības un dzīves peripētiju izpratnei dotu arī viņa rakstītais, faktiski autobiogrāfiskais romāns, kurā galvenais varonis ar savādu vārdu Smurģis saskata un pierāda īpašu Latvijas un savu vietu un lomu vispasaules planetārajos pārveidojumos Raiņa ideju garā…

*
Tas, protams, neatceļ pastāvošu historiogrāfisku un arhīvistisku nepieciešamību Voldemāra Ozola gadījuma noskaidrošanā (vispirms jau krievu vēsturniekiem) piekļūt pašiem saviem arhīviem.

*

1 Bērziņš V. Latviešu strēlnieki – drāma un traģēdija. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 1995., 80. lpp.
2 Валерий Кочик. Разведчики и резиденты ГРУ. За пределами Отчизны, «Яуза, Эксмо» Москва, 2004, c.153-154

 

Manas pamodušās Latvijas vasaras rīts Ziemeļvidzemē.. – Bonfoto.

IMG_9874IMG_9926IMG_9893IMG_9918IMG_9928IMG_9931

 

Didzis ŠĒNBERGS: – Par “Novaja volna”. KULTURĒLIE SPAIDI JĀIZBEIDZ! – Rainim taisnība.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/didzis-senbergs-kulturelie-spaidi-novaja-volna-jaizbeidz.d?id=44773624

(…)

Ļoti vienkārši – valsts ir viena persona. Kara gadījumā agresora civilie pilsoņi neatbild juridiski, bet atbild morāli par savu valdību. Ētikas normām neatbilst apstākļi, kad vienā vietā iekaro Eiropas valsts teritoriju, anektē to, atbalstīti teroristi notriec civilu lidmašīnu nogalinot Eiropas Savienības miermīlīgus pilsoņus, bet citi šīs valsts pārstāvji kā privātpersonas lok šampanieti televīzijas placdarmā, kuru piedāvā cita Eiropas Savienības valsts – Latvija.

Kulturēlās tuvināšanās biedrības ar SPRS[2] tautām dibināšanas sarīkojumā 1929. gada 3. jūnijā Nacionālajā teātrī kādreizējais tā direktors un izglītības ministrs Jānis Pliekšāns norādīja: „Lielkrievi mums bij jau tuvu [..] tie bija

kultūras spaidi,

nevis iespaidi.”[3].

Šādas biedrības virzīja Viskrievijas biedrību kultūras sakariem ar aizrobežu (VOKS), militārā izlūkdienesta un  citu PSRS specdienestu rezidenti, lai projektētu legālu formu graujošās darbības īstenošanai.

Lai arī daudzi intelektuāļi vadījās no tīriem, apolitiskiem mērķiem, par virkni no tuvināšanās aktīvistiem zināms, ka tie bija PSRS aģenti, arī tas pats Augusts Kirhenšteins, par kuru jau 1934. gadā VOKS pilnvarotais slepeni ziņo, ka uztur tiešus, individuālus sakarus kā ar PSRS lojālu aktīvistu[4].

Mīksto varas instrumentu paleti Kremļa rokās mēdz apsmiet, ignorēt vai mazināt tās nozīmi līdz kodēšanas izrādei „Krivoje zerkalo”, bet te vairs nav nekā nedz kā maza vai smieklīga. Masu slepkavību fakts un pasaules uzmanības pievēršana Krievijas Federācijai šajā lietā nav noliedzama. Holandes prokuratūra Hāgā ierosinājusi kriminālprocesu par kara noziegumiem notriektās lidmašīnas sakarā. VGTRK kara propagandas faktu arī diez vai kāds apšaubīs. Nerunājot par VGTRK informācijas telpas patērētājiem Latvijā. Nedomāju, ka mums ir Krievijas pilsoņu un starptautisko tribunālu vietā kriminālprocesos jātiesā visi Putina režīma kolaboracionisti, vai arī jāizvērtē katra individuālā vaina.

Taču Latvijas zeme nedrīkst būt ideoloģiskā ārzona un propagandas miskaste.

Kas tēlo „Novaja volna” kā mākslu, tas var droši dibināt, no papīra izgriezt un publiski nēsāt apvienoto Jūlija Lāča, Viļa Lāča un Augusta Kirhenšteina ordeni. Jo tie taču vien rakstnieki un vitamīnu profesori ar traģisku likteni, kuriem esot nepalaimējies.

Bet jebkurai civilizētai valstij vajadzētu jebkuru ar VGTRK saistītu sarīkojumu savā teritorijā izbeigt, liedzot iebraukšanu Eiropas Savienībā jebkuram žurnālistam, producentam un māksliniekam, kas ar to ir saistīts.

„Novaja volna” ir viens kaunpilns simbols „kulturēlai tuvināšanai”, kas jāierobežo un jāizbeidz.

Valsts un pašvaldību institūcijām ir pietiekamas normatīvo aktu jaunrades un administratīvas sviras, lai to paveiktu.

Nemānīsim sevi – „Novaja volna” nekur nav kultūras. Tas ir sistēmiskas ideoloģiskās propagandas ledlauzis, kurš veic to, ko teic Rainis – spaidus.

[1] Leitāns, Ivo. http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/tv-kanalu-rossija-rtr-aizliedz-kara-propagandas-delj.a81949/

[2] Sociālistiskās Padomju Republiku Savienības – tā tolaik latviski atveidoja PSRS.

[3] Dzejnieku par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēja viņam pašam klāt neesot, otrajā sēžu dienā; spriežot pēc protokoliem viņš piedalījies tikai vienā valdes sēdē.//Daukšts, Bonifācijs. Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929-1940). Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2012. 20-23.lpp.

[4] Turpat, 36.lpp.

*Rakstā pausts vienīgi autora personiskais viedoklis, nevis partijas Ētikas komisijas lēmums par “Novaja volna” neapmeklēšanu un neatbalstīšanu.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/didzis-senbergs-kulturelie-spaidi-novaja-volna-jaizbeidz.d?id=44773624#ixzz38g0m7jzf

 

Krievu dziedātājs AGUTINS atļaujas: – Глава МИДа Латвии – “дурак и политикан”!

ИА REGNUM » Новости » Новости из-за рубежа » Латвия »

*
Леонид Агутин: Глава МИДа Латвии – “дурак и политикан”
25.07.2014 11:36

*
Известный российский певец Леонид Агутин, прибывший в Юрмалу на конкурс эстрадных исполнителей “Новая волна”, предложил подумать о том, чтобы перенести этот фестиваль в Сочи.

“Очень хороший, очень интернациональный состав участников конкурса “Новая волна” в этом году. Просто какая-то песнь миру и дружбе народов! Правильно, что он всё-таки состоялся. Конечно, после вопиюще несправедливой и даже идиотской выходки какого-то министра, с молчаливого согласия властей, с запрещением въезда на территорию Латвии наших коллег, знаменитых и любимых миллионами артистов, первая реакция была соответствующая. Поддержать, не поехать, всё бросить, встать в позу… Но…

Во-первых: в судьбе и карьере больших, выдающихся мэтров, никаких изменений не произойдет, а вот восемнадцать замечательных молодых артистов останутся без единственного шанса, из-за поступка одного дурака и политикана. Во-вторых: многие подготовили очень важные, смыслообразующие номера. Например, я просто обязан был исполнить песню “Городок”, отдать дань, почтить память Юрия Варума. Я был делегирован семьёй, для нас это была единственная возможность вспомнить нашего деда с миллионной аудиторией. Юра этого заслуживает. В-третьих: зрители канала РТР должны были получить свой праздник “при любой погоде”, вместо ежедневных политических катаклизмов.

И, наконец, в-четвёртых: Игорь Яковлевич Крутой, в свой 60-летний юбилей опять возглавивший прекрасно организованный, самобытный, знаковый и просто красивый фестиваль, в чём виноват?!?! Нет уж, друзья. Мы дадим этот Концерт, гульнём как положено, а уж потом крепко подумаем!

Иосиф Давыдович, Олег и Валерия извинения принимают, только поторопитесь! Заодно компания “Арс” и все возмущённые телезрители ждут! А если нет, что ж, не мне решать, но я бы предложил, например, Сочи. Оно и масштабнее будет и деньги, как говорится, из семьи не уйдут. А уж мы поддержим…”, – пишет Леонид Агутин в социальной сети Facebook.

Подробности: http://www.regnum.ru/news/polit/1829480.html#ixzz38W0pWJJ6
Любое использование материалов допускается только при наличии гиперссылки на ИА REGNUM

 

Latvijas nīdējs Viktors ALKSNIS: – Nākamais KARŠ gaidāms Ziemeļu KAZAHSTĀNĀ, un daudz kur..

 

FIZIKA un LIRIKA manā agrumā. – No B. Daukšta BIOGRĀFIJAS datiem lineārajos arhīvos.

“Gatavs darbam un aizsardzībai”

“Gatavs darbam un aizsardzībai” augstā pakāpē! Hi. Līdztekus vairākgadējiem panākumiem fizikas olimpiādēs negaidīti saņēmu uzaicinājumu uzreiz pēc 9. klases  - pa taisno, bez jebkāda papildus konkursa sākt mācīties piešķirtā vietā 2. kursā Krievijā, kādā no PSRS  Eiropas daļas vai Sibīrijas institūtiem ar kodolfizikas virzienu, speciālā stipendija. Fizika mani tomēr būtībā nekad tā īpaši neinteresēja…

LM, 25.03.1977LM,29.09.1978

 

 

Planetārais Dž. MĀRŠALA CENTRS Bavārijas Gārmišā – Partenkirhenē. – Ģenerāli ģenerāļu iespaidi. Oficiozi.

IMG_9852

 

“IKSIJAS aģents”. B. Daukštam ir RAKSTS par “Licejistu”, ko vismaz četras reizes lasījis pats leģendārais Staļina un Hitlera “starpspiegs”..

No manuskripta:

Vēsturnieks Kārlis Kangeris 1999. gada 29. decembra “Sestdienā”, lietpratīgi kopsavilkdams Latvijas gadsimta bilanci, pievēršas arī latviešiem, kas vēstures gaitā pasaulē bijuši noteicošās vietās.

No padomju lielvarai kalpojušiem lēmējiem un rīkotājiem kā pēdējo latvieti Kremlī viņš min komunistu pučistu Borisu Pugo.

Bet kā kuriozs citā vidē tiek minēts Orests Berlings, kurš “lielajā politikā spēlēja savdabīgu un noslēpumainu lomu, vācu – padomju kara priekšvakarā pildot ziņneša dienestu starp šā gadsimta lielākajiem noziedzniekiem Hitleru un Staļinu”.

Kas viņš īsti bija?

Starp citu, viņš,  Orests Berlings,  nav zinājis savu Maskavas piešķirto segvārdu – “Licejists” – līdz mana raksta “Mājas Viesī” izlasīšanai. Abi ar sievu sprieduši, – “tas laikam tādēļ, ka viņš bija skolojies Rīgas Franču licejā”.

Nocitēšu tikai pāris ievada teikumu no Jāņa Krēsliņa kunga, seniora, rakstītās, ārkārtīgi interesantās vēstules vēsturniekam Dr. Kārlim Kangerim, kurš man to atļāva arī publicēt.

 
 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 325 other followers