RSS

Category Archives: Latvieši un Latvija pasaulē

Knuts SKUJENIEKS: – “.. mēs nedrīkstam ar viņiem cilāt kādus nacionālās apziņas vai VĒSTURES jautājumus..”

Foto: Matīss Markovskis

Knuts Skujenieks: Krieviem ir impēriskā apziņa 79

Knuts Skujenieks droši vien tik un tā būtu dzejojis, bet septiņi gadi viņa “trešajā augstskolā” — padomju politieslodzīto lēģerī Mordvijā — padarīja Skujenieku par to dzejnieku un atdzejotāju, kura autoritāte, erudīcija un enerģija kopš 70.gadiem stiprināja un jaunā līmenī cēla latviešu atdzejas skolu un kura poētiski spožā pašironija dažu labu dzīves jēgas meklētāju novirzījusi no pagalam drūmām domām. “Daži locekļi pagalam vaļīgi, un tie citi atkal aplam stīvi,” — tā Skujenieks ironizējis par vecuma iestāšanos. Lai gan šajās dienās viņš savu plašo tulkotāja bibliotēku atdāvinājis Nacionālajai bibliotēkai un apgalvo, ka vairs neko lielu nerakstīšot, savā gluži vai botāniskajam dārzam līdzvērtīgajā Salaspils mājas dārzā dzejas patriarhs mūs sagaida možākā paskatā nekā pirms kāda laika.

Fragments no intervijas:

Pagājušogad kādā intervijā izteici apgalvojumu, kas tagad izklausās pravietisks:

ka Putina Krievija ir daudz bīstamāka par Padomju Savienību.

Jā, es to zināju. Problēma ir krievu nacionālajā apziņā. Krieviem nav nacionālās apziņas, viņiem ir impēriskā apziņa, kas kultivēta jau no nez kuriem laikiem.

Ja tā domāšana ir tādā līmenī kā “mūsu bērziņi visbaltākie pasaulē”, tad ir bēdīgi. Ar tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti runāt. Mēs varam ar krievu cilvēkiem runāt par kādām sadzīves lietām, un viņi būs sirsnīgi, atsaucīgi, izpalīdzīgi. To es vienmēr novērtēju.

Bet lieta tāda, ka mēs nedrīkstam ar viņiem cilāt kādus nacionālās apziņas vai vēstures jautājumus, tad automātiski nonāksim konfliktā pat ar vislabāko cilvēku. Tāda diemžēl ir realitāte. Ja to tagad vēl paceļ valsts politikas līmenī, tas jau robežojas ar mežonību.

Līdz šai dienai nezinu, ko īsti Putins grib panākt. Viens ir skaidrs, ka viņa galvenais balsts ir militārais komplekss. Tā principā ir militārā hunta, ko viņš vada. Tagad ir pieņemti lēmumi atkal palielināt militāro budžetu. Kādai vajadzībai? Viņš ļoti labi zina, ka NATO viņam virsū nebruks. Vai viņš tiešām domā, ka varētu NATO kaut kur paraustīt — bruks vai nebruks?

“Kaut kur” nozīmē pirmkārt Baltiju.

Bet iebrukšana Baltijā ir trešā pasaules kara sākums.

Ja NATO uz to reaģē.

Varbūt viņi neatbildēs pirmajā dienā, un mums būs drusku jānolaiž pašiem savas asinis, jāmēģina mūsu spēkiem noturēt robežas vismaz uz kādām stundām.

Vai vismaz jāveic simboliskais šāviens, kā pietrūka 1940.gadā.

1940.gadā mums pietrūka mūsu dižā prezidenta emigrācijas un emigrācijas valdības sastādīšanas. «Palieciet savā vietā, es palikšu savā» izrādījās nacionāla nodevība.

Vai sava mūža laikā cerēji piedzīvot Padomju Savienības sabrukumu?

Tas, ka sabrukums notiks, man kļuva skaidrs lēģerī, kur ieraudzīju Padomju Savienības oderi — tur sapratu, ka šī sistēma nav dzīvotspējīga. Lēģera pienākums bija mūs, politiskos, audzināt, lai atgrieztu uz pareizā ceļa. Bet, ja lēģerī sēž cilvēki ar zinātniskiem grādiem un viņu audzinātājs ir labākajā gadījumā ar vidusskolas izglītību, tad var saprast, kā darbojas sistēma. Vācu SD veči, kas tur sēdēja kopā ar berijiešiem, turējās rokrokā un 7.novembrī kāpa uz lēģera skatuves dziedāt Būhenvaldes zvanus… Bija skaidrs, ka šis ēnu teātris atspoguļo sistēmas iekšpusi.

Visu interviju ar Knutu Skujenieku lasiet žurnāla Sestdiena 29.augusta numurā!

 

Lietuvas karalis MINDAUGS, karaliene – Madalānu pilskunga meita MARTA (Morta) – MINDAUGA kaps AGLONĀ.

maketas_MAZA.jpg
Paminklo projekto autorius – skulptoriaus Vidmantas Gylikis.

http://www.lrt.lt/mediateka/irasas/43524

 

“Latvijas valsts nav un nekad nav bijis..” – Maskavas sludinātāji. – Kas pievienojies tiem, kas tam tic.

Rīgas mēram Nilam Ušakovam piešķirtais augstais pareizticīgās baznīcas apbalvojums, cerams, liks dažiem krievu baznīcas pārstāvjiem citādāk skatīties uz Latviju. Vēl nesen kāds „batjuška” visiem klāstīja, ka tādas Latvijas nemaz nav un krieviem jābrauc uz Rīgu ar slēpju nūjām trenkāt latviešus.

Krievijas pareizticīgās baznīcas galva, patriarhs Kirils Rīgas mēram Nilam Ušakovam pasniedz Starptautiskā sabiedriskā pareizticīgo tautu vienotības fonda balvu.

Krievijas pareizticīgās baznīcas galva, patriarhs Kirils Rīgas mēram Nilam Ušakovam pasniedz Starptautiskā sabiedriskā pareizticīgo tautu vienotības fonda balvu.

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/186424/maskavas-pareizticigo-macitajs-latvija-nekad-nav-bijusi-valsts-video

Ir tautas – mordva, cuvaši, čuhna, latvieši u.c., bet nav un nebūs tādu zemju – mordovijas, čuhlandes, čuvašijas un nelaimīgās „baltijas” (Есть народы – мордва, чуваши, чухна, латыши и др., но нет и не будет таких земель – мордвичины, чухляндии, чувашины и несчастной ,,балтики,,). Jūs, es atkārtoju, parādījāt zemnieku dabas neattīstību un visas no tā izrietošās sekas: necieņu pret saviem audzinātājiem, kaunu dārgajai mācību iestādei un Imperatora Nikolaja II cēlās sirds nopelnu un altruistiskās ziedošanās neizpratni. (…) Jā, apdomājiet gan labi, jo ir vēl laiks grēkus nožēlot un parādīt sevi pievilcīgākā gaismā.

http://www.ir.lv/2010/11/21/toreiz-cariskaja-imperija

Toreiz, cariskajā impērijā:

dīglī nievātas – mūsu himna un valsts…

Pēc 1902. gada Ziemassvētkiem gan Latvijas novados, gan Igaunijā un arī Lietuvā izplatījās satraucošas ziņas par buntavnieciskiem notikumiem Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Vieglākajā variantā varas iestādes šo „smutu” raksturoja kā latviešu semināristu „pretvalstisku izdziedāšanos”. Semināra 33.kursa audzēknis (1900. – 1904. gados) K. Martinsons savās atmiņās, kas publicētas ar nosaukumu „1902.g. Ziemsvētku incidents”, par notikušo vēsta tā:

„Ziemsvētkos notika svarīgs gadījums semināristu dzīvē. Semināristus bija apņēmis latviski patriotisks vilnis un pēkšņi uzsvieda tos pārdroši augsti. Sākās tās lietas gluži vienkārši. Nāca gadskārtējais bursaku vakars ar kora dziesmām, mūzikas priekšnesumiem un teātra izrādi. Pirms ielūgumu iespiešanas diriģents un orķestra vadītājs iesniedz vakara programmu direktora Strahoviča ieskatam. Strahovičs atrod tur arī mūsu tagadējo valsts himnu un nosvītro to. Nelīdz ne diriģenta, ne orķestra vadītāja paskaidrojumi par dziesmas nevainīgumu un cenzūras atļauju, – vecais direktors paliek pie sava. Bet vajadzēja tikai sīka nolieguma, lai audzēkņos rastos vesela protesta vētra. Pa visu bursu un kopmītni nu gāja no mutes mutē lozungs: „Bet mēs tomēr dziedāsim!”

Koncerta dienā aktu zāle uzposta. (…) Visa telpa trīc vienos aplausos. Vēl sajūsma (pēc latviešu dziesmām – B.D.) nebija rimusi, ne priekškars nolaists, kad no publikas aizmugures droši sāk skanēt pirmās „Dievs, svētī Latviju!” taktis un daļa publikas, sevišķi semināristu ielūgtie viesi, uzķēra kā viens šīs melodijas pavedienu, kas nu vijās plašumā un skaļumā…

Kad atskanēja dziesmas pirmās puses atkārtojums, un arī koris no skatuves jau taisījās laist vaļā savas balsi, tikai tad atjēdzās skolas vadība un vietējā policija. Visi salēcās kā no bumbas sprādziena, uztraucās, pat nezināja, kur skriet, ko darīt…

Pirmais, likās, attapās matemātikas skolotājs Kadobnovs, tad Strahovičs, Momots, apriņķa priekšnieks un citi polismeņi.

Visādi baigi saucieni lidoja pār viesu galvām. Kadobnovs pirmais lēca pāri soliem un publikas aizmugurē vienam otram audzēknim grūda dūri zem zoda un dusmīgi sauca klusēt… Viss sajuka, sacēlās liela kņada, un vakara publika steigšus metās uz izeju. Izrīkojumu slēdza.

Otrā dienā tūliņ sākās izmeklēšana, pratināšana. Tika izklaušināti vai visi audzēkņi, skolotāji, apkalpotāji un arī daži vakara viesi. Pedagogi pastāvīgi noturēja tiesas sēdes.

Notikumu uz vietas izmeklēt 1903. gada janvārī seminārā ieradās Rīgas mācību apgabala inspektors Zajončkovskis. Lieta beidzās ar vairāku audzēkņu izslēgšanu.” (Baltijas skolotāju seminārs. 1870 – 1919. Rīgā, 1940, 524. – 524. lpp.) Piebildīšu – bez tiesībām iestāties citās mācību iestādēs.

Ir saglabājusies vēstures annālēs iegājusī „deržimordiskā” runa, ko dumpīgajiem semināristiem teica šī notikuma galvenais izmeklētājs un cara administrācijas uzdevumā veikto pārmācības pasākumu „idejiskais” vadītājs, Rīgas mācību apgabala inspektors Zajončkovskis. To, citu liecinieku skaitā, mūsu valstiskuma tapšanas vēstures hrestomātijai ar maksimālu precizitāti krievu valodā ir pierakstījis skolotāju semināra 32. kursa (1899. – 1903. gadā) audzēknis J. Karulis. (Baltijas skolotāju seminārs…. 526. – 527.lpp.)

Augstais cara ierēdnis toreiz teica, manuprāt, cilvēka pašcieņai un savu tautu cienošas apziņas izvēlei liktenību nozīmējušus vārdus:

„Esmu ieradies pēc augstākās instances pavēles (…) Jā, kas attiecas uz jūsu uzvedību, tad jau viena miņa par to liek dziļi nopūsties. Tā ir novesta līdz augstākajai pretīguma robežai un raisa visdziļāko nožēlu. Jūsu dumjais Ziemassvētku izlēciens skaidri kā uz delnas parāda jūsu zemnieciskās dabas neaudzinātību un neattīstītību.

Šī galēji pēc satura dumā dziesmele – „Dievs svētī Baltiju” (Diavs sveti Baltiku)* – nespēs (ņe možet) aizskart mūsu varenās, dziļās krieviskās patriotiskās jūtas. Tā var tikai likties smieklīga – ģeogrāfa acīs, bet – atkārtoju – nekādi nevar apvainot mūsu patriotiskās jūtas.

Ir tautas – mordva, cuvaši, čuhna, latvieši u.c., bet nav un nebūs tādu zemju – mordovijas, čuhlandes, čuvašijas un nelaimīgās „baltijas”.

(Есть народы – мордва, чуваши, чухна, латыши и др., но нет и не будет таких земель – мордвичины, чухляндии, чувашины и несчастной ,,балтики,,.)

Jūs, es atkārtoju, parādījāt zemnieku dabas neattīstītību un visas no tā izrietošās sekas: necieņu pret saviem audzinātājiem, kaunu dārgajai mācību iestādei un Imperatora Nikolaja II cēlās sirds nopelnu un altruistiskās ziedošanās neizpratni. (…)

Jā, apdomājiet gan labi, jo ir vēl laiks grēkus nožēlot un parādīt sevi pievilcīgākā gaismā. Ir vēl iespēja iemācīties liekt ceļus šīs ideālās personības priekšā par svētas pateicības un cienīšanas zīmi.

Mācieties un centieties apgūt mūsu vareno krievu valodu, kuru pārvaldot jūs varat skaitīties par tās zemes, valsts (strany) pilsoņiem, kas plešas no saltajām somu klintīm līdz stingās Ķīnas sienām. Zinot to, jūs varat bagātināt savus zemnieku prātus ar krievu kultūru, kuras priekšā Rietumu kultūra nobāl.” (B.Daukšta tulkojums.)

Pēc atmiņām spriežot, ir pārsteidzoši, cik gan daudzu Latvijas skolotāju (un viņu audzinātu skolēnu) sirdis un prātus vēl gadu gadiem graizīja pazemojumā, bet arī stiprināja taisnīgā spītā, šie vārdi.

*tā toreiz vairākumā gadījumu dziedāja mūsu tagadējās Valsts himnas tekstu.

 
Image

Augusta Kirhenšteina galējās apstrādes vizīte Maskavā. 1939.

https://bonislv.files.wordpress.com/2012/09/image2464.jpg?w=1440&h=579

 
Image

Brīvība.

IMAGE3935

 

ZDF atslepeno nezināmāku PUTINU.

Image and video hosting by TinyPic

http://www.zdf.de/ZDFmediathek/beitrag/video/2341864/Mensch-Putin%2521#/beitrag/video/2341864/Mensch-Putin

 
Image

Muzejs. Latgale.

 
 
 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 369 other followers